Igaunijas aizsardzība lielā mērā balstās uz iesaukuma sistēmu. Gada sākumā Latvijā tika aktualizēta diskusija, vai obligātais militārais dienests būtu jāatjauno arī Latvijā. Kāpēc ir svarīgi saglabāt iesaukuma sistēmu? 6
Iesaukuma armijai ir sava loma mūsu nacionālās drošības sistēmā. Sabiedrība zina, ka mums ir liela armijas rezerve, ka esam aizsargāti un paši varam nodrošināt atturēšanas politiku. Mums klāt vēl nāk sabiedroto garantētā agresijas atturēšana, kuru nodrošina NATO daudznacionālais bataljons Igaunijā. Vēsturiski mēs nekad neesam apsprieduši iespēju, ka mūsu valsts aizsardzība varētu pastāvēt bez obligātā militārā dienesta. Somijai un Igaunijai vienmēr bijis iesaukums, tagad Zviedrija plāno to atjaunot un arī citas reģiona valstis, un tā ir tendence aizsardzības politikas veidošanā. Nekad nav bijis jautājuma par atteikšanos no iesaukuma sistēmas, un ticam, ka tā palīdz nemierīgos laikos, jo tā ir mūsu pašu veidota svešas agresijas atturēšanas politika. NATO mums ir papildu drošības garantija.
Jūlija beigās Igauniju apmeklēs ASV viceprezidents Maiks Penss, kurš Tallinā tiksies ar triju Baltijas valstu prezidentiem. Ko sagaidāt no šīs vizītes?
Mēs jau tikāmies Minhenes drošības konferencē. Mūsu tikšanās Tallinā būs turpinājums sarunai par transatlantiskajām saitēm, savstarpējo sadarbību. Mēs vēlamies, lai Pensa vizīte fokusējas uz ekonomiskajām attiecībām, tajā tiks runāts par digitālo sabiedrību, par kuru amerikāņiem ir liela interese. Mūsu tikšanās nebūs tikai par aizsardzības jautājumiem, ASV ir plašāka interese reģionā.
Savulaik prezidents Baraks Obama apmeklēja Tallinu, lai sniegtu drošības garantijas Baltijas valstīm…
Tā toreiz bija garantiju došanas vizīte, kas nav līdzīga gaidāmajai Pensa vizītei, jo toreiz, kad viesojās Obama, NATO bija jāsanāk kopā, lai dotu spēcīgas garantijas atturēšanas politikā.
Kā ir ar Igaunijas identitāti – jūsu priekšgājējs Tomass Hendriks Ilvess savulaik izteicās, ka Igauniju vairāk redz kā ziemeļvalsti, ne tik daudz kā Baltijas valsti. Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbība ir labs formāts, lai attīstītu attiecības ar visām reģiona valstīm, un to mēs arī darām – ar Latviju, Somiju, Zviedriju utt. Mēs vēlētos arī attīstīt labas attiecības ar Krieviju. Tomēr iniciatīva pašlaik ir Krievijas rokās. Priekšnoteikums labām attiecībām: Krievijai jāievēro starptautiskie līgumi un noteikumi, piemēram, Budapeštas līgums, ar kuru tiek garantēta Ukrainas vienotība un drošība, bet ko Krievija pārkāpusi. Pirmais solis – Krievijai jāsāk ievērot starptautiskie noteikumi, un tad var sekot pretsolis no mūsu puses.
Igaunijas veikalnieki satraukušies, ka Latvijas alkohola atlaižu veikali Valkā un Ainažos atņem klientus viņiem. Cilvēki pat braucot no Tallinas, lai iepirktu alkoholu…
Mēs būtu liekuļi, ja domātu, ka tas nenotiks. Savulaik taču bija daudz somu tūristu, kuri pirka šņabi Igaunijā, jo tolaik tā bija lētāk. Tagad igauņi izvēlas alkoholu pirkt Latvijā. Tomēr šī situācija makroekonomiski ir nebūtisks jautājums.
Vai prezidenta amatā jums paliek brīvais laiks?
Brīvais laiks? (iesmejas) Ko jūs ar to domājat?
Jums taču ir vaļasprieki utt.?
Esmu Valsts prezidente. Man nav brīvā laika. Ja redzu savus bērnus un mazbērnus piecas reizes nedēļā, esmu ļoti laimīga. Kad neesmu aizņemta ar darbiem, lasīšanu, rakstīšanu, tad nodarbojos ar sportu, jo pie šāda darba apjoma manas smadzenes vairs nefunkcionētu.
Ilvesa kungs savulaik stāstīja, ka nodarbojas ar krosfita vingrinājumiem… Un jūs?
Atstāsim krosfitu Ilvesam. Es nodarbojos ar sporta veidiem, kas veicina izturību – skriešanu, skrituļslidošanu, slēpošanu. Varu noskriet pusmaratonu mazāk nekā divās stundās. Pavasarī piedalījos taku skrējienā, bet, ja rudenī būšu valstī, tad piedalīšos Tallinas maratonā.
Bērnībā jūs interesēja ornitoloģija. Vai joprojām interesējaties?
Protams, interese ir saglabājusies, bet tagad tam nav laika.
