Droši var prognozēt, ka Ziemassvētku priekšvakarā kārtējo reizi Saeimā tiks cilāts jautājums par pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkiem.

Lasītākie

Kokteilis

Cik tev gadu? Pasaki savu vecumu, un mēs pateiksim vienu svarīgu frāzi, kas tev jāņem vērā tieši šogad

Cilvēkstāsts

“Naktī izsauca galveno ārstu, bija panika, visi runāja, sačukstējās, baidījās man ko teikt…” Martas mammas Ingas stāsts par dzīves lielākajām vērtībām 12

Krievija ir sasniegusi kulmināciju frontē. Ja netiks panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu, šī var būt pēdējā iespēja

Lasīt citas ziņas

“Jautājums par pareizticīgo Ziemassvētkiem nonācis strupceļā. Sen vairs netiek ņemtas vērā reliģisko cilvēku jūtas vai sabiedrības intereses kopumā, bet tas ir tāds politiskais process, kam nav nākotnes, – vieni kaismīgi balso “par”, otri tikpat kaismīgi – “pret”,” uzskata Reformu partijas (RP) līderis Valdis Zatlers. Tādēļ RP deputāti piedāvā par šo jautājumu diskutēt plašāk, ņemot vērā dažādu reliģisko konfesiju intereses.

RP frakcijas pārstāvji piedāvā papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ar jaunu normu, kurā noteiktas šādas reliģisko svētku dienas – Zvaigznes diena (6. janvāris), Pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki (7. janvāris), Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki (15. augusts), ebreju svētki Jom Kipura jeb Grēku izpirkšanas diena (bez noteikta datuma) un Reformācijas diena (31. oktobris). Tās izvēlētas, balstoties uz Latvijas tradicionālo konfesiju (luterāņu, Romas katoļu, pareizticīgo, vecticībnieku, metodistu, baptistu, septītās dienas adventistu un jūdaistu) vadītāju izteiktajiem viedokļiem.

Veselam

11 lietas, ko ievērot ikdienā, lai par 50% samazinātu risku saslimt ar vēzi

Kremļa fonds turpina slepus apmaksāt advokātus Latvijas prokremliskajiem darboņiem – zināmi arī konkrēti uzvārdi

“Apsveicu abas puses!” Tramps soctīklos publicējis informāciju, ko Ukraina drošības apsvērumu dēļ rūpīgi slēpusi

Vienlaikus ar šo likumprojektu RP izstrādājuši grozījumus arī Darba likumā, kas paredz, ka papildus šobrīd noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu un no darba brīvu svētku dienu no šajā likumprojektā piedāvātajām reliģisko svētku dienām.

Darbinieks par to vienotos ar darba devēju, un ziņas par to ietvertu darba līgumā.

“Redziet, īsteni ticīgie tāpat šo dienu mēģina izkārtot brīvu. Vai viņi palūdz brīvdienu, vai dienu atvaļinājumam, vai arī vienkārši paņem slimības lapu, vai neatnāk darbā. Tā ir realitāte. Tas katrā ziņā atbrīvotu cilvēkus no šīs nepieciešamības kaut ko lūgt vai prasīt, valsts būtu izrādījusi cieņu viņiem, dodot iespēju saņemt to, kas viņiem pienākas aiz cieņas pret viņu reliģisko pārliecību,” uzskata V. Zatlers. Lai ievērotu vienlīdzīgu attieksmi, arī neticīgajiem likums atļaus izvēlēties sev brīvdienu kādā no tradicionālo reliģisko konfesiju svētku dienām.

Pret šo likumprojektu debatēs iebilda “Vienotības” pārstāvis Aleksejs Loskutovs, atgādinot, ka Latvijas Satversmē nostiprināta valsts un baznīcas šķirtība. Turklāt RP priekšlikums uzlikšot darba devējiem 20 miljonu latu slogu.

Likumprojekta nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijām atbalstīja 54 deputāti (RP kopā ar “SC” un lielāko daļu ZZS frakcijas). Pret bija 32 valdošās koalīcijas pārstāvji, un vēl seši tautas kalpi atturējās.