Palieku uguns tuvumā. Olga Rajecka par azartisku dzīvi! 0
Olga Rajecka. Balss, kas skan tik pazīstami, jutīgi skarot dvēseles stīgas. Talantīga dziedātāja. Koša un allaž pamanāma. Dzīvīga un azartiska. Vaicājām Olgai par latviskumu, kas stiprina, palīdz smelt spēku un iedvesmu.
Smelties latviskumā
Ja domāju par latviskumu, tie ir svētki, ko izbaudām visi kopā. Tradīciju nemainībā ir skaistums un spēks.
Novembri iezīmē Lāčplēša diena. Ar meitu Mariju jau daudzus gadus ejam nolikt svecītes krastmalā, braucam arī uz Brāļu kapiem. Dodamies pat tad, ja lietus plīkšķina vai uznāk nejauks sals.
Īpaši svētki ir Latvijas dzimšanas diena. Jau vairākus gadus 18. novembri svinu kopā ar Elitu Patmalnieci. Ejam nolikt puķes pie Brīvības pieminekļa, klājam svētku vakariņas, pēc tam dodamies skatīties salūtu. Svinīgi un skaisti.
Man ļoti patīk latviešu kapusvētku tradīcija. Ar radiem satiekamies Lielvārdē, lai godinātu mūsu aizgājējus. Jūtama svētku noskaņa, visur smaržo, cep un šmorē, ciemiņu pilnas sētas, balti klāti galdi. Ļaudis iet ar puķēm uzpost kapus, apciemot mīļos. Man ir svarīga šāda kopības izjūta – visi esam kā viens. Domāju, ka, pateicoties lielajai ģimenei, manī ir dzimtas sakņu izjūta.
Tikpat skaisti ir kapi, kad notiek svecīšu vakars. Tūkstošiem uguntiņu piepilda tumsu, sasilda.
Latviskums ir mūzikā. Lepojos ar mūsu komponistiem. Vispirms jau Imants Kalniņš! Man ļoti patīk arī Mārtiņa Brauna un Jāņa Lūsēna mūzika. Ir daudz kas vērtīgs un skaists. Atceros, kā pirmoreiz dzirdēju grupas The Sound Poets dziesmu Kalniem pāri. Dziļi, dziļi kaut kas ietrīsējās… Jutos tik iedvesmota – tie ir mūsējie, latvieši, tāda mūzika!
Līdzīgi kā mūsu sportistu panākumi. Vienmēr brīnos, kā gan mēs, tik maza valsts, varam izaudzināt daudzus talantīgus sportistus. Asaras birst no prieka, kad mūsējie uzvar, Latvijas karogs plīvo.
