Kaļiņingradā notiek slepenas Krievijas mācības: izskan brīdinājumi par Putina nodomiem 0
Kaļiņingradā notikušās mācības, iespējams, ir tikai viena daļa no plašākiem pasākumiem, kas Krievijā tiek īstenoti gadījumam, ja valstī tiktu izsludināta mobilizācija. Rietumvalstu amatpersonas norāda, ka līdzīgas sagatavošanās aktivitātes notiek arī citviet Krievijā.
Kā vēta “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz saviem avotiem, mācību laikā Kaļiņingradā tika risināti jautājumi par mobilizēto cilvēku izmitināšanu, nodrošināšanu ar pārtiku un ieročiem. Izlūkdienestu pārstāvji laikrakstam norādījuši, ka Kaļiņingradā notikušie pasākumi ir vieni no daudzajiem, kas visā Krievijā tiek organizēti gadījumam, ja tiktu izsludināta mobilizācija.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien brīdināja, ka pēc Krievijas Valsts domes vēlēšanām Krievijā tiekot plānota ierobežota mobilizācija.
Vienlaikus laikraksta avoti uzsver, ka Kremlis pagaidām nav pieņēmis lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un, visticamāk, to nedarīs līdz vēlēšanām septembra beigās.
Publikācijā norādīts, ka Vladimira Putina apņēmība ieņemt visu Donbasu, neraugoties uz salīdzinoši nelielo progresu un lielajiem zaudējumiem, varētu likt viņam spert šo soli.
Pēdējos mēnešos Krievijai nav izdevies piesaistīt pietiekami daudz jaunu karavīru, lai kompensētu kaujas laukā piedzīvotos zaudējumus, tostarp bojāgājušo un ievainoto skaitu. ASV un Eiropas amatpersonas uzskata, ka personāla problēmu dēļ Putinam varētu vairs nebūt citas izvēles kā izsludināt jaunu mobilizācijas vilni. Krievijā iepriekšējā plašā mobilizācija notika pirms vairākiem gadiem.
Zelenskis svētdien paziņoja, ka Krievijā tiekot plānota ierobežota mobilizācija. Viņš norādīja: “Viņu mērķis šodien ir papildus 300 tūkstoši cilvēku 2026. gadam, bet vēl paredzēts arī 2027. gads.”
Pēc “The Wall Street Journal” vēstītā, mobilizācija varētu stiprināt Krievijas armiju un palīdzēt tai palielināt uzbrukuma tempu Kramatorskas un Slovjanskas virzienā. Šīs ir divas pēdējās lielās Ukrainas kontrolētās pilsētas Doneckas apgabalā.
Tomēr, ja mobilizācija tiktu izsludināta tikai pēc Valsts domes vēlēšanām un pirms ziemas, kad karadarbības intensitāte varētu samazināties, tās ietekme uz Krievijas militārajām operācijām šogad varētu būt ierobežota.
“Es nedomāju, ka tas kļūs par izšķirošu faktoru Krievijai. Šogad jau ir par vēlu, taču tas var būt nozīmīgi 2027. gadā,” laikrakstam sacīja Karnegī fonda vecākais pētnieks Maikls Kofmanis.
Viņš piebilda: “Ja viņiem ir konkrēti plāni par to, kad viņi vēlas sasniegt savus mērķus, piemēram, ieņemt atlikušo Donbasa daļu, viņiem mobilizācija bija jāsāk jau pirms vairākiem mēnešiem.”
Krievija varētu palielināt iesaukumu pakāpeniski
Pēdējo gadu laikā Krievija ir izveidojusi visu to militārā vecuma vīriešu datubāzi, kuri varētu dienēt armijā. Tāpat varasiestādes sākušas informēt tos, kuriem ir pienākums ierasties kara komisariātos.
“The Wall Street Journal” avoti norāda, ka Krievijas valdība varētu paplašināt šādu paziņojumu nosūtīšanu vīriešiem visā valstī un pakāpeniski palielināt to skaitu.
Vācijas Frīdriha Eberta fonda Krievijas analītiķis Aleksejs Jusupovs laikrakstam to raksturoja šādi: “Viņiem ir vieglāk vārīt vardi lēnām, nelielā skaitā iesaucot cilvēkus armijā.” Viņš uzsvēra, ka šāds process nebūtu salīdzināms ar 2022. gada mobilizāciju.
Kāpēc uzmanības centrā nonācis Kaļiņingradas apgabals?
Kaļiņingrada, kur pagājušajā mēnesī notika mobilizācijas sagatavošanās mācības, pēdējā laikā izpelnījusies pastiprinātu uzmanību.
1. jūlijā Putins negaidīti sasauca ārkārtas Krievijas Drošības padomes sēdi, kas bija veltīta Kaļiņingradas apgabalam. Sēde notika nevis piektdienā, kā tas ir parasti ierasts, bet trešdienā.
Oficiāli tika ziņot, ka sanāksmē tiks apspriesti sociālie jautājumi. Tomēr šī negaidītā sēde un ieprieks Kaļiņingradā notikušās mobilizācijas sagatavošanās mācības pievērsušas papildu uzmanību tam, kā Krievija gatavojas iespējamai jaunai mobilizācijai.
