Ornitologs: Putnu apsekošana “K2 Ventum” teritorijā turpinās, neraugoties uz nomelnošanu 0
“K2 Ventum” vēja parka teritorija nav uzskatāma par īpaši aizsargājamu putnu dzīvotni, atzīts Ietekmes uz vidi (IVN) novērtējumā. Turklāt Latvijā nav citas teritorijas, kur pirms šāda veida projekta izbūves būtu veikta tik apjomīga pētnieciskā darbība, norāda sertificēts ornitologs Kārlis Millers. “Man ir pamatotas aizdomas, ka arī tuvākajā reģionā Eiropas mērogā šāds pētījumu apjoms pirms izbūves ir ļoti reti sastopams,” saka ornitologs.
Ministru kabinetam līdz 31.augustam jāpieņem lēmums – akceptēt ”K2 Ventum” iecerētā Vēja parka būvniecību Dienvidkurzmē, Pāvilostas apkaimē, vai nē. Šobrīd no valdības pašas pasūtītā juridiskās ekspertīzes izriet, ka Aizsargjoslu likumā nav nekāda aizlieguma vēja turbīnu būvniecībai piekrastes piecu kilometru ierobežotas saimnieciskās darbības joslā un līdz ar to arī projekta realizācijai juridisku šķēršļu nav. Tikmēr ar atklātām vēstulēm Ministru prezidentam, tieslietu, klimata un enerģētikas ministriem ar iebildumiem pret projektu vērsusies biedrība “Piekraste Rītdienai”, kura cita starpā min, ka nav pienācīgi izvērtēta ietekme uz migrējošajiem putniem, par ko biedrība saņēmusi neatkarīga zviedru ornitologa slēdzienu.
Savukārt Kārlis Millers, kurš putnu monitoringu “K2 Ventum” iecerētajā vēja parka teritorijā veic kopš 2022.gada, saka: “Visgrūtāk ir cīnīties pret nepamatotiem apgalvojumiem. Mana atbilde ir vienkārša: draugi, gribat redzēt, ko mēs darām – laipni lūgti. Atbrauciet jūlijā, trīs dienas pabarosim odus, dundurus un ērces, padzīvosim mežā un paslaucīsim sviedrus. Gribat citādi, atbrauciet martā un mēģināsim izbraukt teritorijas ceļus. Nez kāpēc tiek aizmirsta arī mežizstrāde, kas putnus un to ligzdošanu ietekmē visvairāk. Tajā pašā laikā skaļi tiek runāts tikai par vēja parku.”
Apsekojumi ilgst no 2022.gada un ir dokumentēti
“K2 Ventum” plānoto vēja turbīnu izbūves teritoriju ornitologi pēta kopš 2022. gada pavasara un tā turpinās līdz pat šim brīdim. Izpētē vēja parka teritorijā un tās apkārtnē sākotnējās izpētes laikā konstatētas 128 putnu sugas, tostarp 30 aizsargājamas, no tām 26 īpaši aizsargājamas. Vienlaikus IVN atzīts, ka daļa aizsargājamo sugu teritorijā novērotas vien pārlidojumos un tur neligzdo. Kārlis Millers uzsver: “Visi apsekojumi ir dokumentēti. Katram darbam teritorijā tiek saglabāti arī GPS celiņi jeb sekošanas maršruti. Tāpēc, kad nākas dzirdēt apgalvojumus, ka pētnieki tur nekad neesot redzēti vai vispār neesot bijuši, īsti nav saprotams, kā uz to reaģēt. Kopumā teritorijā līdz šim aizvadītas apmēram 350 cilvēkdienas – faktiski viens pilns gads. Reizēm strādājam pa vienam vai diviem, citreiz teritorijā vienlaikus bijuši seši cilvēki. Atbilstoši sezonai viens apseko ligzdas, cits veic plēsīgo putnu uzskaiti novērojumu stacijās, vēl cits migrācijas vai dienas putnu uzskaiti. Cilvēkresursu ieguldījums tur ir ļoti liels.”
Kārlis Millers skaidro, ka izpētes metodika ir standartizēta un savulaik tā tika izveidota Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrādē un tā ornitofaunas pilnīgākai izpētei. ““K2 Ventum” izmantotā izpētes metodika ir oficiāli saskaņota Dabas aizsardzības pārvaldē. Šī pati metodika tiek izmantota visās teritorijās, kurās esam strādājuši un turpinām strādāt Latvijā – no Ventspils līdz Nidai, no Pāvilostas līdz Ludzai, kopumā vairāk nekā 20 teritorijās. Katrai teritorijai ir savas nianses, bet izpētes pamatprincipi visur ir vienādi. Tāpēc dati, kas iegūti pēc šīs metodikas, ir savstarpēji salīdzināmi un izmantojami arī zinātniskai analīzei”.
Kontrole nerimst ne uz mirkli
Attīstītāji savā ziņā ir veikuši pat labdarību, saka Kārlis Millers. Nezinot, kā projekts beigsies, viņi piecus gadus finansējuši visu šo procesu. “Metodika vairs nav pilnīgi identiska tai, kāda tā bija 2022. gadā – tā ir precizēta un uzlabota atbilstoši reālajai situācijai dabā. Izpētē ir nācis klāt arī pasīvais akustiskais monitorings. Teritorijā tiek izvietotas speciālas skaņu ieraksta ierīces, kas ieprogrammētas noteiktos laikos veikt ierakstus. Pēc tam ieraksti tiek analizēti un vērtēts, kas tajos dzirdams, arī tas, vai ir konstatējamas īpaši aizsargājamas sugas. Atmiņas kartes noteiktos intervālos tiek nomainītas, ieraksti analizēti datorā ar programmu, un papildus tiek veikta manuāla pārbaude.
Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, tajā skaitā arī risinājumus vēja parkos, lai maksimāli samazinātu iespējamos sadursmju riskus, eksperti ir nodibinājuši ciešus kontaktus ar vienu no radaru industrijas līderiem – ASV bāzēto kompāniju DeTect. Gan Kārļa Millera, gan viņa kolēģu ieskatā, ņemot vērā teritorijas specifiku, šīs kompānijas piedāvātie risinājumi noteikti samazinātu iespējamo sadursmju riskus. DeTect pārstāvji uzzinot pētnieku līdz šim paveikto un iepazīstoties ar iegūto datu kvalitāti un apjomu izrādīja neviltotu interesi sadarboties. Pateicoties tam, kompānijas pārstāvji jau ir veikuši vairākus teritorijas modelējumus, lai būtu iespējams maksimāli izmantot modernās radaru tehnoloģijas “K2 Ventum” ieplānotajā vēja parkā. Tomēr šobrīd, pateicoties MK bezdarbībai, eksperti un radaru kompānijas pārstāvji ir nostādīti situācijā, kad nav saprotams, vai vispār ir vērts ieguldīt laiku un resursus, lai realizētu šādu bezprecedenta projektu Latvijā.
Izpēte pēc būtības sākas jau janvāra vidū un turpinās līdz oktobra beigām vai novembra sākumam, tātad tiek nosegtas visas sezonas. Atkarībā no gadalaika tiek kontrolētas dažādas sugas un sugu grupas. Piemēram, tiek pārbaudīts, vai teritorijā nav sastopams ūpis – Latvijas lielākā pūču suga. Pašlaik nekas neliecina, ka ligzdošanas sezonā šī suga tur būtu manīta vai dzirdēta. Tāpat tiek veiktas dzeņveidīgo putnu kontroles un citas uzskaites noteiktās novērojumu stacijās. Tas patiesībā ir diezgan komplicēts process, un cilvēkam, kurš nav lasījis metodiku vai nav bijis dabā klāt visā procesā, to ir grūti iztēloties”.
Kā objektīvi vērtēt vēja turbīnas?
Paredzēts, ka putnu monitorings turpināsies arī pēc vēja parka uzbūvēšanas, ja vien tam tiks saņemts valdības akcepts. ““K2 Ventum” savā ziņā var kļūt par unikālu gadījumu, jo mums būs vairāk nekā piecu gadu datu bāze pirms izbūves. Lai objektīvi vērtētu kā turbīnas vai jebkura cita saimnieciskā darbība ietekmē putnus, tai skaitā īpaši aizsargājamas sugas, ir vajadzīgs salīdzināmi izejas dati. Ja pētījumus sāk tikai pēc tam, kad viss jau uzbūvēts, vai arī pirms izbūves ir tikai viena gada dati, tie pēc būtības nav pietiekami reprezentatīvi. Viena sezona var neatspoguļot patieso situāciju – var būt netipiski laikapstākļi, cilvēciskais faktors vai citi apstākļi. Tāpēc vajadzīgas atkārtotas uzskaites un papildu tehniskais aprīkojums, lai samazinātu risku kaut ko palaist garām. “K2 Ventum” gadījumā šī datu bāze ļaus pēc tam objektīvi vērtēt, vai, piemēram, melno dzilnu lokālā populācija pēc turbīnu izbūves ir samazinājusies, palikusi tāda pati vai pat pieaugusi. Kamēr nav salīdzināmas datu bāzes, runāt par monitoringu ir diezgan tukši.”
Pēc Kārļa Millera teiktā viena izpētes reize var nozīmēt divas, trīs vai pat četras secīgas lauka darbu dienas. “Ir dienas uzskaites punkti un nakts uzskaites punkti, migrācijas uzskaites, pavasara uzskaites, ligzdošanas sezonas uzskaites planētājputniem — ērgļiem, stārķiem, klijām. Daļu darba darām pēc savas iniciatīvas un entuziasma.
Manā vērtējumā šī teritorija ir viena no piemērotākajām Latvijā šāda veida projektam, neskatoties uz bieži atkārtoto apgalvojumu par īpaši intensīvu migrāciju. Pašā piekrastes joslā migrācija, protams, ir, bet tālāk iekšzemē tās intensitāte nav nekas unikāls salīdzinājumā ar citām Latvijas vietām”.
Jebkura saimnieciskā darbība atstāj ietekmi
Ne jau turbīna viena pati putniem sagādā visas pasaules problēmas, saka ornitologs. “Nez kāpēc bieži aizmirst par autotransportu, elektro pārvades līnijām, mājas kaķiem un ķimikālijām, ko izmanto intensīvajā lauksaimniecībā. Neviens īpaši nerunā par to, cik jūras ērgļu vai sarkano kliju aiziet bojā dēļ saindēšanās ar tām. Tas nav tik pamanāms, jo nenotiek pie cilvēka mājas vai loga. Ja gribam to formulēt objektīvi, jebkura saimnieciskā darbība atstāj ietekmi. Jautājums ir, cik tā ir liela un būtiska. Vai darbības rezultātā notiek kaut kas ārkārtējs, vai arī ietekme vērtējama kā nebūtiska”. Ietekme ir jebkurai darbībai. Arī uzbūvējot māju, tiek atstāta ietekme – ir pilnīgi iespējams, ka sezonas laikā kāds putns aizies bojā, ietriecoties mājas stiklā. “K2 Ventum” iecerē jau sākotnēji eksperti ir snieguši rekomendācijas VES parka iespējamās ietekmes mazināšanai gan mainot turbīnu izvietojumu, gan potenciālos tehnoloģiskos risinājumus kā radari un viedās kameru sistēmas.
“Neskatoties uz visām peripetijām, sabiedrības pretestību un melnošanu, darbi turpinās. Cepuri nost “K2 Ventum” priekšā, ka viņi uzņēmās šo risku, jo šāda apjoma izpēte nav lēta un ir ļoti laikietilpīga,” saka Kārlis Millers.
