Ratnieki – mūsu pagasta lepnums 2
Atsauksmes par 9. jūnijā “LA” publicēto rakstu “Emigranti atgriežas zemenēs”
“Malači!”, “Vareni!”, “Prieks par uzņēmīgiem cilvēkiem! Lai izdodas!”, “Vēlam veiksmi!” – tādi un līdzīgi izsaucieni, laba vēlējumi, kopskaitā vairāk nekā 40, bija lasāmi pēc pirmdienas “Latvijas Avīzē” publicētā Ulda Graudiņa raksta par Agni un Gitu Ratniekiem.
Komentāros mamma saka: “Zinu, kā viņi strādā – rūpīgi, ar apdomu. Sezonas laikā uz maiņām gultas vieta siltumnīcā, tad tā odziņa ir zelta vērta. Prieks, ka viens par otru rūpējas un iet roku rokā. Arī tam ir nozīme.” Brālis piebilst: “Zinu, kā Agnis ar sievu cīnījās un cīnās. To ne kurš katrs spēj.”
Arī citiem lasītājiem prieks par Ratniekiem. Guna Saulīte atzīst: “Tas nav viegls darbs. Var just ik teikumā, ka viņi to izlolojuši ārzemēs un savā dzimtenē turpina ar lielu mīlestību. Dieva svētību!”
Laila, tāpat citi jau nobaudījuši Ratnieku audzētās zemenes Kalnciema tirdziņā Rīgā. “Ekselentas! Ļoti garšīgas, saldas un stingras ogas! Padārgas gan, ja salīdzina ar ievestajām.” Varbūt pēc laika angļi pārmaiņas pēc varēs braukt uz Latviju strādāt par zemeņu lasītājiem, smej komentētājs, kas sevi nodēvējis par “Nbnb”.
Bet vispatīkamāk lasīt šādus vārdus: “Nu ko lai saka – malači! Un galvenais, ka nu jūs esat staļģenieši un mūsu pagasta lepnums. Bibliotekāre no Zemdegām.” Bet Anita raksta: “Es lepojos ar savas draudzenes, arī Anitas, dēlu un vedeklu. Lai jauniešiem veicas un lai arī citi jūsu Ratnieki atgriežas!”
