“Darba devējs saka, ka nedos!” Vai vecākam 1. septembrī pienākas brīvdiena, ja papildatvaļinājums jau izmantots?
10
Septembra sākums daudzās ģimenēs ir īpašs laiks, bet jo sevišķi tad, ja bērns skolas durvis ver pirmo reizi. Vecākiem nereti ir svarīgi būt kopā ar bērnu šajā dienā, aizvest viņu uz skolu un piedalīties pirmajā Zinību dienas pasākumā. Taču Zinību dienas pasākums ne vienmēr ir brīvdienā, un vecākiem, kuri strādā, var nākties meklēt iespēju, kā šo ģimenei nozīmīgo dienu savienot ar darba pienākumiem. Īpaši aktuāls šis jautājums ir pirmklasnieku vecākiem, kuri nevēlas palaist garām bērna pirmo skolas dienu.
Ar šādu situāciju saskāries arī LA.LV lasītājs Raivis. Viņa dēls šogad sāks mācības 1. klasē, un tēvs vēlas 1. septembrī būt kopā ar viņu, taču darba devējs norādījis, ka konkrētajā dienā brīvdienu piešķirt nevar.
“Strādāju privātā uzņēmumā. Šogad mans dēls sāks mācīties 1.klasē, tāpēc vēlos 1.septembrī būt ar viņu kopā, pavadīt pirmajā dienā uz skolu. Sakiet, vai pēc likuma pirmklasnieku vecākiem Latvijā pienākas brīvdienas?
Zinu, ka to ir iespējams izņemt kā papildatvaļinājumu, taču to jau esmu iztērējusi. Kādi ir varianti, kā man šo dienu tomēr dabūt brīvu no darba?
Jo pašlaik darba devējs saka, ka tāda iespēja nepastāv, 1.septembris darbā ir intensīva diena, tāpēc man brīvu dot nevarot,” raksta Raivis.
Lai noskaidrotu, kādas iespējas šādā situācijā ir strādājošiem vecākiem un vai pirmklasnieka vecākam pienākas brīva diena, situāciju lūdzu skaidrot Valsts darba inspekcijai (VDI).
Īpaša brīvdiena 1. septembrī nepienākas
Valsts darba inspekcija skaidro, ka pirmklasnieka vecākam likums pats par sevi negarantē brīvu Zinību dienu.
“Darba likums neparedz darbiniekam tiesības uz īpašu apmaksātu brīvdienu 1. septembrī saistībā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu. Tomēr darba devējs šādu iespēju kā papildu sociālo garantiju var noteikt uzņēmuma iekšējos normatīvajos aktos, darba koplīgumā vai citos iekšējos noteikumos,” norāda VDI.
Ja uzņēmumā šāda iespēja nav paredzēta, vecāki var izmantot Darba likumā noteikto ikgadējo apmaksāto papildatvaļinājumu.
“Ja darba devējs šādu papildu labumu nav paredzējis, darbinieki, kas ir bērnu vecāki, plānojot ģimenei nozīmīgus notikumus, visbiežāk izmanto Darba likumā noteikto ikgadējā apmaksātā papildatvaļinājuma tiesību, kas pienākas bērnu vecākiem saskaņā ar Darba likuma 151. pantu.”
VDI skaidro, ka trīs darba dienu papildatvaļinājums pienākas darbiniekam, kura aprūpē ir trīs vai vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam. Savukārt darbiniekam, kura aprūpē ir mazāk par trim bērniem vecumā līdz 14 gadiem, pienākas ne mazāk kā viena darba diena.
“Papildatvaļinājuma tiesība nav piesaistīta konkrētam datumam vai notikumam, tāpēc vecāki šo papildatvaļinājuma tiesību var izmantot arī 1. septembrī vai citā dienā saistībā ar ģimenei nozīmīgu notikumu,” skaidro VDI.
Ko darīt, ja papildatvaļinājums jau izmantots?
Tieši šādā situācijā nonācis Raivis, kurš papildatvaļinājumu jau ir izmantojis. Tomēr arī tad pastāv vēl citas iespējas.
“Ja papildatvaļinājums jau ir izmantots, ieteicams iepazīties ar uzņēmumā noteikto kārtību, jo darba devējs var būt paredzējis citus darbinieku atbalsta pasākumus vai papildu brīvdienas, ko darbinieks var izmantot sev vēlamā laikā, tajā skaitā 1.septembrī. Ja šādas iespējas nav noteiktas, darbinieks var lūgt piešķirt daļu no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma vai atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas,” norāda VDI.
Tomēr iespēja izmantot vienu dienu no ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma nenozīmē, ka darbinieks var vienpersoniski izlemt, kurā datumā to darīs.
VDI uzsver: “Attiecībā uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu jāņem vērā, ka saskaņā ar Darba likuma 149. pantā noteikto regulējumu tas primāri izmantojams nedalīti.
Atvaļinājuma sadalīšana pa daļām ir pieļaujama tikai pēc darba devēja un darbinieka savstarpējas vienošanās, turklāt vienai no atvaļinājuma daļām jābūt vismaz divas nepārtrauktas kalendāra nedēļas garai.”
Arī tas, ka darbiniekam konkrētais datums ir īpaši svarīgs, nenozīmē, ka darba devējam atvaļinājums šajā dienā obligāti jāpiešķir.
“Lai gan Darba likuma 150. panta otrā daļa paredz darba devēja pienākumu, piešķirot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes, tomēr šīs tiesības nav absolūtas. Darba devējs atteikumu izmantot atvaļinājumu darbiniekam vēlamā laikā var pamatot gan ar Darba likumā noteiktajām atvaļinājuma izmantošanas prasībām, gan ar objektīviem un ar uzņēmuma darbību saistītiem apsvērumiem. Tādēļ atvaļinājuma izmantošanas laiks bieži ir pušu vienošanās jautājums.”
Neapmaksāts atvaļinājums
Ja apmaksāto atvaļinājumu izmantot neizdodas, darbinieks var lūgt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Taču arī šajā gadījumā 1. septembris nav diena, kurā darba devējam būtu automātisks pienākums darbinieku atbrīvot no darba.
Darba likuma 153. pants paredz vairākus gadījumus, kad darba devējam pēc darbinieka pieprasījuma ir pienākums piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas. Savukārt atbilstoši Darba likuma 153. panta trešajai daļai darba devējs pēc darbinieka pieprasījuma var piešķirt viņam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas arī citos gadījumos.
Tādejādi citos gadījumos, tajā skaitā tas varētu būt 1. septembrī saistībā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu, darba devējam, izvērtējot konkrētās situācijas un uzņēmuma darbības apstākļus, ir tiesības lemt piešķirt vai nepiešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas.
Vai arī tev ir kāds jautājums, novērojums vai pieredze, ar kuru vēlies dalīties? Droši raksti man uz [email protected]
