OIK likvidēšana: Ar ko sākusi Ekonomikas ministrija? 0
Ministru kabinets otrdien bez diskusijām pieņēma zināšanai Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu, kurā ministrija norāda, ka līdz šā gada 1.martam tiks apkopoti viedokļi par OIK likvidēšanu.
Nolūkā vispusīgi izvērtēt projekta ietekmi un iespējamās sekas, EM veic darbu pie neatkarīga trešās puses izvērtējuma par obligātā iepirkuma mehānisma atcelšanu un izmaksātā atbalsta atgūšanu tiesiskā ceļā. Paredzēts, ka šis vērtējums tiks pabeigts līdz 2019.gada 1.martam.
EM ir lūgusi iesaistīto pušu viedokli par OIK atcelšanu no šā gada marta.
Viedokli ir lūgta sniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija par ietekmi uz siltumenerģijas tarifiem pašvaldībās, AS “Augstspriegumu tīkls” par ietekmi uz elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un cenu, kā arī Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija par ietekmi uz atjaunojamās enerģijas ražošanu Latvijā.
Viedoklis lūgts arī Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomei un Zemkopības ministrijai par ietekmi uz lauksaimniecības nozari, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai par ietekmi uz vidi un klimata mērķu sasniegšanu, Finanšu nozares asociācijai par valsts atbalsta obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros saņēmēju finansiālajām saistībām un Finanšu ministrijai attiecībā uz komercdarbības atbalsta regulējuma ievērošanu.
Tāpat viedokli lūgta sniegt AS “Latvenergo” par Saeimas lēmuma ietekmi uz “Latvenergo” koncernu, tostarp par AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” 2018.gadā radušos izmaksu segšanu, atceļot OIK, ar kuru kārtējā gadā tiek segtas iepriekšējā gadā obligātā iepirkuma mehānisma ietvaros radušās izmaksas.
Vienlaikus EM lūgs Eiropas Komisijas (EK) viedokli par to, vai par atbalstu, kas elektrostacijām sniegts pirms 2007.gada 1.jūlija, būtu nepieciešams atsevišķs EK saskaņojums, ņemot vērā, ka informācija par to bija iekļauta EK 2017.gada 24.aprīļa lēmumā par valsts atbalstu, kā arī par to, vai būtu atgūstams tas atbalsts, kas izmaksāts elektrostacijām pirms minētā lēmuma spēkā stāšanās.
Minēto neatkarīgas trešās puses izvērtējumu, EK un iesaistīto pušu viedokļus EM izmantos normatīvu projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanā.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) pēc valdības sēdes žurnālistiem stāstīja, ka EM patlaban veic situācijas juridisko analīzi, lai pieņemtu lēmumu, kas tiks balstīts gan uz Eiropas Savienības tiesību normām, gan arī Latvijā spēkā esošajiem noteikumiem. Tāpēc EM šajā jautājumā plāno iegūt EK vērtējumu.
Tajā pašā laikā Nemiro uzsvēra, ka plānots pastiprināt “zaļās” enerģijas ražojošo staciju kontroli. “Konstatēts, ka atsevišķas elektrostacijas nav bijušas godprātīgas, tāpēc kontroles pastiprināšana ir tikai loģiska,” sacīja ekonomikas ministrs.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes žurnālistiem teica, ka ekonomikas ministra paustais radījis iespaidu, ka tiks atrasts labākais un tiesiski pamatotākais veids, kā likvidēt OIK.
Kā ziņots, valdības deklarācijā pausta apņēmība likvidēt OIK, ievērojot tiesiskuma principus, nepieļaujot šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem un veicot to valsts budžetam un iedzīvotājiem ekonomiski un finansiāli izdevīgākajā veidā. Tāpat plānots izvērtēt OIK izveidošanas tiesiskumu.
Saeima janvāra sākumā pieņēma aicinājumu EM izstrādāt tiesību aktus OIK atcelšanai no šā gada 31.marta.
