Foto: Timurs Subhankulovs

Māris Antonevičs: Politikā reizēm var sakrist atšķirīgas, pat pretrunīgas intereses un mērķi 0

Politikā mēdz veidoties dažādas īslaicīgas kombinācijas. It īpaši, ja tās ir vērstas pret kaut ko. Varbūt kā vienu spilgtu piemēru te var minēt Krievijas 2011. gada protestus, pazīstamus arī kā “Bolotnaja” – tā saucas laukums Maskavā, kur tolaik pulcējās protestētāji. Tika pat paģērēts, ka tie ir Putina ēras kapu zvani, bet viss izvērtās citādi un noveda pie vēl stingrāka autoritārisma. Tomēr politiski šie protesti bija zīmīgi arī ar to, ka apvienoja idejiski ļoti atšķirīgus spēkus – rietumnieciskos demokrātus, jaunās paaudzes komunistus un pat tā dēvētos nacionālboļševikus ar Edvardu Ļimonovu priekšgalā. Īslaicīgas intereses saveda kopā idejiskus pretpolus, taču nekas vairāk par dažiem mītiņiem tur arī nevarēja iznākt.

Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru 19
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Lasīt citas ziņas

To labi apliecināja arī tālākie notikumi. Pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas un agresijas Donbasā protesta kustības impēriskais spārns pēkšņi nonāca pie atklāsmes, ka tieši Putins ir īstais līderis un beidzot sācis piepildīt to, pēc kā viņi sen alkuši. Demokrātiskie spēki, iebilstot pret Krimas sagrābšanu, palika opozīcijā, bet nu jau vientuļā un mazskaitlīgā.

Cits, vēl savdabīgāks piemērs. Kad 2004. gadā tika veidots jaunās Eiropas Komisijas sastāvs, no Itālijas, kur tolaik pie varas bija Silvio Berluskoni, tieslietu komisāra amatam tika virzīts premjera paziņa no Apvienoto kristīgo demokrātu partijas Roko Butiljoni. Drīz vien atklājās, ka Latvijai šis ir ļoti slikts variants. Jau pirmajā Eiropas Parlamenta iztaujāšanā Butiljoni sāka atklāti piespēlēt Tatjanai Ždanokai, netieši piekrītot, ka Latvijā tiek diskriminētas etniskās minoritātes, tāpēc šo jautājumu vajadzētu izskatīt Eiropas Kopienu tiesā, kā arī lietot pret mūsu valsti dažādus politiskā spiediena instrumentus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Eirodeputāti no Baltijas nekavējoties reaģēja, iebilstot pret Butiljoni kandidatūru, tomēr pašiem nācās atzīt, ka šīs balsis ir pārāk vārgas, lai ietekmētu iepriekš panāktu vienošanos starp Eiropas politiskajām grupām. Un tomēr Butiljoni nekļuva par komisāru, tieši viņa dēļ tika izgāzts balsojums par visu komisijas sastāvu, un to vēlāk nācās veidot no jauna. Izrādījās, ka pretenzijas radušās ne vien baltiešiem, bet pavisam citām interešu grupām, konkrēti – seksuālo minoritāšu tiesību lobijam. Dedzīgais katolis Butiljoni, kurš, starp citu, kādu laiku bija darbojies kā Romas pāvesta Jāņa Pāvila II konsultants, vairākkārt bija kategoriski izteicies pret viendzimuma laulībām un citiem ar to saistītiem jautājumiem. Pret viņu tika izvērsta kampaņa, un galu galā Eiropas politiķi nolēma, ka šo konfliktu nevajadzētu saasināt. Paviršam vērotājam varēja rasties jautājums – kāpēc gan Baltijas valsts pēkšņi tik aktīvi aizstāv seksuālo minoritāšu intereses, lai gan mums iebilst pret Butiljoni bija pavisam citi motīvi.

Tas rāda, ka politikā reizēm var sakrist atšķirīgas, pat pretrunīgas intereses un mērķi.

Tieši tāpēc labāk izglītotu un informētu cilvēku uzdevums būtu neizdarīt vienkāršotus secinājumus un jo īpaši – nemanipulēt ar tiem.

Bet tā jau nebūtu politika, ja kāds laidīs garām tik lielisku iespēju.

Divi cilvēki vienā pieturā gaida autobusu – aha, tātad viņiem ir kopīgs mērķis, tātad viņi ir cīņu biedri! Stāv katrs savā stūrī un nesarunājas – tas nekas, gan jau aizbrauks, ielīdīs kādā bunkurā un tur par visu vienosies. Tas nekas, ka katrs gaida citu autobusu… Latvijā ir ļoti ierasti, ja šādā pieturā kāds tiek “pieķerts” kopā ar “Saskaņu”. Ir pat īpašs žanrs – izlikt interneta sociālajos tīklos Saeimas balsojumus, kur redzams, kādai frakcijai bijusi līdzīga pozīcija kā “Saskaņai” (balsojuma temats nav svarīgs). Turklāt tādā situācijā agri vai vēlu nokļūst visas Saeimā pārstāvētās partijas, tātad atliek tikai gaidīt īsto reizi, lai beidzot varētu publicēt “atmaskojošo patiesību”. Tas ir diezgan lēts paņēmiens, kuru paplašinot var ātri nonākt līdz absurdam. Nu, piemēram, pozīcija par čekas maisu atvēršanu. “Saskaņa” ir paziņojusi, ka to neatbalstīs. Zināms, ka pret to iestājas arī Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs. Vai no tā izriet, ka DP un SAB ir uz vienu roku ar “Saskaņu”? Tā nu gan būtu sazvērestības teorija.

Latvijas t. s. liberālās aprindas ir iecienījušas šādu ainu zīmēt saistībā ar tēmām, kas ieguvušas apzīmējumu “tikumības jautājumi” – katrs, kas ietur konservatīvāku pozīciju, tiek automātiski pasludināts par Kremļa sabiedroto, un kā pierādījums kalpo tas, ka līdzīgi taču balso arī “Saskaņa”. Bet kā ir patiesībā? Lai gan šajā lauciņā visu laiku notiek neliela grūstīšanās, tomēr jāatzīst, ka kopumā ir izveidojies sabiedrības vairākuma akceptēts līdzsvars.

Gan vienā, gan otrā pusē ir censoņi, kas deķi mēģina vilkt uz savu pusi, tomēr skaidrs, ka šis nav Latvijas politiskajā darbakārtībā aktuāls temats.

Tāpēc zīmīgi, ka jautājums atkal parādījies īsi pirms vēlēšanām – tieši laikā, lai varētu norādīt uz “Saskaņas” un Nacionālās apvienības saitēm.

Nevar nepamanīt, ka, piemēram, apvienības “Attīstībai/Par!” līderi aizvadītajā nedēļā strauji nomainīja plati – līdz tam viņus it kā ļoti bija satraukusi “Saskaņas” un “KPV LV” iespējamā koalīcija, reizēm arī ZZS “savējo” politikas stils, toties pēdējās dienās par galveno uzbrukumu mērķi kļuvusi NA, kas esot atvēzējusies ierobežot Sorosa finansēto organizāciju darbu (runa ir par Saeimas noraidītu “Saskaņas” deputātes Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu, kuru bija atbalstījuši arī atsevišķi NA deputāti). Sprēgāšana noslēdzās ar Ilzes Viņķeles zīmīgu paziņojumu tviterī: “Daļai latviešu publikas lielākais bubulis šajās vēlēšanās ir “Saskaņa” valdībā. Aiz tās paliek nepamanīts vēl viens nejauks scenārijs – revanšistu ulmanistu valdība. Tāds apvienotais Polijas&Ungārijas variants.” Protams, te neviens netiek saukts vārdā – saprotiet, kā gribat. Tomēr tulkojums varētu būt arī tāds, ka “Attīstībai/Par!” sākusi balināt iepriekš nospraustās “sarkanās līnijas”, un kas zina, kā tad izpaudīsies Latvijas glābšana no “ulmanisma”.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru 19
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Lasīt citas ziņas
“Vācija spēlē savu spēli. Klātesošu, bet piesardzīgu,” pētnieks par aktuālajiem notikumiem Vācijā 13
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu
Ne visi cilvēki ar zemiem ienākumiem var saņemt sociālo palīdzību. RD pārstāvis skaidro, kādās situācijās to atsaka
21:56
zināms, nepamēģināsi – neuzzināsi! Un šodien tieši tādā situācijā tu nokļūsi. Horoskopi 30.janvārim
21:52
No makulatūras pie būvmateriāliem – Cēsīs no no kaņepēm un makulatūras top siltumizolācijas materiāli
21:24
FOTO, VIDEO. “Muzikālajā bankā” pārliecinoši uzvar grupa “Citi zēni”. Kuras dziesmas ierindojās otrajā un trešajā vietā?
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija izšāvusi S-300 raķetes uz dzīvojamo namu rajonu Ukrainā – trīs cilvēki miruši, ievainoti 17
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru 19
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
Vai ukraiņiem vispār ir iespējams uzplēst krievu aizsardzību ieņemtajos reģionos? Komentē Slaidiņš 4
Ilmārs Poikāns: Mūsu valsts IT projektiem ir tendence izgāzties 19
Aprēķināts, cik ilgā laikā hakeris spēj “atkost” jebkuras sarežģītības paroli
Skatītājs: Vai uz pabalstu var pretendēt students, kas Rīgā īrē dzīvokli?
“Tālsa Mōgõn” – Talsu novadā tiks izvietotas ceļazīmes lībiešu valodā 1
Pirmdien gaidāmi ļoti nepatīkami laika apstākļi 1
Noskaidrots Eiropas Gada auto titula ieguvējs. Šī marka triumfē pirmo reizi 70 gadu vēsturē
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu?
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Tik svarīgā skolēnu lasītprasme: kā to veicināt? 2
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju? 10
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7