Rīgas bebriem ir jauna stratēģija 1
Rīgas kanālā mītošā bebru ģimene arvien vairāk pierod pie pilsētas trokšņiem un cilvēkiem, kā arī izdomā jaunas metodes, kā tikt pie koku graušanas. Katru septembri Rīgas zooloģiskā dārza speciālists Mārtiņš Zilgalvis sāk Rīgas kanāla bebru piebarošanu, divas reizes nedēļā pasniedzot tiem kārklu un vītolu zarus.
Kopumā bebri apēdot ap 600 kilogramiem zaru gadā. “Jāatzīst, ka bebri uzreiz neraujas izmantot manu piedāvājumu, dabiskie instinkti ņem virsroku un bebrs izvēlas dzīvžogus, ceriņus, nevis zarus tieši pie alas ieejas.” Bebriem izbaro zarus, kuri pirms tam bijuši žirafu ēdienkartē. Žirafes zariem apēd tikai galotnes, savukārt bebriem garšo miza. “Rīgas bebri zobus asina rudenī pretstatā lauciniekiem, kuri zobus asina visu cauru gadu. Tieši septembra beigās sāk grauzt krūmus un apstādījumus.”
Bebri ir augēdāji, vasarā tie labprāt ēd arī zāli. Ārpus pilsētas vietās, kur bebri nāk ārā no ūdens, ir gluži kā izpļauti vairāki kvadrātmetri zāles – tā ir bebru barotava.
Bebru barībā īpaša loma arī koku un krūmu mizai. Izmanto galvenokārt lapu kokus – vītolus, ozolus –, bet nesmādē arī egles. Rīgas bebri akceptējuši arī mazās eglītes. Resnākus stumbrus pie pamatnes apgrauž konusa veidā, līdz koks nolūst, un tad daļēji vai pilnībā iespējams izmantot tā zarus.
Lai aizkavētu bebrus iznīcināt kanālmalas kokus, tiem uzliktas pamatīgas un visai dārgas metāla restes. Taču nu bebriem ir jauna stratēģija, tie, nespēdami pārgrauzt metāla stieņus, sākuši rakties zem tiem. “Tas notiek stāvajos kanāla krastos, tāpēc tagad liekam papildu armatūru,” skaidro M. Zilgalvis. Drāšu pinums kokus nepasargā, tos bebri pārgrauž.
Tāpat jāseko līdzi zemes nogruvumiem virs bebru alām un bedres, kas veidojas pilsētas kanāla krastā, jāaizber. “Tās ir ventilācijas šahtas, kas nepieciešamas alām, ko tie taisa stāvajās krastu nogāzēs. Jāber ciet, lai neiebruktu asfalts uz ietvēm un cilvēki naktī neiegāztos bedrē. Dabiskā vidē uz alas tiktu krauti virsū zari, Rīgā to nevar izdarīt,” skaidro bebru uzraugs.
“Ja izķers, tad ienāks no Daugavas jauni. Turklāt vietā, kur viena ģimene jau dzīvojusi, nākamā ienāk daudz ātrāk,” piebilst bebru barotājs. M. Zilgalvis novērojis, ka nu jau diviem bebriem uz astes ir rētas, tas, visticamāk, nozīmē, ka viņi savā teritorijā nelaiž svešiniekus.
Rīgas kanālā mītošajai bebru ģimenei katru gadu ir viens divi pēcnācēji, kuri nākamajā gadā tiek izdzīti ārā.
Jaunuļi tiek aizdzīti uz Daugavu, un tālākie viņu ceļi mums nav zināmi. “Daugava ir kā ātrgaitas šoseja bebriem,” teic M. Zilgalvis. Visai ticams, ka bebri pārvācas uz Pārdaugavu, taču tas, cik kopumā liela ir bebru populācijā galvaspilsētā, nav apzināts.
“Ja pludmalē ir redzams bebrs, tad tas ir normāli,” piekrīt Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja. “Divgadnieki, kuriem jāpamet tēva mājas, pa upi nonāk līdz jūrai. Atpakaļ tie nevar iet, tāpēc iet pa pludmali uz priekšu līdz jaunai upītei vai strautiņam un pa to atgriežas sauszemē.”
Bebru alas līdz šim konstatētas pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas, kā arī pie Rīgas brīvostas pārvaldes ēkas.
