Dabā
Zaļā dzīvošana

Dabas muzejs nosauc Gada dzīvnieku: kurš tas ir?0


Latvijas gada dzīvnieks 2020 – Eirāzijas bebrs
Latvijas gada dzīvnieks 2020 – Eirāzijas bebrs
FOTO: Vilnis Skuja/Latvijas Dabas muzejs/Publicitātes foto

Latvijas Dabas muzejā, piedaloties Dabas aizsardzības pārvaldes vecākajam ekspertam Vilnim Skujam, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta „Silava” pētniekam Jānim Ozoliņam un Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza uzraugam Mārtiņam Zilgalvim, īpašā pasākumā tika atklāts „Gada dzīvnieks 2020″.

Tituls piešķirts Latvijas lielākajam grauzējam – Eirāzijas bebram.

Šogad Dabas muzejs atzīmē 175. pastāvēšanas gadadienu, un daudziem Latvijas skolēniem muzejs asociējas tieši ar Eirāzijas bebru.

Eirāzijas bebrs ir viena no diskusijas raisošākajām Latvijas zīdītāju sugām. No vienas puses, bebrs ir nekaitīgs radījums, kas dzīvo ūdenī un labprāt izvairās no cilvēkiem.

No otras puses, iekārtojot savu dzīves vidi, tas nereti rada sarežģījumus un zaudējumus mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Savukārt Rīgā, lai pasargātu kanālmalas apstādījumus no bebru zobiem, nākas nodrošināt tur mītošos bebrus ar piemērotu barību.

Bebru populācija Latvijā ir stabila un tie iekļauti nelimitēti medījamo dzīvnieku sarakstā. Bebrs ir lielākais grauzējs Latvijā. Nirstot tas spēj aizvērt nāsis un ausis.

Bebra raksturīgākā pazīme ir zobi, kas aug visu mūžu un graužot pašuzasinās. Turklāt, sakļaujot šķeltās lūpas aiz priekšzobiem, bebrs var grauzt arī zem ūdens. Bebra barība ir ūdens un piekrastes augi, ziemā – lapu koku miza un zari. Zivis bebri neēd.

Latvijas gada dzīvnieks 2020 - bebrs

Bebra gadā muzejā notiks vairāki pasākumi, pirmais – ģimenes diena „Noslēpumainais gada dzīvnieks” jau sestdien, 25. janvārī. Uzzināt vairāk par bebru un apskatīt to dabiskā izmērā var muzeja ekspozīcijā „Latvijas zīdītāji”.

Saistītie raksti

Muzejpedagoģe Eleonora Zuimača stāsta, kā pirms 23 gadiem organizēja pirmās izbraukuma nodarbības „Muzejs mūsu bagāžā”: „Mēs braucām uz attālām lauku skolām, tām, kurām bija sarežģīti nokļūt Rīgā. Bebrs brauca līdzi. Tas bija tāds prieks bērniem – paglaudīt, redzēt tuvumā, aptaustīt asti un ieskatīties zobos. Mūs jau zināja un atpazina pēc bebra.”

Kopš tā laika apmeklētāji un skolēni pasākumos un nodarbībās līdz nepazīšanai „nomīļojuši” vairākus speciāli šim mērķim sagatavotus bebru izbāžņus.

LA.lv