Lielvārdes josta ķiršu sarkanā un baltā krāsā, Lielvārdes A. Pumpura muzejs.
Lielvārdes josta ķiršu sarkanā un baltā krāsā, Lielvārdes A. Pumpura muzejs.
Publicitātes foto

Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu papildina jauni digitalizēti objekti 0

Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) vadībā jau četrus mēnešus norit Latvijas muzeju priekšmetu digitalizācija, un šobrīd sākta pirmo digitalizēto objektu attēlu un metadatu ievietošana Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā, informē KISC projektu asistente Ilma Elsberga.

Reklāma
Reklāma
“Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.” Hermanis dalās satraucošās bažās par valsts nākotni 8
“Ir informācija, ka tas notiks šonakt!” Draudi ir reāli – Ukrainai tuvojas atbilde no Putina 1
Saeimas balsojums par Rosļikovu izraisījis sašutumu – uzzini, kuri deputāti balsoja pret viņa izraidīšanu 11
Lasīt citas ziņas

Kopš darbu sākšanas digitalizācija īstenota jau 25 Latvijas akreditētajos muzejos, kopumā digitalizējot 17 413 priekšmetus, kas veido gandrīz ceturto daļu no projektā plānotā divos gados digitalizējamo muzeju priekšmetu un arhīvu dokumentu kopējā apjoma – 70 000 objektu.

Digitalizācija norisinājusies un pabeigta Dobeles, Naujenes, Pāvilostas un Ķekavas novadpētniecības muzejos, Mazsalacas Novada muzejā, Krāslavas Vēstures un mākslas muzejā, Latvijas Lauksaimniecības muzejā, Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā “Rumbiņi”, Rojas Zvejniecības muzejā, Kubalu skolā – muzejā, Daugavas muzejā, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Lielvārdes A. Pumpura muzejā, Rundāles pils, Bauskas un Jaunmoku pils muzejos, Ogres Vēstures un mākslas muzejā, Ventspils, Aizkraukles, Salacgrīvas, Limbažu, Tukuma, Bārtas, Bauskas, Kazdangas un Ainažu muzejos, kā arī Naukšēnu cilvēkmuzejā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jau drīzumā darbs tiks uzsākts arī Piebalgas muzeju apvienībā “Orisāre”, Viesītes muzejā “Sēlija”, Viktora Ķirpa Ates muzejā un Turaidas muzejrezervātā.

Muzejos speciālistu komanda šobrīd skenē un fotografē visdažādākā veida un izmēra priekšmetus – fotogrāfijas, foto negatīvus, dokumentus, gleznas, afišas, arheoloģiskos priekšmetus, metāla un koka darbarīkus, ieročus, dažādas mēbeles, apģērbus un pat auto tehniku.

Katrs muzejs ir atšķirīgs un daudzējādā ziņā unikāls – gan krājuma priekšmetu, gan telpu ziņā, tāpēc, kā atzīst speciālisti, katrs no tiem prasa ļoti individuālu pieeju.

Kā digitalizācijas laikā intervijā Latvijas radio atzina Rundāles pils direktore Laura Lūse: “Muzeju priekšmetu digitalizācija ir īpaši nozīmīga muzejiem tieši Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga jautājumā. Ir prasība, ka jāievada muzeja priekšmeti nacionālajā kopkatalogā, bet ne vienmēr muzejiem ir pietiekami daudz resursu, lai nodrošinātu kvalitatīvus attēlus un tādas fotogrāfijas, kuras varētu pastāstīt par priekšmetu vairāk, nekā to spēj aprakstīt cilvēks. Līdz ar to šis ir ļoti apsveicams projekts, un mēs arī priecājamies, ka Rundāles pils muzejam ir iespēja izmantot digitalizācijas piedāvājumu,” norāda L. Lūse.

Jauni digitalizēti objekti papildina Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu

2019. gada sākumā Kultūras informācijas sistēmu centrs kā partneris ERAF projektā “Kultūras mantojuma satura digitalizācija (1. kārta)” uzsācis arhīvu un muzeju priekšmetu digitalizāciju, kuras ietvaros divu gadu laikā tiks digitalizēti 2000 Latvijas Nacionālajā arhīvā glabāti pergamenti – svarīgi Latvijas vēstures dokumenti, un 68 000 Latvijas akreditēto muzeju krājumā esoši priekšmeti.Tajā skaitā 30 īpaši atlasītiem priekšmetiem tiks veikta arī 3D digitalizācija. Visi attēli būs brīvi pieejami ikvienam interesentam apskatei internetā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.