Padoms zemniekam. Novietnes mikrofloras ietekme uz jaundzīvnieku veselību 1
Pasaule nav iedomājama bez mikroorganismiem, kuru klātbūtni ir iespējams noteikt, izmantojot īpašas laboratoriskas metodes. Mikroorganismu daudzveidību un ietekmi uz cilvēkiem un dzīvniekiem, kā arī pārtikā zinātnieki pēta visā pasaulē.
Ir grūti novērtēt mikroorganismu daudzveidīgo ietekmi, taču biežāko slimību ierosinātāji un to ietekme ir noskaidrota, tāpēc medicīnā ir radīts plašs medikamentu un dezinfekcijas līdzekļu klāsts, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību.
Dainis Arbidāns, LLKC; Anda Valdovska, LLU
Ne mazāk svarīgs faktors ir dzīvnieku veselība un tas, cik dzīvotspējīgus pēcnācējus iegūstam. Tāpēc, izmantojot uzkrāto pieredzi un jaunākos zinātnieku atklājumus, dzīvnieku turētāju pienākums ir iegūt veselus un dzīvotspējīgus dzīvniekus, kā arī nodrošināt tiem labvēlīgus apstākļus augšanai, attīstībai un produkcijas ieguvei.
Tomēr ražošanas apstākļos teļu saslimšanas risks ar dažādām infekcijas, vīrusu un parazitārām slimībām ir paaugstināts, neraugoties uz to, ka tiek veikta pareiza teļu ēdināšana un kopšana, it īpaši atvērta tipa saimniecībās, kur dzīvniekus regulāri iepērk no citām saimniecībām.
Par saslimšanu un mirstību lopkopības nozarē dzīvnieku īpašnieku un speciālistu vidū plašas diskusijas nenotiek, taču kopumā šī problēma pastāv.
Diareja un respiratorās slimības – galvenās teļu problēmslimības
Pasaulē zinātnieki infekciju slimības (galvenokārt diareju un respiratorās saslimšanas) pieskaita svarīgākajām problēmslimībām teļiem. Diarejas un/vai elpošanas ceļu saslimšanas līdz 90 dienu vecumam būtiski ietekmē dzīvnieku turpmāko attīstību un turpmākās grūsnības gaitu, kā arī rada tiešas un netiešas ekonomiskas sekas.
Krišana teļiem ir ar multifaktoriālu etioloģiju, kur nozīme ir gan vīrusiem, baktērijām, parazītiem, gan arī menedžmenta faktoriem (turēšana, barošana, zema pasīvā imunitāte, labturība) un plašai antibiotiku lietošanai diarejas ārstēšanā ikdienā.
Pētnieki (Torsein et al., 2011) piena ražošanas lielo ganāmpulku menedžmentā iesaka pievērst īpašu uzmanību barības devām un tās kvalitātei, kā arī taukos šķīstošo vitamīnu (alfa-tokoferolam un beta-karotīnam) klātbūtnei, kas būtiski ietekmē teļu veselību. Escherichia coli K99, Salmonella spp., govju rotavīruss (BRV), koronavīruss (BCV) un Cryptosporidium parvum ir galvenie endēmiskie organismi, kas minēti saistībā ar neonatālo diareju teļiem.
Lai arī šie patogēni ne vienmēr izraisa saslimšanu, tomēr ir konstatēta būtiska saistība starp minētajiem ierosinātājiem un teļu diareju.
Zināms, ka salmonella galvenokārt saslimšanu izraisa govīm, tomēr lielāku mirstību novēro teļiem, īpaši 10 dienu līdz 3 mēnešu vecumā. Pēdējos gados kā viena no biežākajām teļu diarejas izraisītājām industrializētajās saimniecībās Eiropā tiek konstatēta Clostri-dium difficile, jo līdz 16 dienu vecumam vidēji tā var būt pozitīva pat līdz 85% dzīvnieku.
Saistībā ar elpošanas ceļu saslimšanām teļiem ne tikai S.aureus, bet arī Mannheimia haemolytica un īpaši Mycoplasma bovis tiek minētas kā nozīmīgākie patogēni, jo, piemēram, mikoplazmas persistējošas infekcijas veidā kā komplikācijas var izraisīt artrītu un sinovītu, kas grūti pakļaujas ārstniecībai ar antibiotikām. Tādējādi sakarā ar neonatālo teļu diarejas un elpošanas ceļu saslimšanu multifaktoriālajiem cēloņiem iespējamais riska faktoru izvērtējums būtu ļoti nepieciešams, iekļaujot arī laboratoriskos izmeklējumus.
Izmēģinājuma galvenie kritēriji
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības kompetenču centra padomes apstiprinātais izmēģinājums Novietnes mikrofloras ietekme uz jaundzīvnieku veselību tika īstenota Dobeles novada Annenieku pagasta piena lopkopības saimniecības teļu novietnē SIA Agro–Kaķenieki no 2016. līdz 2017. gadam. Izmēģinājums ierīkots 2016. gada jūlijā.
Galvenie kritēriji izmēģinājuma ierīkošanai: katru mēnesi saimniecībā jābūt vismaz 30 teļiem vecumā no 0 līdz 3 mēnešiem; teļu mirstība >6%; novietnes platība ne mazāka par 600 m2. Saimniecībā ir precīza informācija par teļu piedzimšanu, saslimšanu, mirstību, kā arī, vadoties pēc sekciju rezultātiem, tiek noteiktas pēcnāves patoloģiski anatomiskās diagnozes.
Speciālo teļu pēcnāves diagnostiku saimniecībā neveic, tāpēc, uzsākot izmēģinājumu, būtiski bija izvirzīt vairākus darba uzdevumus:
– iegūt sākotnējo informāciju par saimniecību (teļu dzimšanas skaits pa mēnešiem, teļu saslimšanas biežums, teļu saslimšanas laiks, teļu saslimšanas simptomi, teļu ārstēšanas efektivitāte, teļu nobeigšanās un patoloģiski anatomisko sekciju rezultāti);
– noteikt novietnes mikroklimata rādītājus (gaisa plūsmas ātrumu, gaisa temperatūru, relatīvo gaisa mitrumu, gāzu koncentrāciju (NH3, CO2, H2S), trokšņu līmeni, apgaismojuma intensitāti);
– noteikt bakteriālo piesārņojumu novietnē;
– noteikt infekcijas slimību ierosinātājus – vīrusus, baktērijas.
Izmēģinājums veikts vienā objektā – SIA Agro–Kaķenieki teļu novietnē – vienā variantā pēc šādas vienotas shēmas: pirmā izmēģinājuma grupa – teļi līdz 1 mēneša vecumam; otrā izmēģinājuma grupa – teļi līdz 2 mēnešu vecumam; trešā izmēģinājuma grupa – teļi līdz 3 mēnešu vecumam.
Rezultāti SIA Agro–Kaķenieki ir iegūti periodā no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada oktobrim – par teļu dzimstību, mirstību, saslimšanas biežumu, ārstēšanu, ārstēšanas metodēm, ārstēšanas efektivitāti un izmaksām, kas saistītas ar teļu ārstēšanu, profilaksi un teļu mirstību.
Izmēģinājuma laikā ir konstatēts, ka no visiem dzīvi piedzimušajiem teļiem 30% saslima ar elpošanas un gremošanas trakta slimībām, kuru precīzs cēlonis līdz izmēģinājuma īstenošanai nebija pilnībā noskaidrots, un tas zināmā mērā ietekmēja teļu pilnīgu izārstēšanu.
Izmēģinājuma saimniecībā teļu ieguves un mirstības rādītāji ir analizēti: pirmajā gadā – no 2015. gada septembra līdz 2016. gada septembrim; otrajā gadā – no 2016. gada septembra līdz 2017. gada septembrim.
Attiecībā uz teļu ieguvi un mirstību izmēģinājuma laikā saimniecība ir noteikusi mērķi: no 100 govīm un grūsnām vaislas telēm iegūt 94–96% teļu, kā arī veikt pasākumus teļu saglabāšanā, kas saistīti ar saslimšanas gadījumu skaita samazināšanu un ārstēšanas efektivitātes uzlabošanu, veicot precīzāku teļu ēdināšanu, profilaktisko vakcināciju un novietnes dezinfekciju, kā arī iepirkto teļu profilaktisko turēšanu karantīnā trīs mēnešus no dzīvnieku nopirkšanas.
Vērtējot teļu ieguves un saglabāšanas rādītājus SIA Agro–Kaķenieki, pēc saimniecības sniegtās informācijas, ir konstatēts, ka 2. gadā teļu ieguve ir par 2% mazāka nekā pirmajā, taču, izmēģinājuma laikā veicot preventīvos pasākumus, kas saistīti ar imunitātes paaugstināšanu teļiem un patogēno baktēriju skaita ierobežošanu novietnē, teļu mirstība 2. izmēģinājuma gadā tika samazināta par 8% (no 18,7% 1. gadā uz 10,7% otrajā).
Teļu saslimšanas intensitāte un izārstēšana
Vērtējot teļu saslimšanas biežumu, secināts, ka izmēģinājuma laikā, pēc SIA Agro–Kaķenieki sniegtās informācijas, par 27,4% palielinājās teļu saslimšanas gadījumu skaits ar pneimonijai raksturīgiem simptomiem, savukārt teļu saslimšana ar diareju šajā pašā periodā samazinājās par 27,4%.
Šī iegūtā informācija liek izvirzīt hipotēzi, ka ganāmpulkā notiek patogēno baktēriju mainība, par ko liecina bakterioloģisko analīžu rezultāti tiem paraugiem, kas noņemti teļiem no augšējiem elpošanas ceļiem 2016. gada septembrī, 2017. gada janvārī un 2017. gada jūlijā.
Analizējot šos rezultātus, apstiprinājās izvirzītā hipotēze, ka ganāmpulkā notiek mikroorganismu mainība, kas ietekmē teļu saslimšanas biežumu.
Jāatzīst, ka 2017. gada jūlijā negatīvs rezultāts ir konstatēts tikai 8% no laboratorijā iesūtītajiem paraugiem. 2017. gada jūlijā no laboratoriskai izmeklēšanai iesūtītajiem paraugiem 52% gadījumu tika izdalīta baktērija Moraxella catarhalis, 44% – Pasteurella multocida un 40% – koagulāzi neradošie stafilokoki, kas vairāku noteiktu apstākļu sakritības dēļ izraisa biežāku teļu saslimšanu ar respiratorām slimībām, kuru dēļ ir iespējama teļu bojāeja.
Lai uzlabotu teļu ārstēšanas efektivitāti, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes mikrobioloģisko izmeklējumu laboratorijā tika noteikta baktēriju rezistence pret antibiotikām.
Pamatojoties uz baktēriju rezistences noteikšanu pret antibiotikām, secinājām, ka saimniecībā saslimušo teļu ārstēšana pneimonijas gadījumā nebūs efektīva, ja dzīvnieki tiks ārstēti (1. tab.) ar penicilīnu, danofloksacīnu, gentamicīnu, oksitetraciklīnu un ampicilīnu.
Respiratoro slimību ārstēšanai SIA Agro–Kaķenieki nepieciešams izvēlēties antibiotikas, pret kurām baktērijas – koagulāzes neradošie stafilokoki un Pasteurella multocida – ir 100% jutīgas!
Lai izslēgtu citu patogēnu ietekmi, uzsākot izmēģinājumu 2016. gada jūlijā, BIOR laboratorijā seroloģiski tika izmeklēti 15 teļi līdz 3 mēnešu vecumam, noņemot asins seruma paraugus uz mikoplazmozi.
Visi BIOR veiktie seroloģiskie izmeklējumi uz mikoplazmozi bija negatīvi, tādēļ turpmākā izmēģinājuma laikā šādi seroloģiskie izmeklējumi netika veikti. Šiem seroloģiskajiem izmeklējumiem ir tikai informatīvs raksturs, lai noteiktu epizootisko fonu saimniecībā, tādēļ tos nevar ņemt vērā, sastādot pretepizootisko profilakses plānu.
Diarejas ierosinātāji
Izmēģinājuma laikā tika noteikti gastrointestinālo slimību jeb diarejas ierosinātāji. Diarejas ierosinātāju noteikšanai tika izmantota bakterioloģiskā izmeklēšana un parazitāro vienšūņu, pret antibiotikām rezistento baktēriju un vīrusu ekspresdiagnostika ar FAST® TEST D4T bovine.
Ar testu 15 minūšu laikā ir iespējams precīzi identificēt šādus teļu diarejas ierosinātājus: govju korona vīruss, kriptosporīdijas, E. coli K-99 un rota vīruss. Metodes precizitāte ir augsta – virs 95% rota vīrusa noteikšanai; 100% – korona vīrusa noteikšanai; 89–100% E. coli K-99 un 95–100% kriptosporīdiju noteikšanai (pēc jutīguma un specifiskuma).
Izmeklējumi uz baktērijām, vīrusiem un parazitārajiem vienšūņiem ar eksprestestu FAST® TEST D4T bovine teļu fekālijās tika veikti 2016. gada septembrī, 2017. gada janvārī un septembrī. Izmēģinājuma laikā 2016. gada janvārī no izmeklētajiem teļu fekāliju paraugiem ar eksprestestu 10 teļiem tika konstatēts govju korona vīruss, 3 teļiem rota vīruss, 3 teļiem E. coli K-99 enteropatogēnais celms, kas ir rezistents pret antibiotikām, un vienam teļam – kriptosporīdijas.
Šie izmeklējumi izmēģinājuma laikā tieši pierāda faktu, ka ne vienmēr diarejas ārstēšana ar antibiotikām būs efektīva, tāpēc, lai sekmētu labu teļu augšanu un attīstību, saimniecībā jāveic profilaktiskie pasākumi, kas ierobežotu baktēriju, vīrusu un parazitāro vienšūņu izplatību teļu ganāmpulkā.
Tā kā ar eksprestestu teļu fekālijās ir iespējams noteikt tikai četrus diarejas ierosinātājus, paralēli šiem izmeklējumiem teļu fekālijās diarejas ierosinātāji tika noteikti bakterioloģiski.
LLU VMF mikrobioloģisko izmeklējumu laboratorijas apstiprinātie teļu fekāliju paraugu izmeklējumi (2. tab.) izmēģinājumu saimniecībā SIA Agro–Kaķenieki pilnībā apstiprina izvirzīto hipotēzi, ka galvenā problēma teļu novietnē ir respiratorās saslimšanas, jo tikai 2016. gada septembra bakterioloģiskajos izmeklējumos ir konstatēts viens teļš, kam fekāliju paraugā ir izdalīta hemolītiskā E. coli baktērija, savukārt par teļu diarejas galveno cēloni saimniecībā ir jāuzskata govju korona un rota vīrusi. Nedaudz mazāku ietekmi caureju izraisīšanā teļiem no 0 līdz 3 mēnešu vecumam rada kriptosporīdijas, un tikai atsevišķos gadījumos caurejas ierosinātājs ir E. coli baktērija.
Mikroklimata rādītāji
Teļu mītnē ir svarīgi nodrošināt labu mikroklimatu, jo teļu saslimšanai ir multifaktoriāla ietekme, tādēļ izmēģinājuma ietvaros tika noteikti vairāki mikroklimatu raksturojoši rādītāji: gaisa temperatūra novietnē (°C), relatīvais gaisa mitrums (Rh%), gaisa plūsma (m/s), gāzu koncentrācija (CO2, NH3, H2S), kā arī gaismas intensitāte (lux/m2) un trokšņu līmenis (Db).
Dažādos pētījumos ir noskaidrots, ka optimālā gaisa temperatūra teļu novietnēs ir 16–22 °C (līdz 10 d. veciem teļiem ne zemāka par 10 °C; vecākiem ar dzīvmasu virs 60 kg – ne zemāka par 5 °C). Pēc iegūtajiem mērījumiem teļu novietnē jāsecina, ka vasaras periodā gaisa temperatūra teļu novietnē ir par 1,0–1,2 °C augstāka.
Īpašs kaitējums teļu veselībai nav novērots temperatūras paaugstināšanās gadījumā par 1–1,2 °C. Taču satraucošs ir cits faktors – atkarībā no gaisa temperatūras ir iespējama novietnē esošās mikrofloras nekontrolēta vairošanās ģeometriskā progresijā, kā arī iespējama gāzu koncentrācijas palielināšanās teļu novietnē.
Izvērtējot iegūtos mikroklimata mērījumu vidējos rezultātus par gāzu koncentrāciju teļu novietnes gaisā un gaisa plūsmu, jāsecina, ka gāzu koncentrācija ir tuvu normas robežai, pārsniedzot tikai CO2 pieļaujamo koncentrāciju par 0,1–0,2%, kas būtisku apdraudējumu teļu veselībai nerada.
Taču vējainās dienās vai arī dienās, kad notiek teļu boksu tīrīšana, saimniecībā ir jādomā, kā ierobežot gaisa plūsmu teļu grupās no 0 līdz 3 mēnešu vecumam, jo šī teļu grupa ir visjutīgākā pret straujām mikroklimata svārstībām, – 2016. gada septembrī vidējā gaisa plūsma teļu novietnē teļu grupas daļā no 0 līdz 3 mēnešu vecumam tika fiksēta 2,1 m/s, kas ievērojami pārsniedz ieteicamos normatīvus, tādēļ saimniecībā nekavējoties tika veikti pasākumi gaisa plūsmas ierobežošanai.
Vērtējot saimniecībā iegūtos relatīvā gaisa mitruma rādītājus, jāsecina, ka tie atbilst ieteiktajiem normatīviem un ir 60–80% robežās. Ja relatīvais gaisa mitrums ir mazāks par 40%, teļiem tas var izraisīt augšējo elpošanas ceļu kairinājumu.
Novietnē esošais dabiskais apgaismojums atbilst literatūras avotos minētajiem ieteikumiem un ir 260–310 lux/m2, trokšņu līmenis teļu novietnē nepārsniedz 72 Db. Augstākais trokšņu līmenis (72 Db) konstatēts barības izdales laikā, kad to veic mehanizēti ar traktortehniku.
Ekonomiskie aprēķini
Veicot zaudējumu aprēķinu, kas radušies teļu audzēšanas laikā, netika veikta izbarotās barības uzskaite, netika noteikta dzīvnieku atpalicība augšanā pēc pārslimošanas, kā arī uzskaitīts teļkopēja darbs slimu teļu kopšanā, ēdināšanā, tādējādi šajā aprēķinā nav iekļautas visas izmaksas, kas būtu jāattiecina uz kopējiem saimniecībā radītiem zaudējumiem teļu slimošanas laikā vai to nobeigšanās gadījumā, tāpēc faktiskie zaudējumi ir lielāki par vismaz 27–35%.
Secinājumi
Jāveic kompleksi pasākumi teļu imunitātes stiprināšanai, lai novērstu ganāmpulkā persistējošo patogēno mikroorganismu rezistences pieaugumu un nosacīti patogēno mikroorganismu patogenitātes palielināšanos.
Antibakteriālā terapija teļu ganāmpulkā jāveic vienīgi saskaņā ar slimību ierosinātāju antibakteriālās rezistences noteikšanas rezultātiem.
Teļu mītnes mikroklimata uzlabošana, īpaši gaisa plūsmas ātruma ierobežošana, ļaus samazināt respiratoro saslimšanu biežumu teļu ganāmpulkā.
Apstiprināt diagnozi par dzīvnieku krišanu elpošanas ceļu saslimšanu dēļ var tikai saskaņā ar audu paraugu bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem.
Saimniecībai jāveic ekonomiskā analīze, lai pieņemtu lēmumu par ekonomiski pamatotāko un izdevīgāko dzīvnieku skaita palielināšanas modeli.
l Atvērta tipa saimniecībā, kur veic regulāru dzīvnieku iepirkšanu, ir novērojama biežāka teļu saslimšana ar infekcijas, vīrusu un parazitārām slimībām.
Prebiotikas ProbioStop Odor lietošanas lietderība Latvijā ir grūti pierādāma, taču tās lietošana ražojošā lopkopības saimniecībā nerada negatīvu efektu.
Veicamie pasākumi saimniecībā teļu veselības uzlabošanai
Jaunpiena kvalitātes kontrole un monitorings.
Teļa dzīvotspējas noteikšana pēc piedzimšanas.
Atteikšanās no nepamatotas medikamentu lietošanas tūlīt pēc teļa piedzimšanas.
Pareiza vakcinācijas shēmu ieviešana ar mērķi, lai teļu organismā 2 mēnešus pirms paredzamo infekcijas slimību uzliesmojuma būtu augstākā antivielu koncentrācija.
