Foto – LETA
Vērtējot minimālās algas celšanas pamatotību, jāizvērtē arī, vai minimālās algas celšana ir “panesama” nozarēs un reģionos, kur minimālā alga ir visbiežāk izmantota. Latvijas Bankas aptaujas rezultāti parāda, ka darbinieku ar minimālajām algām vislielākā koncentrācija ir mazajos uzņēmumos. Salīdzinot reģionus redzams, ka Rīgā minimālās algas īpatsvars vidējā algā ir relatīvi zems (39%), Latgalei, kur minimālā alga ir 64% no vidējās algas, un vairāk nekā divas trešdaļas no vidējās algas privātajā sektorā, tās turpmākais kāpums var drīzāk kaitēt, samazinot darbaspēka pieprasījumu un veicināt ēnu ekonomikas noturību. 3
Sabiedrības diskusijās laiku pa laikam izskanējušajam aicinājumam pacelt minimālo algu līdz pat 68% no vidējās algas valstī trūkst ekonomiskā pamatojuma, un tas nav īstenojams ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Pirmkārt, tik augsts cipars no vidējās algas vai pat tik tuvu tam stāvošs nav nevienā ES valstī. Otrkārt, tas nozīmētu pacelt minimālo algu virs vidējās algas vairākās tautsaimniecības nozarēs, kas nozīmētu šo nozaru uzņēmumu bankrotu un masveida atlaišanas, piemēram, apģērbu, ādas izstrādājumu ražošanā, zivju pārstrādē, ēdināšanas pakalpojumos, kā arī veterinārajos pakalpojumos; turklāt, tas ir vairāk nekā pašreizējā vidējā alga Latgales privātajā sektorā.
Reklāma
Reklāma
