Polijā arodbiedrības iziet plašā gājienā pret Tuska valdību 0
Desmitiem tūkstoši Polijas arodbiedrību pārstāvju sestdien, 14.septembrī, devās gājienā pa galvaspilsētas Varšavas ielām, noslēdzot savu četras dienas ilgušo protestu pret nepopulāro labēji centrisko Donalda Tuska valdību, kas kļūst arvien trauslāka.
Protestos tiek atspoguļots plaši izplatītais valsts iedzīvotāju drūmais noskaņojums par šogad piedzīvoto Polijas ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ko veicināja eiro zonas krīze, tādēļ Tuska popularitāte ir nokritusies līdz zemākajam līmenim kopš stāšanās amatā 2007.gadā.
Polijas arodbiedrību federācijas “Solidaritāte” pārstāvis Mareks Levandovskis stāstīja, ka demonstranti vēlas panākt Tuska atkāpšanos. “Tas ir vienīgais veids, kā mainīt sociālo politiku Polijā,” viņš uzsvēra.
Kopš rītausmas Varšavā ieradušies simtiem autobusu ar demonstrantiem no visas valsts. Levandovskis sacīja, ka “Solidaritāte” sagaida, ka protesta akcijā piedalīsies ap 100 tūkstošiem tās biedru, bet Varšavas ielās iziet sestdien gatavojas vēl divas arodbiedrības.
Arodbiedrības atbalsta lielākā daļa Polijas iedzīvotāju. Otrdien ziņu programmā “Faktuy” publiskotās sabiedriskās domas aptaujas, ko veica pētījumu centrs “MillwardBrown” rezultāti liecina, ka 59% Polijas iedzīvotāju atbalsta demonstrantus, 31% ir noskaņoti pret demonstrantu rīcību, bet pārējie nav izlēmusi.
Pēdējo nedēļu laikā Tuska vadīto koalīciju pametuši trīs deputāti, tuvinot to mazākuma valdības statusam un iespējamām ārkārtas vēlēšanām pirms 2015.gadā gaidāmajām kārtējām parlamenta vēlēšanām.
Arodbiedrības īpaši saniknoja darba un pensiju tiesību normu izmaiņas. “Mēs vēlamies pensionēšanas vecumu atpakaļ kā bija iepriekš – 65 gadi -, nevis 67 gadi, kā paredz Tuska reforma. Mēs vēlamies labāku sociālo politiku un garantijas darba ņēmējiem,” prasības izklāstīja “Solidaritāte” pārstāvis.
Protesta akcija Polijā sākas trešdien, kad demonstranti no galveno ministriju ēkām devās gājienā uz parlamenta ēku bungu, svilpienu un sirēnu pavadībā.
Arodbiedrības pieprasa arī augstāku minimālo algu un darba drošības uzlabošanu, jo īpaši jauniešu vidū, kā arī apsūdz Tusku par viņu prasību ignorēšanu un atteikšanos iesaistīties dialogā.
“Solidaritāte” ir cieši saistīta ar bijušā premjerministra Jaroslava Kačinska opozīcijā esošo partiju “Likums un taisnīgums” (PiS), vairojot protestu politisko aspektu.
Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Tuska Pilsoniskā platforma (PO), kuras vairākums Polijas parlamenta apakšpalātā ir sarucis līdz 232 deputātiem, atpaliek no Kačinska PiS. Kopumā parlamenta apakšpalātā ir 460 deputātu.
Tomēr Tuska valdībai piektdien izdevās panākt šā gada budžeta grozījumu, kas paredz palielināt tā deficītu par 3,8 miljardiem eiro (2,7 miljardiem latu) apstiprināšanu.
Polija, kurā dzīvo 38 miljonu cilvēku, ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kas divdesmit gadu garumā ir saglabājusi ekonomikas izaugsmi, tomēr šā gada pirmajā ceturksnī tās iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija vien 0,1%. Otrajā ceturksnī IKP pieaugums palielinājās līdz 0,4%. Tusks pagājušajā nedēļā paziņo, ka sagaida IKP pieaugumu šogad par vismaz 1,5%, lai gan sākotnēji valdība prognozēja kāpumu 2,2% apmērā.
