Uguns un vēja postā 7
“Māju sāku celt 2008. gada aprīlī. 130 000 latu bija sava nauda, vēl 200 000 latu aizņēmos no “Nordea” bankas. Domāju: ja reiz ir māja, tad lai ir. Arī zeme – pieci hektāri. Tolaik visam bija lielas izmaksas, arī darbaspēkam – atceros, celtnieki uz darbu ar džipiem brauca. Koku statņu mājai 260 kvadrātmetru platībā, kas bija apdarināta ar ķieģeļiem, ņēmu tikai ekskluzīvus materiālus, piemēram, no Kuldīgas tilta remontdarbiem pāri palikušos vecos ķieģeļus par 1,30 latiem gabalā, speciāli pasūtītus spundētus dēļus, viens elektrības slēdzis ar ādas apdari vien maksāja 40 latus. Dārgo krāsu uzņēmuma “Tikkurila” Latvijas direktors pats atbrauca, lai palīdzētu izvēlēties toņus, jumts par 14 latiem kvadrātmetrā, speciāla ventilācija, siltās grīdas, elektrības vadi gāja pa šahtām. Māja gandrīz bija gatava, tajā biju ielicis ne tikai visu savu naudu, bet arī dvēseli. Vajadzēja vēl tikai kamīnu pievienot, šur tur piekrāsot, sakārtot. Pirms ziemas iestāšanās gribēju ar ģimeni jau ievākties mājās. Pats to daļēji apdzīvoju,” tik vērienīgi sava nama tapšanu iezīmē M. Liepa.
2009. gada 14. oktobrī celtnieki Māra īpašumā esot strādājuši līdz plkst. 17.50, tad aizbraukuši. Pēc desmit minūtēm Mārim zvanījis kaimiņš, ka māja degot.
“Kad atbraucu, viss bija liesmās, skursteņi krita. Bija liels vējš. Ugunsdzēsēji teica: ja nebūtu vēja, māju būtu izglābuši. Domāju, sakodīšu zobus par bojā gājušajām mantām, kas bija savestas, galvenais, ka māja apdrošināta – celšu no jauna,” toreiz sevi stiprināja Māris. Māja pēc “Nordea” prasības bija apdrošināta AAS “Ergo Latvija” par 441 420 latiem. “Liels bija mans pārsteigums, kad no “Ergo” man piezvanīja un teica: ņem 150 000 latu, un viss. Atbildēju, ka reāli zaudējumi ir virs 400 000 latiem. Pēc piecām minūtēm man pārzvana un saka: 180 000 latu; ja neņemsi, tad vispār neko nedabūsi! Sazvanīju “Ergo” prezidentu Kestuti Bogdanoviču, bet viņš teica, ka uzņēmuma Rīgas filiāle ir pastāvīga lēmumos, ko nevarot iespaidot. 2010. gada janvārī nokļuvu slimnīcā – ar nerviem… Banka sākumā bija manā pusē, bet tad mani pameta un iesūdzēja tiesā par to, ka nemaksāju kredītu – nepilnus 1000 latus mēnesī par kredītu es patiešām vairs nemaksāju, jo nauda bija nepieciešama, lai sāktu tiesvedību pret “Ergo”. Banka grib, lai atmaksāju tai visu kredītu, bet bankai pēc būtības būtu jāsāk tiesvedība ar “Ergo”. Vienlaikus “Ergo” iesniedza prasību, prasot saukt mani pie kriminālatbildības par ļaunprātīgu dedzināšanu, jo, lūk, man esot bijušas finansiālas problēmas maksāt kredītu un apdrošināšanas prēmiju, tāpēc bijis izdevīgi, ka māja nodeg. Tās ir pilnīgas muļķības – 2009. gadā man nebija nekādu finansiālu problēmu! Vienlaikus “Ergo” apgalvo, ka esmu uzrādījis pārāk lielus zaudējumus, ka mājā esmu ieguldījis mazāk, nekā uzrādu.”
