Putins varētu pēkšņi pielikt punktu karam Ukrainā: “The Atlantic” nosauc iespējamo gadu 0
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktora Džona Retklifa vizīte Maskavā var liecināt, ka Krievijas rīcība kļūst arvien bīstamāka un ASV vēlas brīdināt Kremli neeskalēt situāciju. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, cenšas pasteidzināt kara noslēgšanu Ukrainā uz sev izdevīgiem nosacījumiem.
Analītiskā rakstā izdevums “The Atlantic” pieļauj, ka Putins varētu vēlēties karu pabeigt 2027. gada vidū. Viens no iemesliem varētu būt bažas par iespējamu Ukrainai daudz labvēlīgāka ASV prezidenta nākšanu pie varas 2029. gadā.
“The Atlantic” norāda, ka CIP direktora vizīte Maskavā notikusi vienā no sarežģītākajiem periodiem Krievijai kopš kara sākuma. Ukraina ar bezpilota lidaparātu palīdzību spējusi veikt uzbrukumus militāriem mērķiem un naftas infrastruktūrai dziļi Krievijas teritorijā. Vienlaikus Krievijas karaspēkam nav izdevies panākt būtisku izrāvienu frontē.
Izdevums raksta, ka Ukrainas izmantotās dronu sistēmas būtiski apgrūtina Krievijas spēku pārvietošanos un padara kaujas lauku ārkārtīgi bīstamu. Tas, savukārt, var radīt spiedienu uz Kremli meklēt jaunus veidus, kā mainīt situāciju.
Vienlaikus Krievijas militārās grūtības varētu padarīt Putinu nevis piesardzīgāku, bet gan riskantāku.
“The Wall Street Journal”, atsaucoties uz ASV izlūkdienestu avotiem, iepriekš vēstīja, ka Krievija varētu mēģināt pārbaudīt NATO apņēmību, veicot ierobežotu uzbrukumu kādai alianses dalībvalstij. Tiek pieļauts pat neliels sauszemes iebrukums.
Šāds solis būtu riskants pašai Krievijai, tomēr Kremlis teorētiski varētu uzskatīt to par iespēju radīt krīzi NATO iekšienē un pārbaudīt, vai ASV patiešām iesaistītos sabiedroto aizsardzībā. Ja Vašingtona uz šādu agresiju nereaģētu, Maskava varētu mēģināt izmantot situāciju, lai apšaubītu NATO kolektīvās aizsardzības principu.
Bažas par iespējamu Krievijas agresijas paplašināšanos sakrīt ar NATO militāro aktivitāšu pastiprināšanos. Pagājušajā nedēļā ASV vadībā Polijas un Baltijas reģionā notikušas plašas aviācijas mācības, kuru laikā lidmašīnas pietuvojušās arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalam.
Ar ko nozīmīgs ir 2027. gads
“The Atlantic” analīzē pieļauts, ka, ja Ukraina spēs pārciest nākamo ziemu un saglabās spēju uzbrukt Krievijas teritorijā esošajiem mērķiem, Putins varētu apsvērt kara noslēgšanu 2027. gada vidū.
Viens no būtiskākajiem iemesliem varētu būt ASV prezidenta vēlēšanu perspektīva. Ja 2029. gadā pie varas nonāktu prezidents, kurš Ukrainu atbalstītu ievērojami vairāk nekā pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps, Krievijas pozīcijas sarunās varētu kļūt mazāk izdevīgas.
Šādā situācijā Putins varētu mēģināt vienoties ar nākamo ASV administrāciju, kamēr vēl ir iespējams izmantot Trampa prezidentūras laikā izveidotos kontaktus. Par pamatu šādai vienošanās versijai varētu tikt izmantota lielākā daļa Trampa 28 punktu miera plāna, taču bez prasības Ukrainai atteikties no teritorijām, kuras tā pašlaik kontrolē.
Putinam šāds scenārijs ļautu iegūt laiku attiecību uzlabošanai ar ASV, panākt sankciju atcelšanu un mēģināt atgriezt Krieviju starptautiskajā apritē, tostarp G7 formātā. Vienlaikus Kremlis varētu censties mazināt NATO vienotību, izmantojot ciešākas attiecības ar Trampa administrāciju.
ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs vizītes laikā Maskavā brīdinājis Krievijas amatpersonas no konflikta eskalācijas ar NATO, īpaši ar Igauniju, Latviju un Lietuvu, tīmekļa izdevumam “Politico” trešdien apgalvojušas divas informētas personas.
Retklifa “vizītes galvenais mērķis bija brīdināt no eskalējošām darbībām pret Baltijas valstīm”, izteicies viens no avotiem.
Otrs avots piebildis, ka CIP direktors centies Maskavu arī pārliecināt mazināt militāro un ekonomisko atbalstu Irānai.
Sīkākus paskaidrojumus avīze nav sniegusi.
Kā ziņots, CIP direktors no Rīgas ar ASV militāro lidmašīnu otrdienas rītā negaidīti ieradās Maskavā, bet vakarā devās atpakaļceļā. ASV prezidents Donalds Tramps intervijā konservatīvajam radiožurnālistam Glenam Bekam trešdien izteicās, ka Retklifa viesošanās Maskavā bijusi “rutīnas” vizīte, kuras laikā viņš pārrunājis Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
“Mēs vēlētos, lai karš pret Ukrainu beigtos,” piebilda Baltā nama saimnieks.
Savukārt Krievijas diktatora Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien paziņoja, ka Retklifa vizītes mērķis bijuši “kontakti starp specdienestiem”, bet nekādas tikšanās ar Putinu neesot bijis.
