15
Latvijā jau izskan, ka Dombrovskis būtu piemērots Eiropas ekonomikas un finanšu ministra krēslam. EK prezidents uzskata, ka Eiropas ministrs, kurš atbalstītu un veicinātu strukturālās reformas, esot ļoti nepieciešams. Kā uz šo ideju raugāties?
Tas ir pāragrs jautājums, jo šī ideja tiek virzīta ar 2025. gada perspektīvu.
Kādu jūs redzat Latviju pēc 2020. gada? Vai mums būs jācīnās tikai pašu spēkiem, vai turpināsies vērā ņemama finansiālā palīdzība no ES fondiem?
Fondu nauda būs arī pēc 2020. gada, taču svarīgs būs naudas apjoms. Latvijas valdībai ir pamatīgi jāstrādā, lai aizstāvētu ES savas intereses un pozīciju.
Problēma par naudas apjomu ir saistīta ar Lielbritānijas izstāšanos no ES. Kopīgajā budžetā paliek robs, jo Lielbritānija ir viena no lielākajām maksātājvalstīm – tās maksājums veido ap 10 – 13% no ES budžeta. Lielbritānijas iemaksātā finansējuma daļa vairs nebūs pieejama pēc 2020. gada. Vēl nav skaidrs, kādā veidā šis iztrūkums tiks kompensēts.
ES budžets ir sabalansēts, tāpēc pastāv tikai divas iespējas – vai nu palielināt dalībvalstu iemaksas, vai mazināt izdevumus. Virkne valstu jau paziņojušas, ka nevēlas maksāt vairāk. EK savu priekšlikumu gatavos līdz 2018. gada maijam.
Bet svarīgi ir arī sadales kritēriji, ne tikai naudas daudzums!
Jā, arī tie ir svarīgi. Taču pamatideja, ka šie līdzekļi tiek novirzīti ekonomiski mazāk attīstīto valstu un reģionu atbalstam, saglabāsies. Latvija jebkurā gadījumā var rēķināties ar to, ka tā būs starp kohēzijas finansējuma saņēmējvalstīm.
Kāds ir jūsu vērtējums Latvijas nodokļu reformai. Kādi ir šīs reformas lielākie mīnusi?
EK neiejaucas valstu tiešo nodokļu politikā.
Vai arī tad neiejaucas, ja redz, ka cilvēkiem uzlikts nepanesams nodokļu slogs?
EK sniedz valstīm specifiskās rekomendācijas Eiropas semestra ietvaros. Latvijai tiek rekomendēts samazināt nodokļu slogu zemu atalgotajam darbaspēkam, pārnesot to uz citām nodokļu bāzēm, kas mazāk ietekmē izaugsmi. Latvijā izstrādātā nodokļu reforma tikai daļēji izpilda šo uzdevumu. No EK viedokļa šī reforma varēja būt labāk mērķēta.
Vai jūsu sacītais skar nekustamā īpašuma nodokli, kas cilvēkus dzen ārā no mājām?
Šis nodoklis ir tiešā veidā saistīts ar kadastrālās vērtības apjomu. Tas, cik lielā mērā kadastrālās vērtības atspoguļo to, kas re-āli notiek nekustamo īpašumu tirgū, vienmēr bijis aktuāls jautājums. Ja ir liels nekustamā īpašuma nodokļa apjoms, ir jābūt palīdzības iespējai. Pašvaldībām ir iespēja samazināt šī nodokļa slogu līdz pat 90 procentiem personām, kurām ir grūtības ar nodokļa nomaksu.
Pavasarī EK bija diskusijas ar valdības pārstāvjiem par nodokļu reformas negatīvo fiskālo ietekmi. Situācijā, kad Latvijā ir samērā strauja ekonomiskā izaugsme, nav pieņemami, ka pēkšņi sāk augt valsts budžeta deficīts. Valdība to ir ņēmusi vērā un piedāvājusi virkni koriģējošu pasākumu, lai mazinātu negatīvo fiskālo ietekmi.
Vai, ieņemot tik augstu amatu, jums vairs ir svarīga partijiskā piederība? Vai ticat “Vienotības” atdzimšanai?
Kaut gan jau vairākus gadus neesmu “Vienotības” valdes loceklis, tomēr aktīvi sekoju līdzi norisēm partijā un piedalos partijas dzīvē. Līdz ar partijas vadības maiņu un jauno spēcīgo valdes sastāvu pastāv iespēja pozitīvām pārmaiņām. Tiesa, tas prasīs pamatīgu darbu politiskā piedāvājuma sagatavošanā un nodrošināšanā, lai atgūtu vēlētāju uzticību, un tas nebūs viegli.
Joprojām esmu “Vienotības” biedrs un no partijas negrasos izstāties.
Kāds ir jūsu viedoklis par Katalonijas neatkarības centieniem?
Šis ir ļoti strīdīgs un problemātisks jautājums, bet es strikti turos EK oficiālajā pozīcijā – neatkarības jautājums ir jārisina pašai dalībvalstij savas konstitūcijas ietvaros. Dziļākās diskusijās EK neiesaistīsies, bet aicina puses atturēties no tālākas eskalācijas un risināt jautājumus diskusiju ceļā.
