“Rīga zem ūdens, ceturtdaļmiljons bez elektrības!” Ko par postošo vētru Latvijā raksta ārzemju mediji 0
Vētra, kas sestdienas vakarā un naktī uz svētdienu plosīja Latviju, nav palikusi tikai vietējo ziņu lokā. Par notikušo vēsta gan viens no pasaulē lielākajiem ziņu avotiem “Associated Press”, gan “The Washington Post”, britu “The Independent”, Lietuvas un Igaunijas mediji, kā arī Ukrainas un krievu valodā strādājošie izdevumi. Ārzemju mediju veidotā aina ir skarba – bojāgājušais, simtiem tūkstošu cilvēku bez elektrības, pazuduši mobilie sakari, applūdušas ielas un traucēta satiksme.
“Associated Press” notikušo virsrakstā raksturo kā spēcīgu vētru Baltijas valstīs, kurā simtiem tūkstošu palikuši bez elektrības. AP Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāvja Andra Vīksnas teikto atreferē, norādot, ka kopējās ietekmes ziņā šī, šķiet, ir smagākā vētra Latvijā kopš 2005. gada.
Īpaši izcelta Latvija. AP raksta par cilvēka bojāeju Jelgavā, kur sabrukusi daļa ēkas, kā arī par cietušajiem citviet valstī. Rīgā vēja ātrums pārsniedzis 67 jūdzes stundā – tie ir aptuveni 108 kilometri stundā. Vēl viens iespaidīgs fakts, kas nonācis starptautiskajās ziņās: vairākās Latvijas meteoroloģiskajās stacijās vienas dienas laikā nolijusi aptuveni puse no vidējā mēneša nokrišņu daudzuma.
Ārzemju auditorijai tiek stāstīts arī par to, ko daudzi Latvijas iedzīvotāji izjuta īpaši sāpīgi – pazuda ne tikai elektrība. AP uzsver, ka bez elektroapgādes bija palicis vairāk nekā ceturtdaļmiljons cilvēku un tika traucēti mobilie sakari. Vētras dēļ cieta dzelzceļa un sabiedriskā transporta infrastruktūra, savukārt Rīgas lidosta brīdināja par iespējamu reisu kavēšanos vai novirzīšanu.
AP sagatavotā ziņa aizceļojusi daudz tālāk par Baltiju. To publicējis arī viens no ietekmīgākajiem ASV laikrakstiem “The Washington Post”, kura virsrakstā lasāms par diviem bojāgājušajiem un simtiem tūkstošu cilvēku bez elektrības Baltijas valstīs. Arī britu “The Independent” saviem lasītājiem vēsta par spēcīgo ciklonu un vairāk nekā pusmiljonu cilvēku, kas Latvijā un Lietuvā kopā palikuši bez elektroapgādes.
Īpaši plaši Latvijas situācijai seko kaimiņi lietuvieši. Portāls “15min” jau sestdienas vakarā rakstīja: “Vētra Latvijā nodarījusi nopietnus postījumus: Rīgā slīka ielas, bez elektrības vairāk nekā 100 tūkstoši.” Tobrīd elektroapgādes traucējumi vēl bija skāruši aptuveni 108 000 “Sadales tīkla” klientu, taču vēlāk situācija kļuva ievērojami smagāka. Lietuvieši īpaši izcēla Rīgas applūšanu – līdz sestdienas pēcpusdienai galvaspilsētā jau bija reģistrēti desmitiem ar laikapstākļiem saistītu incidentu, tostarp applūdušas brauktuves, pagrabi un pirmie stāvi.
Lietuvas sabiedriskais medijs LRT svētdien savukārt īpaši pievērsās Rīgas sabiedriskā transporta problēmām. Tas raksta, ka nolauztie koki un bojātā infrastruktūra būtiski traucējuši sabiedriskā transporta kustību, vairāki maršruti nav kursējuši pilnā apjomā, bet atsevišķos posmos kustība varējusi apstāties pavisam.
Vēl dramatiskāku kopainu saviem lasītājiem rāda Ukrainas ziņu aģentūra UNN, kas raksta par ciklonu “Priska” un applūdušām Baltijas valstu galvaspilsētu ielām. Tā vēsta, ka vēja brāzmas reģionā pārsniegušas 30 metrus sekundē un bez elektrības dažādās vētras skartajās valstīs palikuši vairāk nekā pusmiljons mājsaimniecību. UNN īpaši piemin arī problēmas ar mobilajiem sakariem Latvijā.
UNN atsaucas uz informāciju, ka Latvijā pēc vētras medicīnisko palīdzību meklējuši 14 cilvēki un vairākos gadījumos traumas bijušas nopietnas. Cilvēki galvenokārt cietuši no krītošiem kokiem un zariem, tostarp kokiem uzkrītot automašīnām; atsevišķi cilvēki bijuši iesprostoti transportlīdzekļos.
Arī “Meduza” Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piedzīvoto sauc par vienu no spēcīgākajām vētrām pēdējos gados. Izdevums savu materiālu papildinājis ar fotogrāfijām no Rīgas – tajās redzami nolauzti koki, bojātas automašīnas un vētras sekas pilsētā. “Meduza” saviem lasītājiem īpaši izceļ ne tikai elektroapgādes traucējumus, bet arī applūdušās ielas un faktu, ka problēmas radušās LMT un “Tele2” klientiem.
Interesanti, ka starptautiskajā atspoguļojumā vētra netiek skatīta tikai kā Latvijas nelaime. Tā tiek aprakstīta kā plaša reģionāla stihija, kas vienlaikus skārusi Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju un Baltkrieviju. AP vēsta, ka arī Lietuvā gājis bojā cilvēks, kuram uzkritis koks, bet vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju palikuši bez elektrības. Polijas ziemeļaustrumos elektroapgāde bijusi traucēta vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Igaunijas sabiedriskais medijs ERR raksta, ka tur atsevišķās vietās 24 stundu laikā nolijuši 50–70 milimetri lietus, bet vietām pat līdz 90 milimetriem – aptuveni tik, cik Igaunijā vidēji nolīst visā augustā. Vēja brāzmas sasniegušas 30 metrus sekundē, glābēji saņēmuši aptuveni 250 izsaukumu, bet vētras dēļ bijuši traucēti arī prāmju reisi.
Starptautiskajā ziņu plūsmā parādījies vēl kāds aspekts – klimata pārmaiņas. AP citē Andri Vīksnu, kurš uzsvēris, ka pagaidām nav iespējams korekti noteikt cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu lomu tieši šīs vētras spēkā. Tomēr viņš pieļāvis, ka klimata pārmaiņas varētu būt pastiprinājušas ar ciklonu saistīto nokrišņu intensitāti.
Skatoties uz ārvalstu publikācijām kopumā, uzmanību piesaista tas, ko tieši tās izvēlas izcelt par Latviju. Ne tikai nolauztos kokus un stipro vēju, bet Latvijas infrastruktūras ievainojamību – vairāk nekā ceturtdaļmiljonu cilvēku bez elektrības, traucētus mobilos sakarus, sabiedriskā transporta problēmas, applūdušās Rīgas ielas un sarežģījumus lidostā.
