Kas attiecas uz Andri Piebalgu, viņa ienākšana partijā nebija nedz steidzīga Piebalga kungam, nedz “Vienotības” ātrā izvēle. Kaut mums viņu patika uzskatīt par bezpartijisku eirokomisāru, tomēr EK ir politiska organizācija ar partiju atbalstītiem pārstāvjiem. Un Piebalgs darbojās Eiropas Tautas partiju grupā, kur Latviju pārstāv “Vienotības” biedri. Tāpēc, atsākot politisko darbību Latvijā, pilnīgi loģiski, ka Piebalga kungs pievienojās mūsu partijai. Iepriekšējās sarunās esam runājuši arī par amatiem, ko viņš varētu ieņemt, kad būs atgriezies no Briseles. Bet vēl saistības ar pašreizējo amatu nav izbeigtas, Piebalgs ar lielu atbildību izturas pret tālāk veicamo Latvijas politikā un lūdzis laiku iepazīties pamatīgāk un dziļāk ar mūsu politikā notiekošo. Tad viņš varētu domāt, ko uzņemties, un amats te nav prioritārais. “Vienotība” kā partija dibināta ilgtermiņam. Tātad arī mūsu cilvēkiem jābūt gataviem strādāt ne vien šodien un rīt, un aizparīt, bet katru dienu, Jāņa Čakstes vārdiem runājot – ”ja tev ir daudz dots, jādod valstij atpakaļ”. Piebalga kungs darbosies partijā, iespējams, viņam piedāvās vēlētu amatu “Vienotības” rudens kongresā partijas vadībā, bet šobrīd mēs viņu nespiežam “lēkt” premjera krēslā. 80
Laimdotai Straujumai vēlreiz gribu pateikties par drosmi un izlēmību un iebilst tiem, kuri saka, ka premjere neesot izdarījusi solīto. Stājoties amatā pirms deviņiem mēnešiem, Straujuma solīja trīs lietas, un pirmo saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Lai novērstu mazāko iespēju, ka kas tāds atkārtojas, ir pieņemti politiski lēmumi. Ministru prezidente notikušo uztvērusi arī ļoti personiski un tiekas ar Zolitūdē cietušo cilvēku tuviniekiem, uzturot ar viņiem, tāpat kā ar izglābtajiem, pastāvīgu kontaktu. Tas ir augstākā līmeņa apliecinājums, ka politiķi nav aizmirsuši pērnā rudens traģisko notikumu. Taču vēl ir pietiekami daudz darāmā ar Būvniecības likumu, kas jāpieņem tāds, kas celtu atbildības līmeni ikvienā būvlaukumā un ikvienā kontrolējošā iestādē. Es aicinātu atcerēties – “Vienotība” spēja uzņemties augstāko atbildību un premjers pēc Zolitūdes drāmas atkāpās no amata, bet līdz šim laikam neesmu dzirdējusi, kādas mācības guvusi, kādus secinājumus izdarījusi Rīgas domes vadība. Tās taču bija viņu izdotās būvatļaujas, viņu kompetence un, kā izrādījies, reizē arī viņu nespēja uzņemties atbildību.
