– Pilsētas tramvajs par divām grivnām jeb nieka astoņiem eirocentiem – kā tas iespējams? Kāds taču par to visu maksā! 1
– Protams, maksā. Ļvovas pilsēta ir tā, kas subsidē šo tramvaju. Diemžēl Ukrainas tauta patlaban dzīvo visai trūcīgi, pat nabadzīgi, tāpēc nodokļi, enerģijas un transporta tarifi ir jūtīgs politisks un sociāls jautājums.
Šis ir visai sarežģīts laiks. Daļa Ukrainas teritorijas atrodas Krievijas okupācijā, milzīgus resursus prasa konflikts valsts austrumos. Neraugoties uz to, ir jādzīvo, jāvirzās uz priekšu.
– Pēdējos gados esmu viesojies Ukrainā vairākas reizes. Agrāk pilsētu ielās blakus Ukrainas karogam bieži varēja vērot arī Eiropas Savienības zvaigžņotos standartus, bet tagad viņi ir retums. Vai ukraiņi nav vīlušies Eiropā? Bijis daudz tukšu vārdu un neizpildītu solījumu, nu kaut vai tas pats bezvīzu režīms.
– Mēs ļoti ceram, ka šogad beidzot to saņemsim un ukraiņi varēs doties ciemos uz Latviju bez vīzas. Eiropas karogu gan tiešām varbūt vairs nav tikpat daudz kā agrāk, bet pie svarīgākajām pilsētas ēkām viņi tomēr ir izkārti.
Eiropas Savienība patlaban piedzīvo ne tās vieglākās dienas, organizācijā sakrājies daudz iekšēju problēmu. Mēs labi apzināmies, ka Ukrainai tās tuvināšanās procesā ar Eiropas Savienību diezin vai atvērsies tās pašas perspektīvas, kādas savulaik bija Latvijai, Polijai un citām jaunajām dalībvalstīm, it īpaši jau finanšu jomā. Tātad pirmām kārtām pašu spēkiem mums jāpaveic vajadzīgie mājas darbi, kas padarīs Ukrainu stipru un bagātu. Un tāda Ukraina jau būs vajadzīga Eiropai ne mazāk kā mums patlaban Eiropa.
Jūtams, ka šodien Eiropa uz mums bieži raugās caur finanšu prizmu – cik tāda Ukraina mums varētu izmaksāt? Labi redzam, ka Krievijas sankcijas daudzām Eiropas valstīm patiesībā traucē. Gods kam gods, vismaz pagaidām vienotā Eiropa savu kopīgo līniju iztur un vērtības ir svarīgākas par naudu. Bet cik vēl ilgi?
– Bet varbūt tā Eiropa, uz kuru tiecas Ukraina, vecā, labā, kristīgā, sociāli taisnīgā, etniski viendabīgā Eiropa, jau aiziet uz neatgriešanos?
– To mēs redzam un labi apzināmies. Kad runājam par tiekšanos uz Eiropu, pirmām kārtām saprotam augstos eiropeiskos standartu izglītībā, medicīnā, drošībā, būvniecībā, patiesībā visās dzīves jomās. Šo standartu sasniegšana arī ir nākotnes panākumu atslēga.
– 24. augustā Ukraina atzīmē neatkarības 25. gadadienu. Ļvovā laikam paredzētas plašas svinības…
– Tieši otrādi – visai pieticīgas. Visupirms mēs dosimies uz kapsētu, kur notiks piemiņas pasākums karā kritušajiem varoņiem. Vēl citā sarīkojumā pateiksimies tiem Ļvovas iedzīvotājiem, kuri aizvadītajā gadā devuši īpašu ieguldījumu Ukrainas neatkarības nostiprināšanā.
Pats kategoriski iestājos pret dārgām uguņošanām un lieliem koncertiem. Uzvarēsim karu ar Krieviju, padarīsim dzīvi divreiz labāku – tad arī svinēsim ar vērienu!
