– Latvijā mediji daudz ziņo par notikumiem Ukrainā. Iespējams, cilvēkos iestājusies imunitāte pret šo informāciju. Radies priekšstats, ka konflikts Krimā un Donbasā iesaldējies, ka vairs nekas būtisks nenotiek. Bet tepat netālu no rātsnama, Pētera un Pāvila baznīcā, kur iekārtota piemiņas siena ar kritušo Ļvovas puišu fotogrāfijām, dažas no tām ir pavisam jaunas… 1
– Protams, nekas nav norimis un nekas nav apstājies. Mēs, kas glabājam savus varoņus, aprūpējam ievainotos un palīdzam kritušo ģimenēm, to zinām vislabāk. Bet vienu lietu gan vēlētos īpaši atgādināt un uzsvērt. Es vēlos, lai jūs Latvijā saprastu, kas šis karš ir cīņa par demokrātiju, tas ir karš par vērtībām. Šeit Ukrainā mēs aizstāvam visu Eiropu un pirmām kārtām Baltijas valstis. Kas šodien ir labs Ukrainai, tas labs arī visai Eiropai un trim Baltijas valstīm.
Es zinu, ka latvieši, lietuvieši un igauņi mūs saprot labāk kā neviens cits Eiropā, daudz labāk nekā zviedri, spāņi vai francūži. Mēs visi bijām okupēti un kopā atradāmies PSRS “tautu cietumā”. Šodien svarīgi saprast, ka nekas, arī mūsu brīvība, nav iekalta akmenī uz mūžīgiem laikiem, ka viss var mainīties dažās dienās, ja ne stundās. Tāpēc mums nepārtraukti jābūt modriem, par neatkarību jācīnās burtiski katru dienu.
– Lasot partijas programmu un vērojot jūsu darbus, vismaz man rodas pārliecība, ka “Samopomošcj” ir viseiropeiskākā, vismodernākā partija Ukrainā. Bet parlamentā jūs patlaban esat opozīcijā valdošajai koalīcijai, kas sevi arī dēvē par demokrātisku, tiesisku un eiropeisku. Kā tad tā?
– Pēc veiksmīgā starta vēlēšanās iekļuvām parlamentā un centāmies īstenot savu programmu. Diemžēl redzējām, ka, sēžot vienā laivā ar oligarhiem, tas ir neiespējami. Viņus interesē tikai nauda un savu bagātību vairošana. Tāpēc “Samopomošcj” izlēma pamest valdošo koalīciju.
Atklāti sakot, pašreizējā Ukrainas parlamentā tādas īstas koalīcijas nemaz nav. Ja “Samopomošcj” nebalsotu par valdības likumprojektiem, tā vienkārši nesavāktu vajadzīgās balsis. Mēs atbalstām valdību visos jautājumos, kas ir vajadzīgi un izdevīgi valstij, Ukrainas tautai. Pretējā gadījumā stāvoklis būtu kritisks, jo valdības koalīcijai parlamentā nav vairākuma.
Mēs arī labi saprotam, ka jaunas vēlēšanas ir tikai laika jautājums. Tāpēc strādājam pie kvalitatīva vēlēšanu likuma. Pašreizējā vēlēšanu sistēma paredz principu “50 plus 50”, kad pusi no parlamenta deputātiem ievēl no partiju sarakstiem ar 5% lielu balsu slieksni, līdzīgi kā pie jums Latvijā, bet otru pusi – pēc mažoritārās vēlēšanu sistēmas, tātad tieši no vēlēšanu apgabaliem. Diemžēl pēdējās Ukrainas parlamenta vēlēšanas uzskatāmi parādīja, ka daudzos apgabalos uzvarēja nevis labākie, zinīgākie un godīgākie kandidāti, bet gan tie, kuri vēlētājiem izdalīja vairāk dāvanu.
– Jūs norādījāt uz oligarhu ietekmi dažos valsts reģionos. Vai tā jūtama arī Kijevā, Ukrainas valdībā un parlamentā?
– Protams! Šodien pastāv Ahmetova, Kolomoiska, Firtaša grupas, kas visai īpatnā veidā sadarbojas ar valdību. Uzskatāmi to varam novērot dīvainos parlamenta balsojumos. Piemēram, kā cilvēki ar it kā atšķirīgiem politiskiem uzskatiem pēkšņi draudzīgi nobalso par jauno Ukrainas ģenerālprokuroru. Bet modernās demokrātiskās valstīs opozīcija par ģenerālprokuroru, kā likums, nebalso! Tātad te ieslēdzas pavisam citi, vienkāršam cilvēkam nezināmi un apslēpti interešu mehānismi.
Tāda diemžēl ir Ukrainas specifika. Mēs nevēlamies liekuļot un atsakāmies piedalīties spēlē, par ko vēlāk visiem būs kauns.
– Galīcija ir viens no kristīgākajiem Eiropas reģioniem – tā vismaz apgalvo socioloģija. Viens no jūsu partijas darbības pamatprincipiem skan – “kristīgā morāle un veselais saprāts”. Vai to ir viegli apvienot?
– Bet Jēzus Kristus taču bija veselīgi, reāli domājošs cilvēks! Veselais saprāts nozīmē apzināties šodienas situāciju, izvērtēt rīcības iespējas un izvirzīt reāli sasniedzamus mērķus. Protams, neatkāpjoties no pamatprincipiem, no partijas ideoloģijas, no kristīgās morāles.
