Māris Zanders
Māris Zanders
Foto: Ieva Čīka/LETA

Māris Zanders: Nosist odu, pie viena salaužot galdu 13

Māris Zanders, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Laupītāji uz motocikliem mēģina apzagt garām ejošu sievieti, taču nelāgais nodoms viņiem tūlītēji atspēlējas 11
Eksperts nāk klajā ar fatālu paredzējumu: Krievija izmantos kodolieročus neatkarīgi no tā, vai Rietumi apbruņos Ukrainu 69
TV24
Kāpēc mums ir tik mazas pensijas? Es neesmu vainīga, ka strādāju krievu laikā! Atbild VSAA 92
Lasīt citas ziņas

Politiķiem un augstām amatpersonām, izvēloties darboties šajā lauciņā, ir jārēķinās, ka viņus kritizēs. Tostarp nereti pavirši vai nepamatoti. Tomēr tāds nu ir šis žanrs, žēloties (un žēlot) nav jēgas. Toties man personīgi ir iebildumi pret to, ka, kā žargonā saka, pa burzmu tiek arī tiem, kam gadījies atrasties ar kritizējamo vienā kompānijā.

Man nav ne jausmas (un, atklāti sakot, mani arī tas neinteresē), vai prezidentam Levitam bija jēga 20. februārī doties vizītē uz Talsu novadu. Tiem, kam tāpat ir pretenzijas pret šo cilvēku, prognozējami ir ko teikt. Bet ar ko – spriežot pēc ierakstiem sociālajos tīklos – ir nogrēkojušies lībieši? Nu, Levits piedalījās Talsu novada robežzīmes latviešu un lībiešu valodā atklāšanā. Nepatīk, ka piedalījās? Neredzu problēmu – pilsoņiem ir visas tiesības paust savu attieksmi. Savukārt krist virsū, ja tā var teikt, pašai robežzīmei gan ir dīvaini, ja patur prātā, ka 2023. gads iecerēts arī kā Lībiešu mantojuma gads (tas savukārt pastarpināti saistīts ar ANO iniciēto Pirmiedzīvotāju valodu starptautisko desmitgadi).

CITI ŠOBRĪD LASA

Šajā situācijā man uzmanības vērti šķiet divi aspekti.

Pirmais. Attieksme – kādi vēl lībieši?! Ir novērojams nelāgs niķis ignorēt veselus, tēlaini izsakoties, kultūrslāņus vai nu tāpēc, ka tie kaut kā neierakstās kolektīvajos priekšstatos par konkrētās teritorijas vēsturi, vai arī tāpēc, ka tie “nav interesanti”. Zināmā mērā ar pirmo situāciju pat ir vieglāk, jo ir novērojama arī braša braukšana no viena grāvja otrā. Piemēram, ilgstoši vācbaltieši t. s. kolektīvajā atmiņā bija kaut kas nepārprotami negatīvs, bet nu brīžiem liekas, ka sākas tikpat nekritiska jūsmošana. Tā teikt, vienkārši jāsagaida, kad svārsts sāks pretēju kustību, un kultūrslānis atkal būs cieņā un godā.

Ar “nav interesanti” situāciju ir draņķīgāk, jo tā saistīta ar vienaldzīgumu, ko mainīt ir vēl grūtāk. Kāpēc “nav interesanti”? Jo lībieši esot nu tik sena vēsture, ka uz latviešiem “neattiecas”. Un vispār lībiešu kā tautas vairs neesot. Ģeniāli. Polijā ir apmēram 38,2 miljoni iedzīvotāju. Starp viņiem ir daži tūkstoši (aprēķini svārstās no trim līdz pat 100 tūkstošiem), kuri ikdienā lieto kašūbu valodu. Jebkurā gadījumā tie nav Polijas kontekstā lieli cipari. Tomēr, cik esmu lasījis, šiem Pomerānijas vēsturiskajā reģionā izsenis dzīvojošajiem rietumslāvu tautas pārstāvjiem nesaka, ka viņu klātsesamībai Polijā nav nekādas nozīmes.

Lībiskais Latvijā nav mākslīgi jāmeklē vai jākonstruē – tas arī būtu aplami. Tomēr daļā sabiedrības novērojamā ironizēšana/viegls aizkaitinājums attieksmē pret visu, kas neietilpst iztēlotajā līnijā “zemgaļu virsaitis Viesturs – Kārlis Ulmanis”, skumdina. Kaut vai tā ļoti piezemētā iemesla dēļ, ka, tik plakani skatoties, rodas problēmas arī saprast Latgales kontekstu, lai cik mēs par Latgali tricinātu gaisu.

Reklāma
Reklāma

Otrais, un tas sakrīt ar tiešo iemeslu šī teksta tapšanai. Ja augsta amatpersona, par kuru, atkārtošos, daudziem ir kāds smagāks vārds sakāms, saka uzrunu, piemēram, Jāņa Endzelīna jubilejai veltītā konferencē 22. februārī, tad tas nemazina valodnieku darba jēgu. Līdzīgi ar pieminekļu atklāšanu vai kādas tēmas publisku apspriešanu. Mēs esam tik kritiski noskaņoti pret amatpersonām, ka sākam nešķirot. Ja amatpersona X izsakās par kādu tēmu, tad arvien parādās secinājumi, ka tātad šī tēma nav svarīga.

Ja amatpersona Y iestājas par kādu risinājumu, tad skaidrs, ka šis risinājums neder. Vienalga, vai runa būtu par ekonomiku vai kādu nevainīgu kultūras un zinātnes jomu skarošu tēmu. Man personīgi vienmēr ir uzjautrinājis (vai kaitinājis – atkarībā no noskaņojuma) amatpersonu paradums apmeklēt kristīgo konfesiju rīkotas rituālas darbības (vienalga, Rīgā vai Aglonā).

Tomēr tas neietekmē manu attieksmi (neitrālo) pret šīm konfesijām. Cik esmu novērojis, cilvēki liek ziedus pie Brīvības pieminekļa arī tad, ja ziedus liek elites pārstāvji, pret kuriem gan jau daudziem ziedu licējiem no “vienkāršās tautas” ir lielas pretenzijas. Alerģijai pret politiku ir sava vieta, bet tai nevajadzētu ietekmēt pārāk daudz mūsu dzīvē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.