10
“Jaunā paaudze” un citi
Pirms nedēļas, lemjot par KLP sastāva atjaunošanu, RD opozīcijas pārstāvji cēla trauksmi par vairākiem šīs padomes locekļiem. “Vienotībai” bija iebildumi pret to, ka kopā ar tradicionālajām konfesijām šajā institūcijā par rīdzinieku vērtību sistēmas veidošanu “rūpēsies” arī sektantu “Jaunās paaudzes” pārstāve Inta Feldmane, kā arī odiozais Latvijas Kristīgā radio prezidents Tālivaldis Tālbergs, kurš Dziesmu svētku dalībniekus nosaucis par “maukām”, kā arī aicinājis dedzināt sev netīkamas grāmatas (piemēram, Jura Rubeņa “Viņa un Viņš. Attiecības. Mīlestība. Sekss”). Savukārt “Latvijas attīstība” aicināja no padomes izslēgt Šmitu, kurš esot paudis atbalstu bērnu sišanai. Domes valdošā koalīcija gan šos priekšlikumus noraidīja.
“Nav te nekā skandaloza. Daži deputāti, kuriem vajadzētu psihologa palīdzību, ceļ nepamatotu brēku, un jūs, mediji, uzķeraties,” notikušo pikti komentēja Šmits. Viņaprāt, saukt “Jauno paaudzi” par sektu esot nekorekti. “Tā ir brīvbaznīca. Atšķirība starp brīvbaznīcām un tradicionālajām konfesijām ir tāda, ka otrās ir pastāvējušas noteiktā teritorijā ilgāku laiku, pat vairākus gadsimtus, kamēr brīvbaznīcas ir salīdzinoši jaunas,” teica Šmits. Arī iebildumus pret Tālbergu viņš noraida: “Par Dziesmu svētkiem viņš tikai citēja Veco Derību, kur šādi vārdi ir atrodami. Mums valstī ir vārda brīvība un katram ir tiesības paust viedokli atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai. Kas attiecas uz konkrēto Jura Rubeņa grāmatu – manā ieskatā tā ir kompilējums un es arī savā grāmatplauktā tādu neturētu. Dedzināšana gan būtu pārāk traki. Ir taču vienkārši miskaste… vai papīru smalcinātājs.”
Konfesiju pārstāvji neko sliktu nesaka
Sazvanītie konfesiju pārstāvji par šādas padomes darbību runā piesardzīgi. Tā esot vēlama, bet uz jautājumu, kā konkrēti šī institūcija palīdzējusi baznīcām, viņi atbild ar grūtībām. “Mēs zinām, ka tāda padome darbojas un esam tur pārstāvēti, taču nevaru atminēties, ka viņi būtu palīdzējuši atsisināt kādu konkrētu problēmu vai īstenot kādu projektu. Taču ir patīkami, ka notiek process. Kopumā Rīgas dome ir ļoti atsaucīga mūsu vajadzībām, un nevēlos teikt neko sliktu arī par Šmita kungu – viņš darbojas no sirds, kaut arī ne vienmēr viss izdodas,” teic Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvis Kaspars Upītis. Tomēr pat par spīti tam, ka izveidota šāda padome saziņas veicināšanai starp pašvaldību un baznīcām, joprojām gadās pārpratumi. Tā, piemēram, pirms pāris gadiem vicemērs Andris Ameriks (“GKR”) piedāvājis pašvaldības līdzfinansējumu kultūrvēsturisko baznīcu ēku atjaunošanai. “Ļoti jauks piedāvājums, taču diemžēl nedaudz par vēlu. Tieši tobrīd jau bijām saņēmušies un piesaistījuši Eiropas līdzekļus gan Jāņa baznīcas, gan Vecās Ģertrūdes baznīcas remontiem, tādēļ tobrīd īsti nebija ko piedāvāt,” atstāsta K. Upītis. Kā krietns kristietis viņš vainu par pārpratumu meklē savā pusē: “Mūsu pārstāve padomē ir noslogota ar daudziem citiem darbiem, tādēļ ne vienmēr spēj laikus informēt pašvaldību par mūsu vajadzībām un mēs ne vienmēr uzzinām par pašvaldības piedāvājumiem.”
Savukārt Romas katoļu draudzes prāvests Andris Kravalis padomes darbu vērtē ļoti atzinīgi – tā esot iespēja apmainīties ar informāciju un uzzināt, kādas iespējas piedāvā pašvaldība. Ar padomes starpniecību katoļiem esot izdevies risināt jautājumus par baznīcu pieejamību invalīdiem, apgaismojumu un autostāvvietām.
