Pieņēma izaicinājumu – desmit dienas ar biopārtiku 2
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Liene un Kārlis Lesiņi kopā ar atvasēm četrgadīgo Kurtu un gadu veco Grietu apņēmās desmit dienas iegādāties un uzturā lietot pēc iespējas vairāk bioloģiski sertificētu produktu, priekšroku dodot Latvijas precei. Pasākumu par godu ražas svētku laikam rīko Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija. Kā veicas eksperimenta “trusīšiem”, stāsta ģimenes tēvs Kārlis, kurš plašāk pazīstams kā filmu režisors.
Vispirms jūs esot iztukšojuši ledusskapi, lai nekas neiet zudībā, un tad ķērušies pie iepirkšanās. Kādas atziņas izaicinājuma piektajā dienā?
Līdz šim no bioloģiskajiem produktiem vairāk pirkām gaļu, dārzeņus un augļus, mazāk – graudaugu produktus. Salīdzinot ar Rīgu, kur dzīvojām iepriekš, Cēsīs bioloģisko produktu iegāde prasa vairāk laika un enerģijas, jo visu neizdodas nopirkt vienuviet. Turklāt sievai ir celiakija jeb glutēna nepanesība, dēls nedrīkst lietot pienu ar laktozi, kas uzdevumu sarežģī.
Šķita, ka bioloģiskos bezglutēna makaronus būs grūti atrast, tomēr uzgājām tos veikalā “Solo”, tikai nāca vilšanās, ka nebija garšīgi. Bioloģisko bezlaktozes pienu neatradām, aizvietojām to ar bioaugu pienu, kas nav tik garšīgs salīdzinājumā ar parasto bezlaktozes pienu, kuru parasti pērkam veikalā “Maxima”. Nezinu, vai pēc šī eksperimenta būsim gatavi sevi tik ļoti ierobežot nebioloģisku produktu iegādē, jo mums produkta garšai ir nozīme.
Kāda nozīme ir drošībai, zinot, ka konvencionālās pārtikas audzēšanā, transportēšanā un uzglabāšanā tiek izmantoti arī pesticīdi?
Patīk, ka bioloģisko dārzeni, to pašu burkānu, vari pats nograuzt vai iedot bērnam un justies droši, jo pārtika ir brīva no tādām vielām. Kad esam nopirkuši kaut ko nebioloģisku, šādi ēst negribas.
Vai tirgū nevar sagādāt biopārtiku?
Cēsīs tirgus ir labs, pērkam tur medu, ābolus, citas lietas, taču izaicinājumā varam izmantot tikai produktus ar ekomarķējumu, kāda nav daudziem mājražotājiem. Tas pats ar olām, kuras pēc eksperimenta pirksim no audzētājas tepat Cēsīs – viņai nav sertifikāta, taču esam droši, ka šajā gadījumā tā ir tikai formalitāte. Parastās olas nekad dzīvē vairs nepirkšu, jo ļoti atšķiras arī garša.
Ko varat teikt par cenām?
Lai gan izaicinājumā uz cenām sevišķi neiespringstam, tāpēc ka svarīgākais ir atrast piemērotu biopārtiku, ikdienā cenai ir nozīme. Dažkārt tā ir noteicošais faktors, kad izvēlamies nebioloģisku produktu. Rīgā iepirkāmies “svaigi.lv”, kur varēja iegādāties arī biopārtiku, taču Cēsīs šādas iespējas nav. Pateicoties izaicinājumam, pievērsīsimies tiešajai pirkšanai, kas gan nav tik ērti ģimenei ar maziem bērniem, jo noteiktās dienās jādežurē. Nupat saņemsim pirmo pasūtījumu, redzēsim, cik piemērotas būs cenas un kā garšos produkti, tad spriedīsim, vai izmantot šo pirkšanas veidu pastāvīgi.
Kā vērtējat izaicinājumu?
Jau tagad varu teikt, ka tas ir vērtīgs, un ne tikai tāpēc, ka pamudināja vairāk pievērsties bioloģiskajai pārtikai, bet arī lika paeksperimentēt ar garšām, jo jārēķinās ar produktiem, kurus var dabūt. Nevari, piemēram, izvārīt taizemiešu zupu, jo, visticamāk, visas sastāvdaļas nedabūsi bioloģiski audzētas vai ražotas. Bet bez tās jau ikdienā var iztikt.
Esam gatavi līdzsvarotam bioloģisko produktu patēriņam, taču bez fanātisma.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
