“Mūsu spēks – drosme uzdrīkstēties.” Saruna ar Andri Rāviņu 1
“Šis gads mūsu atmiņās noteikti paliks kā īpašs, jo dzīvojam līdz šim nepieredzētā situācijā. Visu gadu pašvaldība ir strādājusi pastiprinātā režīmā, lai šajā strauji mainīgajā laikā operatīvi pieņemtu lēmumus, rīkotos un sniegtu atbalstu jelgavniekiem.
Tāpat šo gadu atcerēsimies ar kopīgi izcīnītu uzvaru, jo mums kopā izdevās saglabāt pilsētas tiesības mūsu Jelgavai – vienai no Latvijas vēsturē nozīmīgākajām pilsētām.
Ārkārtējās situācijas laikā svinējām arī Jelgavas 755 gadu jubileju un daudz ko paveicām citādāk, nekā ierasts. Un, šķiet, pateicoties jelgavnieku radošumam, izdomai un drosmei uzdrīkstēties, mums visiem kopā tas arī izdevās,” šo gadu raksturo Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Šis gads pašvaldībai bijis īpašs pārbaudījumu laiks. Kā ārkārtējās situācijas laikā izdevies tikt galā ar līdz šim nepieredzētiem uzdevumiem?
Tas viennozīmīgi ir komandas darbs, un vārdu “komanda” es lietoju plašā nozīmē – tās ir pašvaldības struktūrvienības, to vadītāji un ikviens darbinieks. Svarīgākais šajā laikā bija spēt maksimāli saliedēties, sniegt savstarpēju atbalstu, meklēt veidus, kā nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem, saglabājot cilvēkos uzticēšanos pašvaldībai.
Jāatzīst, ka, pateicoties milzu darbam, kas tika ieguldīts ārkārtējās situācijas laikā pavasarī, šoruden Covid-19 uzliesmojumam bijām vairāk sagatavoti. Joprojām veiksmīgi darbojas Pašvaldības operatīvās informācijas centrs, kura uzdevums ir sniegt atbalstu iedzīvotājiem jebkurā krīzes situācijā, meklēt risinājumu ikvienai problēmai.
Protams, sarežģīts uzdevums bija nodrošināt mācību procesu skolās – gan attālināti, gan klātienē –, jo drošības noteikumi valstī strauji mainās. Tāpat esam atraduši veidu, kā, mācoties attālināti, trūcīgos, maznodrošinātos un daudzbērnu ģimeņu bērnus nodrošināt ar pārtiku. Katru dienu pašvaldībai nāk klāt jauni uzdevumi, un katru dienu meklējam tiem risinājumus.
Negaidot solīto atbalstu no valsts, jau pavasarī un arī rudenī sadarbībā ar Jelgavas uzņēmējiem un Amatu vidusskolu papildu sejas maskas nodrošinājām gan pašvaldības policistiem, gan trūcīgajiem un maznodrošinātajiem jelgavniekiem.
Tāpat tās esam nodrošinājuši visiem pilsētas pedagogiem. Šajā situācijā varējām paļauties tikai uz sevi un saviem sadarbības partneriem, nevis uz valsti, kas šajā procesā iesaistījās ļoti maz.
“Paldies par šo gadu ikvienam jelgavniekam, bet jo īpaši mediķiem, sociālajiem un bāriņtiesas darbiniekiem, policistiem, pedagogiem, izglītības iestādēs un apkalpojošajā jomā strādājošajiem, kuri godprātīgi veica savu darbu, vienlaikus pakļaujot riskam savu veselību.”
Kurus no šogad realizētajiem darbiem jūs īpaši akcentētu?
Ikvienas kopienas labklājības pamats ir attīstīta uzņēmējdarbība un ražošana, tāpēc pašvaldībai ir svarīgi nodrošināt uzņēmējiem apstākļus, lai viņi gribētu savas ražotnes atvērt Jelgavā.
Pašvaldības svarīgākais darbs ir sakārtot infrastruktūru, un lielākais realizētais projekts šogad, protams, ir Loka maģistrāles pārbūve un tai piegulošo ielu sakārtošana vairāk nekā sešu kilometru garumā.
Šis pilsētai bija ļoti sarežģīts projekts, ilgstoši meklējām iespēju piesaistīt finansējumu, projekta realizācija diemžēl ievilkās divu gadu garumā, jo tika apstrīdēta iepirkuma procedūra.
Tagad tranzītielas pārbūve ir noslēgusies un pilsēta ieguvusi kvalitatīvu maģistrāli gandrīz piecu kilometru garumā. Taču darbs ir jāturpina, jo Loka maģistrāle ir tikai pirmais solis ceļā uz iecerēto ziemeļu apvedceļu.
Savukārt pilsētas rūpnieciskā zona pie Neretas, Garozas un Prohorova ielas pēdējos gadu desmitos savu attīstības potenciālu nevarēja izmantot nesakārtotās infrastruktūras dēļ.
Tagad degradētā teritorija 19 hektāru platībā ir sakārtota. Ir rekonstruētas ielas un inženierkomunikāciju infrastruktūra gandrīz trīs kilometru garumā, nostiprināts Lielupes krasts un izbūvēts cietā seguma laukums, lai attīstītu ūdens transporta kravu pārvadājumus. Par šo teritoriju uzņēmēju interese aug.
Liels ieguvums pilsētas ģimenēm ir pilnībā atjaunotais un atbilstoši mūsdienu prasībām iekārtotais interešu izglītības ēku komplekss Zemgales prospektā 7, kur zem viena jumta tagad ir jaunrades nams “Junda” un bērnu un jauniešu bibliotēka “Zinītis”.
Kā jūs šobrīd raksturotu Jelgavu uzņēmējdarbības jomā?
Jelgava ir un turpinās būt industriāla pilsēta ar attīstītu apstrādes rūpniecību. Dominējošās nozares – metālapstrāde, mašīnbūve, kokapstrāde, pārtikas ražošana un plastmasas pārstrāde. 2019. gadā apstrādes rūpniecības produkcija pilsētā saražota 220 miljonu eiro apmērā. Lielāko daļu – vairāk nekā 60 procentus no apgrozījuma – veidoja eksports.
Šogad Jelgavā ir aktīvi gandrīz 4200 uzņēmumu. Protams, ārkārtējā situācija uzņēmējdarbībā ieviesusi savas korekcijas, tāpēc meklējām iespējas uzņēmējiem sniegt atbalstu. Šogad pirmo reizi izveidojām pašvaldības grantu programmu, kurā uzņēmēji varēja pieteikties ar saviem inovatīvajiem produktiem un saņemt finansiālu atbalstu.
Desmit jaunas idejas saņēma finansējumu līdz pat 10 000 eiro. Šādu grantu programmu plānojam arī nākamgad, tāpēc labprāt ņemsim vērā priekšlikumus un ieteikumus programmas pilnveidei.
Tāpat turpinām veidot sadarbību, lai nodrošinātu saikni starp uzņēmējdarbību un zinātni. Šogad izveidots Inovatīvu pārtikas produktu ražošanas klasteris, kurā savu dalību ir pieteicis uzņēmums “LATRAPS” un LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte ar savu zinātnisko potenciālu.
Kādu projektu realizācija pilsētā vēl turpinās, un kādi jauni projekti tiek plānoti?
Arī nākamo gadu plānojam ļoti darbīgu. Pašlaik strādājam pie Tehnoloģiju vidusskolas rekonstrukcijas projekta. Pēc tā realizācijas mācību iestādei pilnībā jāatbilst skolas nosaukumam.
Būvniecības darbi jau notiek ēkā Brīvības bulvārī 31a, kur nākamgad tiks atklāts jauns pašvaldības bērnudārzs. Zirgu ielā 47a veidosim multifunkcionālu sociālo pakalpojumu centru. Tāpat turpinām atdot parādu zudušajai pirmskara Jelgavai – sāksim atjaunot ēku Vecpilsētas ielā 2 un Jāņa Asara ielā 1, izveidojot tur Dzīvesziņas un arodu sētu.
Notiks arī ielu atjaunošana – plānoti darbi Pulkveža Brieža ielā, Graudu ielā un Rubeņu ceļā.
Turpināsim veidot vēl vienu labiekārtotu aktīvās atpūtas vietu pilsētā – Pilssalu. Pilnībā tiks rekonstruēta Pilssalas iela ar gājēju un velosipēdistu celiņu, uzbūvēta jauna ūdenstūrisma un sporta bāze, kā arī ierīkots atpūtas un sportisko aktivitāšu laukums. Tāpat nostiprināsim Lielupes krastmalu, kā arī izveidosim barības novietnes Pilssalas savvaļas zirgiem.
Kopīgi ar vācu investoriem strādājam pie jaunu mājokļu būvniecības projekta. Lai gan bez valsts iesaistīšanās mājokļu jautājuma risināšanā ir grūti ko iesākt, meklējam risinājumus, jo jauni mājokļi par pieejamu cenu ir ļoti vajadzīgi, īpaši jaunajām ģimenēm.
Kā vērtējat valdības attieksmi pret pašvaldībām? Ne reizi vien esat izteicis kritiku par to.
Mēs visvairāk vēlamies, lai pašvaldībām netraucē strādāt. Viens no smagākajiem darbiem šogad bija cīņa par to, lai Jelgavai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu. Paldies iedzīvotājiem, kuri nāca palīgā un izteica savu attieksmi, un tas mums kopīgiem spēkiem izdevās. Nākamgad Jelgava būs valstspilsēta.
Ar sarūgtinājumu sagaidījām Saeimas lēmumu, kas būtiski ierobežo pašvaldību tiesības informēt. Pēc vairāk nekā desmit gadu rūpīgas laikraksta veidošanas mums ir aizliegts informēt iedzīvotājus pašvaldības laikrakstā biežāk nekā reizi mēnesī. Taču nereti iedzīvotājiem, īpaši senioriem, “Jelgavas Vēstnesis”ir teju vienīgais informācijas avots.
To apgalvoju ar pilnu pārliecību, jo esam saņēmuši un turpinām saņemt sašutušu jelgavnieku telefona zvanus un vēstules par šo jautājumu. Bet mums ir svarīgi, lai jelgavnieki ir zinoši un informēti par to, kas notiek pilsētā. Tagad drukātā formātā nevaram nodrošināt pašu aktuālāko informāciju, tāpēc aicinu jelgavniekus aktualitātes meklēt pilsētas mājaslapā un pašvaldības kontos sociālajos tīklos.
Tāpat mums ar valdību ir domstarpības atkritumu apsaimniekošanas jautājumā. Tiek piedāvāts likvidēt atkritumu poligonu “Brakšķi” un vest atkritumus uz Rīgu, bet tas nozīmē, ka cilvēkiem šis pakalpojums kļūs dārgāks.
Šobrīd pirmo reizi kopš 2008. gada pašvaldībai par pieciem procentiem ir samazināts budžets. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir novirzīts citiem mērķiem. Ja valsts apgalvo, ka tā mediķiem ir atdevusi savu parādu, tad patiesībā tas parāds ir paņemts no pašvaldībām. Visām pašvaldībām kopumā atņemti 90 miljoni eiro, bet uzdevumu kļūst aizvien vairāk.
Šis bija pilsētas jubilejas gads…
Jā, Jelgavas pilsētai šogad – 755. Diemžēl rūpīgi plānotās svinības izpalika, taču centāmies likt lietā izdomu un meklējām risinājumus, lai pilsētniekos radītu svētku sajūtu arī ārkārtējā situācijā. Ļoti ceru, ka mums izdevās.
Notika pat virtuālais pilsētas svētku gājiens – vairāki tūkstoši jelgavnieku iesaistījās simboliskajā pilsētas karodziņa padošanas stafetē, apliecinot vēlmi būt kopā ar savu pilsētu. Tagad simboliskā pilsētas karodziņa stafete ir kļuvusi par vizuālo pamatu jaunā gada pilsētas kalendāram.
Tāpat ilgi spriedām par Smilšu skulptūru festivāla norises iespējām, un festivāls pārtapa smilšu skulptūru parkā, kas mūsu jubilejas gadā atklāja Jelgavas vēstures stāstu. Tādējādi arī paši sev esam pierādījuši, ka ikvienai situācijai var atrast risinājumu. Jābūt tikai vēlmei un mīlestībai pret savu darbu un pilsētu.
Kāds ir jūsu novēlējums nākamajam gadam?
Vispirms gribu pateikt paldies par šo gadu ikvienam jelgavniekam, īpaši mediķiem, skolotājiem, bērnudārzu audzinātājiem, visiem izglītības iestādēs strādājošajiem, operatīvo dienestu darbiniekiem un apkalpojošajā jomā strādājošajiem. Lai spēks, izturība un veselība arī turpmāk!
Lai Ziemassvētku laiks jums, jelgavnieki, dod sirdsmieru, ļauj novērtēt galvenās dzīves vērtības – veselību un ģimeni – un sniedz spēku un enerģiju jaunajam – 2021. – gadam!
