Nāves idejas: bioloģiskie roboti PSRS slepenajās laboratorijās 3
Kā jau jebkurai impērijai, arī PSRS vēsturē vēl ir gana visu veidu noslēpumu, turklāt ne tikai politiskie. Par vienu no šādiem mīklainākajiem noslēpumiem informācija sākusi parādīties tikai pirms dažiem gadiem, kad pētniekiem kļuva pieejama daļa noslepenoto dokumentu. Un šajā gadījumā ir runa par mēģinājumiem radīt mašīnas un cilvēka hibrīdu. Pikantumu šai tēmai piešķir pētnieku izvirzītais jautājums – vai tie patiešām bija tikai mēģinājumi, vai tomēr ir gūti arī kādi taustāmi rezultāti?
Nāves ierosinātas idejas
Atbilstoši klasifikācijai biorobots ir bioloģisks organisms, kas sevī iekļauj elektroniskas un (vai) mehāniskas sastāvdaļas. Pirmās domas par iespēju izveidot biorobotus radās, pirms vēl vispār izdomāja šo vārdu. Viens no pirmajiem to sāka lietot populārais fantastikas rakstnieks Aleksandrs Beļajevs savā ģeniālajā romānā “Profesora Dovela galva”, kas uzrakstīts jau patālajā 1925. gadā. Atgādināsim, ka šā stāsta sižeta pamatā ir miruša zinātnieka galvas dzīvošana neatkarīgi no ķermeņa, un dzīvību tajā mākslīgi uztur ar speciālu aparatūru.
Amerikāņu pētnieka Džefa Strasberga grāmatā “Padomju slepenie ieroči”, kas publicēta pagājušā gadsimta 80. gadu beigās, dāsni klāstīts par PSRS centieniem jau 30. gados radīt savdabīgus superkareivjus, kā vienu no metodēm izmantojot viņu kaulu stiprināšanu ar titānu. Strasbergs apgalvo, ka no eksperimenta dalībniekiem izdevies pat noformēt īpašu speciālo apakšvienību, taču Otrā pasaules karā jau pašās pirmajās vāciešu iebrukuma PSRS dienās tā nokļuvusi intensīvā artilērijas apšaudē un dīvainā kārtā pilnīgi iznīcināta.
