Prāgā plāno pieminekli vlasoviešiem. Krievija sašutusi 2
Čehijas galvaspilsētas rietumu priekšpilsētā Ržeporijē pārskatāmā nākotnē varētu parādīties piemiņas zīme vai piemineklis ģenerāļa Andreja Vlasova nodibinātās “Krievu atbrīvošanās armijas” (ROA) karavīriem, kuri 1945. gada maija sākumā pievienojās Prāgas sacelšanās dalībniekiem un deva ļoti būtisku ieguldījumu vācu armijas padzīšanai no pilsētas vēl pirms padomju karaspēka ierašanās, vēsta Čehijas masu informācijas līdzekļi.
Iecere jau izsaukusi asus Krievijas vēstniecības protestus,
jo Krievijā jebkuru vlasoviešu pieminēšanu pozitīvā kontekstā uztver naidīgi.
Pirmo reizi par piemiņas plāksnes uzstādīšanas plāniem Prāgas Ržeporijes rajona administrācijas vadītājs, bijušais žurnālists Pavels Novotnijs ieminējās šī gada janvārī. Čehu vēsturnieki norāda, ka Ržeporijē 1945. gada 6. maijā Vlasovs un ROA divīzijas komandieris Sergejs Bunjačenko uzturējušies un nakšņojuši.
Tieši tur pieņemts lēmums uzbrukt Prāgas centram, lai sniegtu palīdzību “čehu brāļiem”.
Tas būtiski ietekmēja sacelšanās gaitu.
“Prāgas liktenis faktiski izšķīrās Ržeporjē,” rajona administrācijas paziņojumu citē Prāgas radio (“Radio Prague International”) vietne “radio.cz”.
Čehijas laikrakstā “Lidové noviny”, pamatojot ieceri, norādīts: “Kara beigās vlasovieši palīdzēja Prāgas sacelšanās dalībniekiem kaujās ar vāciešiem. Ap 300 [vlasoviešu] krita. Komunistiskā režīma laikā viņu ieguldījums čehu galvaspilsētas atbrīvošanā tika noklusēts.”
Jāpiebilst, ka pēc čehu vēsturnieku aplēsēm, 1945. gada 9. maijā, kad vācu pamestajā Prāgā ieradās pirmās sarkanās armijas daļas, un sekojošajās dienās bez jebkādas tiesas tika nošauti līdz 600 vlasoviešu. Tajā skaitā vismaz 200 cīņās ar vāciešiem ievainoto nogalināja hospitāļos.
PSRS un tāpat mūsdienu Krievijā ģenerāli Vlasovu uzskata par nodevēju un kolaborantu,
jo 1942. gadā viņš nonāca gūstā un labprātīgi pārgāja vācu pusē. Vlasova vadībā no padomju karagūstekņiem un krievu emigrantu aprindu pārstāvjiem nacistiskās Vācijas paspārnē tika nodibināta ROA, bet vēlāk arī “Krievijas Tautu atbrīvošanas komiteja”, kas kā politiska organizācija iestājās par Krievijas atbrīvošanu no padomju režīma.
Krievijas vēstniecība Prāgā uz Novotnija priekšlikumu atbildēja ar atgādinājumiem par Nirnbergas starptautiskā tribunāla lēmumiem, kuros esot nosodīta arī vlasoviešu darbība un līdzdalība nacistu kara noziegumos. Ja piemineklis tomēr tiks uzstādīts, Čehija ar to pārkāpšot 1968. gada starptautisko Konvenciju par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci.
“Radio.cz” ziņo, ka Krievijas vēstniecība arī agrāk uzstājusies ar kategoriskām prasībām, lai no kādas grāmatas, kas veltīta krievu emigrācijas ievērojamākajiem pārstāvjiem pirmskara Čehoslovākijā, tiktu izņemtas tās biogrāfiskās sadaļas, kas vēsta par šo cilvēku līdzdalību Vlasova kustībā un bojāeju padomju “gulagā”.
Vēstniecība tāpat pauda neapmierinātību, kad šī gada augustā no Prāgas vecpilsētas rātsnama sienas tika noņemta padomju gados uzstādītā plāksne ar padomju armijas nopelnu slavinājumu pilsētas atbrīvošanā 1945. gadā. Plāksni noņēma, jo tās vēstījums, pēc čehu domām, padarīja nenozīmīgu Prāgas sacelšanās lomu.
Novotnijs, kurš pārstāv Pilsoniski demokrātisko partiju un savā zemē labi pazīstams ar izteikti antikomunistisku noskaņojumu, nepalika Krievijas vēstniecībai atbildi parādā, izplatot paziņojumu presē: “Ržeporije kā suverēna pilsētas daļa uzskata Krievijas vēstniecības pozīciju par iejaukšanos šī rajona iekšējās lietās”.
Novotnijs ir publiski uzsvēris, ka oficiālā sēde saistībā ar pieminekļa uzstādīšanas lēmumu rajona domē notiks decembra vidū. Līdz šim lieku debašu par ieceres “vēsturisko pretrunīgumu” neesot bijis. Pieminekli, kas būtu pirmais piemineklis vlasoviešiem Čehijā, vienbalsīgi atbalstot kā rajona domes pozīcijas, tā opozīcijas partijas. Vieta jau atrasta un nākamgad piemineklis tikšot atklāts.
Čehijas Ārlietu ministrija Novotnija un Krievijas vēstniecības vārdu apmaiņā pagaidām ieņem atturīgu pozīciju, norādot, ka nekādas konkrētas informācijas par ieceri nav, un šobrīd tā ir “hipotētisks jautājums”.
Ministrijas pārstāve Zuzane Štihofa Prāgas radio paudusi, ka pieminekļu lietas patiesi ir Prāgas un tās rajonu pašvaldību jautājums: “Mūsu loma tādos gadījumos ir tīri konsultatīva. Mēs, piemēram, varam brīdināt vietējo administrāciju par tāda soļa iespējamajām starptautiskajām sekām.”
