Foto: LETA

Gatavojoties Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra otrās ēkas celtniecībai Torņakalnā, ar jaunu sparu atsākušies arī arheoloģiskie izrakumi, kas atseguši iespaidīgas liecības par 17. gadsimta zviedru nocietinājuma jeb Kobrona skansts sistēmu, šodien ziņo Latvijas Radio.

Lasītākie

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

VIDEO. “Divas mašīnas pašvaldības policijas atbrauca” – Ogrē slēgts bērnu izveidotais dzērienu veikals

Norvēģijā ir pilsēta, kuras iedzīvotājiem jau vairāk nekā 70 gadus ir aizliegts nomirt. Nežēlīgs liktenis sagaida tos, kuri saslimuši 30

Lasīt citas ziņas

Pirmie izrakumi kādreizējos zviedru nocietinājumos Daugavas kreisajā krastā sākās jau pirms sešiem gadiem, ceļot Dabas māju. Tagad pienācis laiks Zinātnes mājai un attiecīgi – tālākiem izrakumiem.

Arheologs Mārtiņš Lūsēns no kompānijas “Archeo” zina stāstīt, ka atraktās struktūras ir Kobronskansts ārējā aizsardzības grāvja no koka veidotās pamatnes konstrukcijas.

Neļaujiet nevienam sevi ietekmēt! Horoskopi 2. maijam

FOTO. Rīgas ielās Supermens, banāns, vista – ieskaties, kā norisinājies tradicionālais “Kritiskās masas” velobrauciens

Ukrainas droni uzbrukuši naftas pārstrādes rūpnīcām Rjazaņā un Voroņežā

Visapkārt skanstij jeb zemes vaļņu nocietinājumam bija aizsarggrāvis. Atraktie fragmenti, pēc arheologa Lūsēna teiktā, precīzi saskan ar 1706. gada Kobronskansts plānu. Vārdu nocietinājums ieguva, pateicoties tā cēlājam, zviedru armijas pulkvedim Samuelam Kobronam. Skansts sākumi meklējami 1621. gadā, kad zviedru kartaļa Gustava Adolfa karapulki uzbruka Rīgai – tajā pašā periodā, kurā iezīmēti filmas “Vella kalpi” notikumi.

Kobronskansts tapa gandrīz vienā laikā ar Daugavgrīvas cietoksni. Viens sargāja Rīgu no jūras, otrs – no Kurzemes puses un bija stratēģiski svarīga vieta līdz pat 19. gadsimta vidum.

Šoziem veiktajos izrakumos arheologi atraduši galvenokārt militāra rakstura priekšmetus – daudz lielgabala ložu, svina lodītes musketēm un pistolēm, granātu šķembas. Atradumi tradicionāli nonāks Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā un par to tālāko likteni lems Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kura pagaidām nav devusi atļauju nojaukt atraktos skansts fragmentus.

Kā Latvijas Radio pastāstīja inspekcijas Arheoloģijas un vēstures nodaļas vadītāja Sandra Zirne, izrakumi atklāj ļoti interesantas liecības par Rīgā maz pētīto skanstu veidošanu un grāvju nostiprināšanas tehniku. Tāpēc inspekcija tuvākajā laikā aicinās visas iesaistītās puses uz sarunu, lai lemtu, kā un ko no atraktajām liecībām iespējams saglabāt.