Pēteris Apinis: 9. augusts – Pasaules Pamatiedzīvotāju diena
0
Starptautiskā pasaules pamatiedzīvotāju diena (International Day of the World’s Indigenous Peoples) tiek atzīmēta katru gadu 9. augustā. Šī diena, ko 1994. gadā noteica Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, veltīta aptuveni 476 miljonu pamatiedzīvotāju kultūru, valodu un tiesību godināšanai, kuri dzīvo 90 valstīs visā pasaulē.
Tie ir aptuveni 5000 dažādu kultūru un tautu pārstāvji (piemēram, indiāņi Amerikā, inuīti Arktikā, aborigēni un toresēra šauruma salas iedzīvotāji Austrālijā, sāmi Ziemeļeiropā un daudzas citas ciltis un tautas). Pamatiedzīvotāju grupas veido mazāk nekā 5 procentus no pasaules iedzīvotāju skaita, taču tās pārstāv 15 procentus no pasaules visnabadzīgākajiem cilvēkiem.
Pamatiedzīvotāji parasti ir konkrētās teritorijas sākotnējie iedzīvotāji, kuri saglabājuši savas unikālās sociālās, kultūras, ekonomiskās un politiskās tradīcijas, kas bieži vien cieši sakņojas viņu senču zemē.
Pasaules Pamatiedzīvotāju diena ir būtisks atgādinājums par globālām vērtībām un tiesībām, par kurām pamatiedzīvotājiem nākas cīnīties. Pasaules pamatiedzīvotāju kultūras un valodas ir milzīga bagātība visai cilvēcei. Tas nozīmē aizsargāt tūkstošiem atšķirīgu valodu un unikālu tradīciju.
Daudzas pamatiedzīvotāju valodas un tradīcijas tiek pakļautas izmiršanas riskam asimilācijas un globalizācijas spiediena dēļ (piemēram, Krievijā mazo tautu bērni pilnībā tiek izolēti no savām valodām un tradīcijām, skolās bērni tiek mācīti tikai krievu valodā). Pasaules Pamatiedzīvotāju diena diena aicina aizsargāt un nodot nākamajām paaudzēm šo tautu unikālo zināšanu bāzi, mākslu un garīgās vērtības.
Pamatiedzīvotāji tradicionāli dzīvo harmonijā ar dabu, un viņu zemes bieži vien ir bioloģiski visbagātākās vietas uz planētas. Viņu gadsimtiem ilgā pieredze un zināšanas par to, kā apsaimniekot mežus, upes un ekosistēmas bez to iznīcināšanas, ir nenovērtējamas mūsdienu pasaulē, kas cīnās ar klimata pārmaiņām un vides krīzēm. Tieši šo dabas bagātību dēļ pamatiedzīvotāju kopienas visā pasaulē saskaras ar diskrimināciju, nabadzību, vardarbību un zemes atņemšanu rūpnieciskās attīstības vai mežizstrādes dēļ. Pasaules Pamatiedzīvotāju dienas galvenā vērtība ir cilvēktiesību ievērošana un viņu tiesības pašiem lemt par savu zemi, resursiem un nākotni kā to nosaka ANO Deklarācija par pamatiedzīvotāju tiesībām.
Šo rindu autors ir Greenpeace biedrs, un mana organizācija ir stiprākais mazo tautu kultūras, ekoloģijas, tradīciju balsts uz zemeslodes.
Jaunībā man kā ārstam Sibīrijā iznācis tikties ar jau izmirstošo tautu – hantu, ņemcu, jamalu ļaudīm un vērot – kā lielā Padomju valsts viņus nodzirdina, asimilē un pārvieto.
Ja šodien katrs varētu izdarīt tikai vienu lietu, tad es ieteiktu padziļināt savu izpratni par pamatiedzīvotāju pasaules uzskatiem un dzīves pieredzi saistībā ar zemi, okeānu, kalniem, salām, upēm un ezeriem, kā arī visām dzīvajām būtnēm planētas mežos un ūdeņos.
Šo izpratni varētu iegūt, ieklausoties pamatiedzīvotāju balsīs, kas spēj aizsargāt mūsu planētu un mazināt klimata krīzi, kurā cilvēci iegrūdis koloniālisms (arī mūsu lielās kaimiņvalsts veidošanās ir tikai un vienīgi vardarbīgs koloniālisms).
Kopš kolonizācijas dominējošā kultūra ir uzspiedusi ekspluatējošu, lineāru ekonomiku, kas ņem, ražo un izmet. Viena pēc otras valdības un lēmumu pieņēmēji, vadoties no koloniālām vērtībām, ir uzspieduši destruktīvu dzīvesveidu, aizstājot pamatiedzīvotāju dzīvesveidu, kas bija aprites ekonomisks un reģeneratīvs.
Šķiet, ka 21. gadsimtā galvenais pamatiedzīvotāju drauds un bieds ir resursu ieguves rūpniecība, sauksim to par ekstraktivismu. Jēdziens extractivismo cēlies Latīņamerikā – reģionā, kas vismaz 500 gadus bijis imperiālistiskās izlaupīšanas epicentrs.
Atšķirībā no vienkāršas resursu ieguves (piemēram, viena koka nociršanas), ekstraktivisms ir ekonomisks modelis, kas uzskata Zemi par neizsīkstošu izejvielu krātuvi. Daba tiek pārvērsta par preci, ieguve izvērsta rūpnieciskā mērogā un pakļauta globālam eksportam, lai bagātinātu attālu zemju un valstu ekonomiskās intereses, bet vietējās kopienas (bieži vien pamatiedzīvotāju) sedz postošās ekoloģiskās un sociālās izmaksas.
Daudzām pamatiedzīvotāju kopienām pretestība pret ekstraktivismu izpaužas kā fundamentāla cīņa par tiesisko pastāvēšanu. Valstis jau sen izmanto pamatiedzīvotāju identitātes noliegšanu kā taktisku ieroci, lai atceltu zemes prasības, atbrīvotu teritorijas korporatīvajām koncesijām un izvairītos no juridiskās atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Koloniālās valstis izplata arī rasistiskus un aizspriedumainus naratīvus par it kā pastāvošo pamatiedzīvotāju zemāko vērtību, nepietiekamām zināšanām, nepareizo dzīves veidu utt. Šie mīti ir iesakņojušies daudzos sabiedrības līmeņos un izraisījuši dziļu atsvešināšanos ne tikai no pamatiedzīvotājiem, bet arī no senajām tradīcijām, to gudrības, zināšanu sistēmām un veidiem, kādā tie saistās ar Zemi un citām dzīvajām būtnēm.
Šodien pamatiedzīvotāju aizstāvība nozīmē arī pretestība strauji pieaugošajam pieprasījumam pēc kritiskajiem minerāliem. Šī spekulatīvā skriešanās pēc minerāliem, ko izraisījusi enerģētikas pāreja, mākslīgais intelekts un lielās tehnoloģiju kompānijas, kā arī aizsardzības nozare, rada jaunas globālas raktuves un jaunus tuksnešus, bet būtiski – arī vietējo iedzīvotāju izskaušanu.
Skrējiens pēc tīras enerģijas minerāliem rada risku atkārtot vēsturiskos koloniālos postījumus.
Reaģējot uz šodienas arvien intensīvāko minerālu ieguves drudzi, Greenpeace ir izveidojusi “aizliegto teritoriju karti”, kurā norādītas vietas, kur kalnrūpniecība rada nepieņemamus vides, sociālos, kultūras vai ar tiesībām saistītus riskus.
Ko mums šodien izprast un domāt Pasaules Pamatiedzīvotāju dienā, kādas ir reālās mazo tautu prasības? Būtiska būtu zemes īpašumtiesību juridiska atzīšana un īstenošana, pilnīgas pašnoteikšanās, kā arī tiesību uz brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu nodrošināšana. Būtu nepieciešams pārtraukt dažādu varu un valstu atbalstītas militārās operācijas, patvaļīgos arestus un vardarbību, kas vērsta pret pamatiedzīvotāju vides aizstāvjiem. Būtu labi pretoties rūpnieciskajai kalnrūpniecībai, mežizstrādei, fosilā kurināmā izmantošanai un spekulatīvai kritisko minerālu ieguvei, kas pārvērš pamatiedzīvotāju teritorijas par upurējamām zonām. Būtu mērķtiecīgi novirzīt globālos klimata, dabas aizsardzības, kā arī zaudējumu un postījumu kompensācijas fondus tieši pamatiedzīvotāju tautām, kas atrodas frontes līnijā (apejot starpniekus – dažādas globālās nevalstiskās organizācijas).
Rakstam es pievienoju vēstuli, ko šodien man atsūtīja Pha’avi Deni, kurš ir Xeruã upes Deni tautas pamatiedzīvotāju vadības un asociācijas – ASPODEX vadītājs.
Peteri,
Šodien es rakstu tev no savām mājām Amazones lietusmežā. Tā kā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā pamatiedzīvotāju diena, es vēlos pastāstīt, kā mana kopiena iestājas par lietusmežu saglabāšanu.
Visā Amazones reģionā kalnrūpniecība un mežu izciršana iznīcina mežus, kurus mēs saucam par mājām. Šīs resursu ieguves nozares apdraud mūsu dzīvības, atņem mūsu iztikas avotus un iznīcina senču zemes, kuras mēs esam sargājuši paaudžu paaudzēs.
Klusēt nav risinājums. Katru dienu mēs izvēlamies cīnīties un aizstāvēt savas tiesības un planētu, kurā mēs visi dzīvojam.
Mūsu izdzīvošana ir atkarīga no mežiem un upēm. Mēs ticam, ka daba un cilvēka dzīve ir cieši saistītas, kas nozīmē, ka visā, ko darām, ir jāņem vērā ilgtspējība. Tāpēc, lai gan mēs iegūstam iztikas līdzekļus no mežiem un upēm, mēs saglabājam visas ekosistēmas līdzsvaru.
Piemēram, mūsu kopienas Médio Juruá reģionā, kur ceļu rāda kopienu vadīta dabas aizsardzība. Apvienojot resursu ieguves, upju krastu un pamatiedzīvotāju grupas, mēs esam pārveidojuši vēsturi, kas bija saistīta ar piesārņojošu kaučuka ieguvi un necieņu pret ilgtspējīgu mežu pārvaldības sistēmu. Mūsu pieeja balstās uz kolektīvu rīcību, senču zināšanām un zemes un ūdens aizsardzību kā dzīves un attīstības pamatu.
Mēs pārvaldām resursus un zemi. Vietējās ģimenes pierāda, ka dabas aizsardzība un ekonomiskā labklājība var iet roku rokā. Izmantojot kopienas vienošanās un apsaimniekošanas plānus, mēs aizsargājam upes un mežus, vienlaikus nodrošinot iztiku savām ģimenēm. No zivju populāciju atjaunošanas līdz kaučuka un maniokas miltu ieguvei – mēs esam dažādojuši savus ienākumu avotus. Viss – sākot no ražošanas līdz politiskajai aizstāvībai – tiek koordinēts ar mūsu iestāžu starpniecību, liecinot, ka veselīgs mežs ir mūsu pārtikas drošības, kultūras izdzīvošanas un planētas labklājības pamats.
Šis ir tikai viens posms mūsu ilgajā cīņā par meža un mūsu nākotnes aizsardzību. Un, lai pasaules pamatiedzīvotāji varētu turpināt aizsargāt dabu un savu ģimeņu nākotni, mums ir nepieciešams, lai mūsu teritoriālās tiesības tiktu oficiāli atzītas.
Katrs var iestāties par pamatiedzīvotāju tiesībām. Novēlu jums nozīmīgu Pasaules pamatiedzīvotāju starptautisko dienu! Lai mēs turpinātu aizstāvēt un atbalstīt pamatiedzīvotāju tiesības visā pasaulē!
Solidaritātē, Pha’avi Deni
