Lapu kāposti ir produkts ar augstu uzturvērtību un lielu attīstības potenciālu inovatīvās pārtikas ražošanā.
Lapu kāposti ir produkts ar augstu uzturvērtību un lielu attīstības potenciālu inovatīvās pārtikas ražošanā.
Foto: Anda Krauze

Ķiploku alus, šokolādes konfektes ar kukaiņu olbaltumvielu pildījumu, kāpostu čipsi – Latvijā top nākotnes pārtika 37

Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Lasīt citas ziņas

 

Arī pandēmijas un kara laikā Latvijā veido jaunus, veselīgus pārtikas produktus, tostarp – īsteno bezatlikumu ražošanu atbilstoši aprites ekonomikas nosacījumiem.

CITI ŠOBRĪD LASA
Latvijā radīto inovatīvo pārtikas produktu klāsts it tik plašs, ka, to apzinot, rodas patiess gandarījums: mums ir ar ko lepoties.

Dažādi liofilizēti (žāvēti ar aukstumu, kas ļauj saglabāt vērtīgās vielas) produkti, ķiploku produkti, toskait ķiploku alus, unikālā tehnoloģija pupu pārklāšanai ar šokolādi, pasta ar dārzeņiem, šokolādes konfektes ar kukaiņu olbaltumvielu pildījumu, kartupeļu tortes, želejkonfektes no kazas piena sūkalām, dažādi produkti no mārrutkiem – tie ir vien nedaudzi no mūsu valsts jauno uzņēmumu inovatīvo pārtikas produktu piedāvājuma.

Latvijas Tehnoloģiskā centra vadītājs Ints Vīksna nosauc vairākus pārtikas produktu inovācijas virzienus. Tie ir: produkti vegāniem, bezatlikumu tehnoloģijas izmantošana ražošanā, kukaiņu olbaltumvielu izmantošana pārtikas produktu ražošanā (Latvijā cilvēku konservatīvo uzskatu dēļ attīstās ļoti bikli).

“Cilvēks ik dienu ir inovators. Liela sabiedrības daļa inovāciju uzskata par kaut ko gandrīz nesasniedzamu, par “kosmisku”, par “satelītu” vai “elektromobili”. Jā, protams, tā ir, tomēr vienlaikus mazais uzņēmums, kas uzlabo savu ražošanu, balstoties uz zināšanām, sāk ražot jaunu produktu, ir ieviesis inovāciju,” vērtē I. Vīksna.

LA.LV Aptauja

Vai uzticaties Latvijas ražotāju piedāvātajai inovatīvajai pārtikai?

  • Jā, labprāt nobaudu ko jaunu.
  • Nē, neticu, ka Latvijā iespējamas kvalitatīvas inovācijas pārtikas ražošanā.
  • Protams, Latvijas ražotāji ir radoši, un arī uz piedāvāto kvalitāti var stabili paļauties.
  • Nemēdzu eksperimentēt ar nezināmiem ēdieniem.
  • Man vienalga.

“Visticamāk, mūsu nacionālā nelaime ir, ka nemākam sevi novērtēt! Kas tad mēs, ko tad es… Es jau neko… Mums ir ļoti daudz gudru un gaišu cilvēku, tostarp jaunieši un cilvēki brieduma gados. Visu laiku ar skaudību vērtējam igauņus, lietuviešus, tomēr mums jau inovāciju nav mazāk!”

 

Nenovērtētais lapu kāposts

Laura Atelsone, SIA “Kale Latvia organic” līdzīpašniece: “Izmēģinot septiņas no pavisam pasaulē zināmajām lapu kāpostu 160 šķirnēm, uzņēmumā izveidoti trīs produkti – čipsi, kimchi un pesto.”
Foto: Karīna Miezāja

“Lapu kāposts ir augu karalis,” ir pārliecināts SIA “Kale Latvia Organic” līdzīpašnieks Edgars Kravalis. “Divās lapu kāpostu lapās, pirms 100 gadiem to sauca par krūzaino kāpostu, ir 680% no dienas devai vajadzīgā K vitamīna, 200% A vitamīna un 150% no vajadzīgā C vitamīna daudzuma, kā arī škiedrvielas un dzelzs.”

Lapu kāpostus “Kale Latvia Organic” partneri audzē ar bioloģiskajām metodēm.

Izmēģinot septiņas no pavisam pasaulē zināmajām 160 šķirnēm, uzņēmumā izveidoti trīs produkti – čipsi, kimchi un pesto.

“Visu – no lauka līdz burciņai – darām paši tāpēc, ka vien tā var kontrolēt un garantēt produkta kvalitāti,” turpina Kravalis. Pirms četriem gadiem izveidotais uzņēmums produktu ražošanā izmanto īpašu tehnoloģiju – žāvē (nevis cep) un fermentē (nevis vāra).

Čipsus jeb lapu kāposta lapas žāvē +45 grādos 24 stundas, tā saglabājot 90–95% produktā visu vērtīgo. Kimchi, kuru izcelsme ir Dienvidkoreja, ir gadu mucā noturēts fermentēts produkts bagāts ar enzīmiem, probiotiķiem un šķiedrvielām.

“To var saukt par uztura bagātinātāju tāpēc, ka sastāvā ir 80% šķiedrvielu. Šis ir produkts, kuram paredzam lielu perspektīvu. Fermentētās šķiedrvielas mēs pagaidām ražojam vienīgie. Visus produktus gatavojam pēc principa – saglabāt visu vērtīgo. Mēs pārstrādājam visu kāpostu, fermentējam kātus, nedaudz pievienojam sīpolu un ķiploku, pārējais ir pienskābās baktērijas, kas vairojas,” teic uzņēmējs.

Pieprasījums no Baltijas valstīm, Vācijas un Dānijas pēc “Kale Latvia Organic” produktiem jau patlaban pārsniedz ražošanas iespējas, tāpēc Rīgā plānots uzstādīt automatizētu ražošanas līniju.

E. Kravalis uzsver – uzņēmuma priekšrocības ir produkta unikalitāte, jo Eiropā neviens tādu neražo, kā arī izejvielu pieejamība Latvijā. Patlaban notiek eksperimenti par fermentētā produkta dažādiem lietojuma veidiem, kā arī sarunas ar investoriem.

 

Latvijas griķi meklē eksportu

Griķu lauki Latvijā vairs nav retums. Griķi ir arī viens no graudaugiem, ar ko saistīti jaunākie Agroresursu un ekonomikas institūta projekti inovāciju jomā.
Foto: no IK “HEALTHY SNACKS” arhīva
Jūlija Daņiļina, IK “Healthy Snacks” īpašniece un vadītāja: “Audzēšanas procesā nelietojam pesticīdus. Griķus diedzējam, žāvējam zemā temperatūrā, palielinam to uzturvertību un saudzīgi konservējam. Otra produkta sastāvdaļa ir dateles, bet trešā var būt sezama sēklas, žāvēti ananasi, aprikozes, mango vai Latvijā audzētas avenes.”
Foto: Karīna Miezāja

Latgalē, Ilzeskalna pagastā ZS “Liepkalns” bioloģiskā saimnieka Alekseja Daņiļina dzīvesbiedre Jūlija Daņiļina, izmantojot dažādus valsts, pašvaldības un privātā sektora piedāvātos atbalsta instrumentus, izveidojusi jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību – veselīgas saldas un sāļas piecu veidu griķu uzkodas, kuru sastāvā ir pašu saimniecībā audzētie un diedzētie zaļie griķi.

“Audzēšanas procesā nelietojam pesticīdus. Griķus diedzējam, žāvējam zemā temperatūrā, palielinām to uzturvērtību un saudzīgi konservējam. Otra produkta sastāvdaļa ir dateles, bet trešā var būt sezama sēklas, žāvēti ananasi, aprikozes, mango vai Latvijā audzētās avenes. Mūsu produkts citstarp ir arī magnija un dzelzs avots,” jaunos griķu batoniņus, kas patlaban nopērkami lielveikalos, degvielas uzpildes stacijās un internetveikalā, raksturo IK “Healthy Snacks” saimniece.

J. Daņiļina uzsver – viss ražošanas cikls notiek saimniecībā Ilzeskalna pagastā. Patlaban uzņēmums aizvien darbojas Rēzeknes Biznesa inkubatorā, meklē produktiem pircējus citās valstīs un gatavojas izmantot LIAA atbalstu dalībai starptautiskajās izstādēs.

 

Kur un kā veido inovācijas

Latvijas Tehnoloģiskā centra vadītājs I. Vīksna vērš uzmanību, ka Latvijā pēdējos sešus gadus vērojama jauno cilvēku aktīva iesaiste inovatīvo pārtikas produktu veidošanā. Viņu piedāvājums dažkārt pat pārsteidzot pētniekus, saņem atbalstu un nonāk ražošanā.

Vēl vērojams, ka aizvien vairāk vietējo pārtikas produktu aizvieto ievestos produktus, bet inovatīvo produktu ražotāji cenšas paši uzraudzīt visu ražošanas ciklu no izejvielu ieguves līdz gatavā produkta pārdošanai.

Svarīgi, ka ir izveidoti valsts atbalsta instrumenti, toskait vaučeri, kas ikvienam dod iespēju inovatīvo ideju īstenot.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja profesore Sandra Muižniece-Brasava teic, ka vispirms ar uzņēmēju izrunā vēlmes – kādu produktu viņš vēlas: “Mums ir jāzina, vai jāveido produkts ar ilgu lietošanas termiņu, nišas produkts vai olbaltumvielām bagāts produkts. Noskaidrojam, kas būs mērķauditorija – bērni, jaunieši, pieaugušie.

Diezgan svarīgi ir saprast, kas produktu pirks – vai tas iecerēts vietējam tirgum vai eksportam. Tas ļoti svarīgi vispiemērotākā iepakojuma izvēlei un arī, domājot par mārketingu. Mēs vērtējam veidojamā produkta kopumu, tostarp – receptūru, tehnoloģiju un mārketinga jautājumus, kas ir būtiski jaunā produkta ieiešanai tirgū.”

Viens pētnieks vienlaikus darbojas ar 2–3 vaučeriem. Jauno produktu veidošanas laikā īpaši tiek pievērsta uzmanība tam, lai tie būtu ieviešami ražošanā un lai izvēlēto izejvielu cenas nebūtu “kosmiskas”.

Produkta ražošanas tehnoloģija ir jāizstrādā atbilstoša ražošanas iekārtu iespējām, tāpēc pētnieki nereti dodas pie uzņēmēja un vērtē viņa uzstādītās iekārtas. Šādi radīta jaunā produkta autortiesības pieder uzņēmējam. Taču vēl viens inovācijas ieviešanas modelis notiek pretējā virzienā – kad pētnieki ir veikuši atklājumu un izveidojuši jaunu produktu, viņi to uzņēmējiem pārdod vairāksolīšanā.

 

Kas notiek lielražošanā

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes (LPUF) priekšsēdētāja Ināra Šure teic, ka pārtikas produktu ražotājiem ir izveidota inovāciju atbalsta sistēma. Pārtikas produktu ražotāji ar Latvijas Pārtikas kompetences centra palīdzību var saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izveidei pārtikas nozarē, piesaistot ES strukturālo fondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apjomā.

Patlaban ir noslēdzies projekta otrais posms, kura gaitā īstenoti vairāk nekā 30 projekti, no fondu naudas ieguldot 5,2 milj. eiro. “Pavisam Latvijas Pārtikas kompetences centrā kopš 2017. gada ir atbalstīti 65 inovāciju projekti, to ietvaros ieviestas 39 jaunas tehnoloģijas un izstrādi 320 jauni produkti.

Šā gada rudenī sāksies jauna kārta inovāciju atbal­stam ar Atveseļošanās fonda finansējumu Latvijas Pārtikas kompetences centrā,” teic I. Šure. Viņa piebilst arī, ka LPUF Pārtikas produktu kvalitātes klasteris palīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem ar jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Šim mērķim var saņemt līdz 85% ES līdz­finansējumu. Šo atbalstu izmantojuši “Brīvais vilnis”, “Rāmkalni”, “LatEkoFood”, “Smiltenes piens” un daudzi citi ražotāji.

Uz jautājumu par Latvijas inovatīvo pārtikas produktu konkurētspēju eksporta tirgos I. Šure atbild – viss ir kārtībā, tos eksportē. Pēdējo gadu laikā (galvenokārt pirms pandēmijas) ir īstenoti vairāki lieli projekti. Tādus īstenojuši, piemēram, “Orkla” un “Dobeles dzirnavnieks”.

“Zivju produktu ražotāja “Karavela” radītie oriģinālprodukti ienesa inovācijas zivju konservu tirgū gan iepakojuma, gan produktu līmenī, palīdzot uzņēmumam paplašināt sortimentu eksporta tirgos. SIA “Milzu!” graudaugu pārslas sadarbībā ar uzņēmumu izveidoja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes zinātnieces.

Togad pārtikā radītā inovācija tika atzīta arī par gada sasniegumu zinātnē.

Šķiedrvielām bagātinātās graudaugu pārslas, kas izgatavotas no Latvijas reģionam tipiskajiem graudaugiem, ir ieviestas ražošanā un sekmīgi iekaro ne vien Latvijas, bet arī eksporta tirgus,” saka LPUF vadītāja.

 

Video skat. la.lv

 

Vaučeri jaunu produktu izveidei

* Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (vecais nosaukums Latvijas Lauksaimniecības universitāte) patlaban darbojas ar aptuveni 40 vaučeriem, ko uzņēmēji ieguvuši konkursā un kas ļauj tiem ar valsts un ES atbalsta programmas atbalstu pasūtīt pētniekiem produktu ar vajadzīgajām īpašībām vai uzlabot jau esošo produktu;

* eksistē divu veidu vaučeri – iepazīšanās un klasiskais;

* ja LIAA uzņēmējam ir piešķīrusi iepazīšanās vaučeru, viņš īsi rakstveidā izklāsta, kas ir inovatīvais produkts, kas ir darāms un kāds būs rezultāts, un noslēdz līgumu;

* nākamajā solī universitāte aizdod 5000 eiro pasūtījuma izpildei;

* kad produkts ir izveidots, uzņēmējs atbilstīgi aizdevuma summai samaksā PVN, bet LIAA – visu summu atdod universitātei;

* klasiskā vaučera piešķiršanas gadījumā uzņēmējs pēc līguma noslēgšanas ar Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļu samaksā 5000 eiro, universitāte aizdod līdz 25 000 eiro ieceres īstenošanai;

* pēc gada, kad projekts ir īstenots, uzņēmējs samaksā PVN par visiem 30 000 eiro, un LIAA atdod naudu universitātei. Ja uzņēmējs ir PVN maksātājs, viņš samaksāto PVN summu atgūst.

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Inovācijas top sadarbībā

Dr.sc.ing. Vita Šterna, Latvijas Zinātnes padomes eksperte: “Attīstoties jaunām tehnoloģijām un iespējām medicīnā, uzkrājoties zināšanām cilvēka ķermeņa un funkcionalitātes izpētē un slimību profilakses jomā, veidojas aizvien pilnīgāka izpratne par veselīgu uzturu, funkcionāliem produktiem, līdz ar to nepieciešamas inovācijas pārtikas produktu ražošanā – uzturvielām bagātākas izejvielas, saudzīgākas pārstrādes tehnoloģijas, produktu kvalitāti nodrošinošs un videi draudzīgāks iepakojums.

Klimata pārmaiņu rezultātā arī veidojas iespējas paplašināt vietēji izaudzēto izejvielu dažādību, kas sniedz iespēju ražot inovatīvus produktus, kombinējot tradicionālās izejvielas ar Latvijas apstākļiem netipiskām, piemēram, soju.

Latvijā ir daudz ražotāju, lauksaimnieku ar eksperimentētāja garu, kas meklē savu ceļu, savu ražošanas nišu, un tas ir lieliski.

Mūsu valsts ģeogrāfiskais novietojums un dabas apstākļi rosina to, ka attīstība un pelnīšana notiek, ne tik daudz paplašinot ražošanas apjomus, kā atrodot lielāku pievienoto vērtību saviem produktiem.

Diemžēl tieši te slēpjas arī galvenie šķēršļi un izaicinājumi – grūtības atrast savu vietu tirgū un kļūt atpazīstamam pasaulē. Tādi ir arī galvenie jauno, perspektīvo miežu, auzu vai pākšaugu šķirņu ieviešanas ražošanā izaicinājumi.

Paiet daudzi gadi, kamēr top šķirne, lai saražotu pietiekami daudz sēklas vairāku ha apsēšanai, ražas iegūšanai un produkta ražošanai. Inovatīvās izejvielas mazais apjoms ir galvenais šķērslis tās iekļaušanai ražošanā, vēl jo vairāk eksportam.

Jaunākie Agroresursu un ekonomikas institūta projekti inovāciju jomā bija saistīti ar sojas audzēšanu dažādos Latvijas reģionos, jaunas kailgraudu miežu šķirnes ‘Kornelija’ iekļaušanu dažādos inovatīvos pārtikas produktos; griķu, zirņu ekstrudēto produktu pētījumiem; dažādu šķirņu kartupeļu izmantošanu konditorejā.

Secinājām, ka Latvijā audzētās sojas kvalitāte ir līdzvērtīga citur pasaulē augušai sojai un esam ieguvuši pārliecību par ģenētiski nemodificētas vietēji audzētas izejvielas drošību.”

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
Lasīt citas ziņas
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 34
Partijas kā vienīgo premjera amata kandidātu min Kariņu 9
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 34
21:26
Partijas kā vienīgo premjera amata kandidātu min Kariņu 9
20:05
Biļetenus skenēja septiņas reizes…Rīgā divos vēlēšanu iecirkņos risina tehniskās problēmas 13
18:56
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
FOTO. Danči līdz rītam, smiekli un šampanietis! Cik lustīga bijusi vēlēšanu nakts? 9
Biļetenus skenēja septiņas reizes…Rīgā divos vēlēšanu iecirkņos risina tehniskās problēmas 13
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
Kuri poltiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību?
VIDEO. “Ne jau es zaudēju, bet Latvija zaudēja nākotni!” Gobzems paziņo par “aiziešanu” 75
Pirms pašām balsu skaitīšanas beigām AP noslīd zem 5% barjeras
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23
Rajevskis nosauc partijas, kuras varētu būt koalīcijas kodols 10
Golubeva: AP popularitāti mazināja krīžu pārvarēšanas lēmumi 18
No Kariņa Ministru kabineta locekļiem pusei, visticamāk, nebūs izdevies iekļūt nākamajā Saeimā
Iezīmējas potenciālais 14.Saeimas sastāvs: kāda varētu izskatīties mūsu jaunā valdība?
FOTO, VIDEO. Mairis Briedis: “Pēc vēlēšanu rezultātiem redzēsim, vai es palikšu Latvijā. Es neesmu mazohists” 197
Politoloģe: Ja “Attīstībai/Par” iekļūs Saeimā, “Progesīvo” rokās vairs nebūs “zelta kārts” valdības veidošanā
Irbenes – skābas, rūgtas, bet – vērtīgas! Kā tās izmantot tautas medicīnā?
“Patīkams pārsteigums!” Soctīklotāju pirmās sajūtas par “Saskaņas” sakāvi
Saeimas sastāvā varētu nomainīties ap divām trešdaļām deputātu
Pēc Saeimas vēlēšanām piecās pašvaldībās varētu mainīties domju priekšsēdētāji
Mūžībā devies handbola treneris Jānis Valeiko
Kazāks: Nākamajai Saeimai un valdībai pie darba jāķeras nekavējoties
Zemgalē Saeimas vēlēšanās labākie rezultāti ZZS un JV. Kas līderi pārējos novados? 6
Cik liels atbalsts ZZS bija šogad Ventspilī?
Kā atjaunot izdrupušu dekoratīvo apmetumu mājas ārpusē? 2