“Asaras sariešas acīs, elektrības nav 17 stundas, smeļam ūdeni no baseina!” Pēc postošās vētras cilvēki dalās ar sāpīgiem stāstiem no visas Latvijas 0
Spēcīgā vētra aiz sevis atstājusi ne tikai nolauztus kokus, elektroapgādes traucējumus un citus postījumus, bet arī pamatīgu vētru sociālajos tīklos. Kamēr vieni cilvēki stāsta par stundām bez elektrības, ūdens un sakariem, citi uzskata, ka brīdinājumu bijis pārāk daudz un sabiedrība no tiem sākusi nogurt. Diskusija vietām kļuvusi tik asa, ka izskan pārmetumi par vienaldzību pret tiem, kuri vētras sekas izjutuši daudz smagāk.
“Pēdējās 36 stundas internets ir viena toksiska vieta, ka jāpaņem pauze no tā naida un ignorances pret citiem. Kamēr nenotiek pašam, tikmēr nospļauties par citiem,” raksta kāda sociālo tīklu lietotāja.
Viņa norāda, ka cilvēku pieredze vienas un tās pašas vētras laikā var būt radikāli atšķirīga – vienā vietā nekas vairāk par stipru vēju nav noticis, bet dažus kilometrus tālāk var būt nogāzti koki, pārrauti elektrības vadi un mājsaimniecības stundām palikušas bez elektrības.
“Ja man aiz loga negāžas koki, tad citiem arī ne, ja man nevajag ziņojumu, tad citiem arī ne. Absolūts emocionālās un elementārās inteliģences trūkums,” asi raksta vēl kāda diskusijas dalībniece.
Tomēr ir arī pretējs viedoklis. Daļa cilvēku norāda, ka pēdējā laikā telefonos saņem tik daudz dažādu laikapstākļu brīdinājumu, ka tie sāk zaudēt savu iedarbību.
“Cilvēki vienkārši ir noguruši no drāmas. Pēdējā laikā ziņu prognozes telefonā sastāv tikai no dažādu krāsu brīdinājumiem. Ja ir vētra kā vakar, brīdiniet, viss vietā. Bet fakts, ka tagad par katru vēja pūsmu ir oranžs brīdinājums, ir novedis līdz tam, ka cilvēki šādiem ziņojumiem vairs netic,” spriež kāds komentētājs.
Citi gan uz šo argumentu raugās ļoti kritiski, norādot – labāk saņemt brīdinājumu, kurš konkrētajā dzīvesvietā izrādījies nevajadzīgs, nekā palikt nebrīdinātam vietā, kur situācija kļūst bīstama.
To, cik atšķirīga bijusi cilvēku pieredze, spilgti parāda komentāros aprakstītais.
Kāds iedzīvotājs vēsta, ka elektrība viņa mājās atgriezusies tikai pēc 17 stundu pārtraukuma, turklāt kādu laiku neesot darbojušies arī telefona sakari un internets.
“Elektrība atgriezās pēc 17 stundu prombūtnes. Vienu brīdi pat nebija telefona sakaru, nemaz nerunājot par internetu. Ir dažas mācības, ko paņemt nākamajām šādām reizēm, bet kopumā bijām sagatavojušies gandrīz labi,” viņš raksta.
No Carnikavas cilvēki publicējuši fotogrāfijas ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem. “Carnikavā vētra plosījusies pamatīgi – parkā sagāzti simtgadīgi koki,” raksta kāda iedzīvotāja.
Savukārt Rīgā cilvēkus īpaši emocionāli skāris kāda sena koka zaudējums Vērmanes dārzā. Sociālajos tīklos publicētas fotogrāfijas ar izgāztu milzīgu ozolu, kuru ieraksta autore raksturo kā aptuveni 200 gadus vecu.
“Asaras sariešas acīs un no sirds jānoraujas. Pateicos par katru reizi, kad gāju tam garām savās ikdienas gaitās,” viņa raksta.
Ādažu pusē pieredze bijusi nevienmērīga. Kāds cilvēks vēl no rīta rakstīja: “Ādaži joprojām bez elektrības, ūdens un… interneta! LMT neiet. Tele2 iet. Kā jūspusē?” Savukārt cits ādažnieks atbildēja, ka viņa dzīvesvietā elektrība, ūdens un sakari darbojas.
Bauskas novadā kāds iedzīvotājs ziņoja, ka nav elektrības, nedarbojas mobilie sakari un arī fiksētais internets. Viņš atzina, ka tieši šādā situācijā pirmo reizi pa īstam novērtējis mājās uzstādītos saules paneļus, akumulatoru un satelītinternetu.
Īpaši spilgts ieraksts nācis no Ogres: “Ogrē iestājies akmens laikmets. Elektrības nav, ūdens nav, sakari neeksistē.” Ieraksta autors piebilda, ka vismaz autobusu satiksme turpinājusies.
Jelgavas novadā kāda ģimene pēc koka uzkrišanas elektrolīnijai palikusi bez elektrības. “Ūdeni sildām uz gāzes plīts, labi, ka ir aka. Kaut kā iztiekam,” raksta iedzīvotāja.
Salaspilī kāds cilvēks savukārt priecājies par tikko atjaunoto elektroapgādi un atzinis, ka gāzes plīts mājās ļāvusi vismaz uzvārīt tēju.
Citviet situācija bijusi ievērojami mierīgāka. Cesvainē, pēc kāda iedzīvotāja rakstītā, centrā elektrība bijusi un lielu postījumu nav, lai gan naktī pūtis spēcīgs vējš un lijis lietus. Arī Valmierā kāds komentētājs norādīja, ka viss esot kārtībā, lai gan ceļā uz Cēsīm piedzīvoti ļoti stipri nokrišņi un vietām traucēta satiksme.
Diskusijās parādās arī ļoti praktiski secinājumi. Cilvēki stāsta par ģeneratoriem, uzkrātu ūdeni, pārtikas rezervēm, gāzes plītīm un alternatīviem sakaru risinājumiem. Kāda ģimene raksta, ka ūdeni tualetei un saimniecības vajadzībām nepieciešamības gadījumā varētu smelt no baseina – krājuma pietiktu pat mēnesim. Citi pēc piedzīvotā secinājuši, ka nākamajai krīzes situācijai būs jāgatavojas rūpīgāk.
Taču līdzās praktiskajiem jautājumiem vētra aktualizējusi arī ko citu – cilvēku attieksmi vienam pret otru.
“Kamēr nenotiek pašam, tikmēr nospļauties par citiem,” raksta diskusijas aizsācēja, aicinot neaizmirst, ka aiz katra brīdinājuma un katra ieraksta par vētras postījumiem var būt cilvēks, kurš patiešām palicis bez elektrības, ūdens, sakariem vai sastapies ar daudz nopietnāku apdraudējumu.
