Ciemos Zaigas Graudiņas stādaudzētavā, kur audzē retumus, pat hurmas un kokus no sēklām 0
Pēc retumiem uz Sakstagalu! – tā ir vietējiem augu kolekcionāriem labi zināma devīze, kā tikt pie kaut kā ekskluzīva, kā citu dārzos vēl nav. Tur pensionēta mežzine ZAIGA GRAUDIŅA izveidojusi stādaudzētavu, specializējoties eksotisku augu pavairošanā.
Kamēr elpošu, es pirkšu!
Zaigai Graudiņai pirms daudziem gadu desmitiem bijusi liktenīga tikšanās ar slaveno dendroloģi Aiju Kaškuri, kura iedevusi grāmatas par košumaugiem, augu zariņus un ierādījusi, kā tos apsakņot. Kad visi izauguši, prasījusi, ko ar tiem darīt. Aija atbildējusi – liec sludinājumu avīzē un pārdod! Tā viss sācies.
Audzētāja varētu oponēt apgalvojumiem, ka Latgalē daudzi augi neaug. Aug gan, tikai neviens nav pārbaudījis! Viņa lepojas ar dižskābardi, kas neapsalst klajā vietā uz kalna. Trīs gadus dzīvo mannas koks. Pat hurmas stādiņi sākuši startu. Zied pildziedu mandele, kas pavairota ar spraudeņiem. Ir izdalīta īve, kas lieliski jūtas tiešos saules staros. Plaukst pašas selekcionēti rododendru hibrīdi. Lielas izaugušas katalpas, kuru sēklas savulaik vāktas Višķu parkā. Ir skābeņkoki, dzeltenkoki, grieķu valrieksts u.c. Pat platāna aizvējā labi ieaugusi!
Augi izaudzēti no sēklām, kas iegūtas vai no visas pasaules. – Ja es bērniem pateiktu, cik daudz iztērēts dažādiem eksperimentiem un sēklām, kļūst bail, – atzīst Zaiga. – Taču, kamēr elpošu, es pirkšu!
Lielajos gadatirgos un Rīgas tirgos Zaigu nevar satikt. – Audzētava atrodas Krievijas pierobežā, degviela dārga, turklāt augu gatavošana, krāmēšana transportā, nogurdinošā braukšana un tirgus naudas maksāšana nesedz izdevumus, – vērtē dārzniece. – Kad ritošā daļa datoram netiek līdzi, no kaut kā jāatsakās, – par vecuma tuvošanos joko Zaiga. Tāpēc dārzniecības darbā un augu pavairošanas knifos pamazām tiek skoloti bērni.
– Kā eņģelis ar basām kājām pārskrēja, – teic Zaiga, kad cilvēki, kuru dārzā ir viņas audzētie augi, pastāsta, cik kupli tie saauguši.
