Pēc tapešu pielīmēšanas kļūst redzamas ģipškartona šuves? Ir kļūdas šuvju apstrādē 0
Kādēļ pēc tapešu pielīmēšanas ģipškartona lokšņu savienojuma vietas, kas bija aizšpaktelētas, kļuva redzamas? AIGA Salacgrīvas novadā
Ja ģipškartona lokšņu savienojuma vietas kļuvušas redzamas, iespējams, pieļautas kļūdas, šuves apstrādājot, – tās nav pietiekami noslīpētas vai izlīdzinātas attiecībā pret pārējo sienu.
Celtniecības speciālisti iesaka – kad loksnes pieskrūvētas, savienojuma vietās ieklāt pamata špakteļmasu, kurā iestrādā armējošo stiklšķiedras sietiņu. Gadījumā, kad izmantoti nelieli lokšņu gabali un neveidojas oriģinālās savienojuma vietas, kur plāksnēm padziļinājumu izveidojis jau ražotājs, malas piegriež 45 grādu leņķī, veidojot aptuveni 5 milimetrus platu un tikpat dziļu padziļinājumu, tikai pēc tam uz šuves klāj špakteļmasu un armējošo sietiņu.
Virsmu izlīdzina un ļauj nožūt. Viena špakteles kārta žūst aptuveni diennakti. Šuvēm būtu jāizmanto tieši šim mērķim domātā špakteļmasa ar palielinātu līmes saturu. Špaktele žūstot nedaudz saraujas. Virsmu viegli noslīpē un kā nākamo uzklāj nobeiguma smalko špakteli. Šoreiz virsmu rūpīgi slīpē, lai tā būtu ideāli līdzena un šuves nebūtu iespējams sajust ar tausti. Ja nepieciešams, uzklāj vēl vienu kārtu plānās špakteles un atkal noslīpē. Lai slīpēšanas būtu mazāk, katrai špakteles kārtai jābūt pēc iespējas plānākai.
Ja izmanto ļoti plānas tapetes, vēlams visu sienu nošpaktelēt ar nobeiguma špakteli. Darbu veic ar 30–45 cm platu špakteļlāpstiņu.
Pēc pēdējās slīpēšanas virsmu gruntē ar atbilstīgu sastāvu, kas sasaistīs virsmu un nepieļaus putekļu veidošanos. Pēc grunts nožūšanas var ķerties pie tapešu līmēšanas.
