Par ilgtspējīgāko ēku atzīts LU Dabaszinātņu centrs 1
Konkursā “Ilgtspējīgākā ēka un projekts 2017” par ilgtspējīgāko ēku 2017.gadā atzīts Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmiskais centrs Torņkalnā, aģentūru LETA informēja biedrības “Building Design and Construction Council” pārstāve Agrita Lūse.
Konkursā bija trīs nominācijas – “Ilgtspējīgākā ēka”, “Ilgtspējīgākais projekts” un “Ilgtspējīgākā studentu ideja”. Kopumā tika saņemti 17 pieteikumi, pieteikumu sarakstā bija sabiedriskas ēkas, privātmājas, studentu idejas, ēku ieceres ar īpaši pārdomātiem risinājumiem un “zaļo tehnoloģiju” izmantojumu. Nominācijā bija iespējams pieteikt ēkas, kuras ekspluatācijā nodotas vismaz pirms gada un pārdzīvojušas vismaz vienu apkures sezonu.
Pirmo vietu nominācijā “Ilgtspējīgākā ēka” ieguva LU Dabaszinātņu Akadēmiskais centrs Torņkalnā, otro vietu – “Annas Koku skola”, bet trešo vietu “Turaidas kvartāls”.
Publiskās ārtelpas apakškategorijā atzinību saņēma labiekārtojums Pļavnieku “Zaļā birzs” par saudzīgu attieksmi pret dabu un izcilu atpūtas zonas izveidi.
Nominācijā “Ilgtspējīgākais projekts Latvijā 2017” tika pieteikti vēl neuzbūvētu ēku projekti vai pavisam nesen ekspluatācijā nodoti objekti. Šajā nominācijā tiek vērtēti pārdomāti teorētiskie risinājumi. Kategorijā “Labākais komercobjekts” uzvarēja “Magdelēnas kvartāls”, bet nominācijā “Labākais publiskais objekts” – Ķekavas sākumskola. Atzinību šajā nominācijā saņēma izzinoša atpūtas vieta Lucavsalā par dabai draudzīgu risinājumu ar izglītojošu funkciju.
Nominācija “Ilgtspējīgākā studentu ideja Latvijā 2017” pirmo vietu ieguva Estere Savicka, bet atzinība šajā nominācijā tika piešķirta Montai Blumbergai par gaismekli “Čemurziedis”, Artūram Kirinam par skolēnu pašpārvaldes telpu interjeru un Rīgas Celtniecības koledžas studentu grupai par Radošo darbnīcu attīstības priekšlikumu.
Konkursu “Ilgtspējīgākā ēka un projekts Latvijā” organizēja biedrība “Building Design and Construction Council”, izdevumus sedza žurnāli “Latvijas Būvniecība” un “Latvijas Architektūra”, bet konkursa patroni bija Kultūras ministrija un Pasaules Zaļās būvniecības padome (WGBC).
