Melbārdis: Žēl, ka tēvs nevarēja būt klāt, viņš mani norūdīja 0
“Žēl, ka tēvs nebija klāt šajā brīdī. Esam runājuši par medaļām, viņš no augšas redz, liels paldies, ka bērnībā mani norūdīja nebaidīties no darba,” bobsleja pilots Oskars Melbārdis pēc olimpisko zelta medaļu saņemšanas pauda pateicību aizpērn aizsaulē aizgājušajam tēvam Intam.
Sestdien Siguldā īpaši emocionālā ceremonijā Melbārža pilotētajām ekipāžām tika pasniegtas Soču olimpisko spēļu zelta un bronzas godalgas, kas pienācās pēc Krievijas sportistu diskvalifikācijām.
“Divējādas emocijas. Protams, prieks par to, cik daudz skatītāju. Biju domājis, ka būs daudz, bet nu tik daudz – skats bija tiešām iespaidīgs. Patīkami, ka cilvēki atbrauca un novērtēja mūsu veikumu, prieks viņu klātbūtnē saņemt medaļas. Viņi mīl mūsu sporta veidu un viņu dēļ gribas censties, lai gūtu panākumus,” “LA” sacīja Oskars Melbārdis.
Viņš atzina, ka Latvijas himnas atskaņošanas laikā pārdomājis, kā viss gājis, atmiņā nākušas ainas no Soču spēlēm 2014. gadā. “Īstenībā šeit bija foršāk stāvēt uz pjedestāla nekā Sočos. Tieši cilvēku dēļ, tas sakāpināja emocijas,” piebilda Melbārdis, kuram šodien aprit 32 gadi.
“Mums ar džekiem šis tituls paliks uz mūžu – olimpiskie čempioni. Man ir īpašs prieks par bronzu, jo Daumants Dreiškens bija pelnījis arī tādu medaļu. Viņš bija viens no labākajiem stūmējiem un bez viņa divniekos daudzu panākumu nebūtu,” ilggadējā sabiedrotā ieguldījumu novērtēja Oskars Melbārdis.
Īstā sajūta, ka viņš ir olimpiskais čempions gan, iespējams, atnākšot vēlāk. Vēl jāpaiet laikam, jāapdomājas. “Bet, jā – esam olimpiskie čempioni, taisnība uzvarēja,” teica bobsleja pilots.
Mājās pie sienas esot sagatavota goda vieta, kur turēt medaļas. Olimpiskais zelts sagādāšot papildus motivāciju atgriezties iepriekšējā līmenī pēc vairākām traumām, kas izjaukušas pēdējos divus gadus.
“Lielākais paldies (par panākumiem) pienākas komandai, treneriem, visiem, kas bija blakus, apkalpojošajam personālam, federācijai. Uz skatuves mēs četri uzkāpjam, bet aizmugurē ir vesels bars ar cilvēkiem, kas mums palīdz tur nokļūt. Protams, ģimene ir tikpat svarīga, pārdzīvo visvairāk,” atzina Oskars Melbārdis.
Pirms pusotra gada mūžībā aizgāja viņa tēvs Ints, kuram tika atklāts asins vēzis. “Žēl, ka tēvs nebija klāt šajā brīdī. Esam runājuši par medaļām, viņš no augšas redz, liels paldies, ka bērnībā mani norūdīja nebaidīties no darba,” pateicīgs ir Melbārdis.
