Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags.
Foto: LETA

Rubenes draudzes loceklis: Kas notiek ar LELB? 39

Pievieno LA.LV

Autors – Rubenes LELB draudzes loceklis Jānis Gustsons

“Varbūt jaunā valdība var paspēt ierobežot?” Dāvi pārsteidz redzētais veikalā, bet daudzi atzīst, ka tam pat nepievērš uzmanību
“Pēdējais piliens var darboties kā detonators.” Eiropas izlūkdienesti saskata nopietnus draudus Krievijas ekonomikai 87
“Jūs neticēsiet, ar ko es esmu kopā!” Pēc Kariņa un Siliņas “izgājieniem” latvietis lidostā pamana ko slavējamu
Lasīt citas ziņas

Sakarā ar J. Rubeņa mācītāja pilnvaru nolikšanu sabiedrībā ir uzvirmojušas diskusijas par iekšējām nesaskaņām Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas darbībā. Kā kristietis par to gribu izteikt arī savu viedokli.

Kā ticīgs cilvēks es vienmēr lūdzu un lūgšu Dievu par Jāni Vanagu kā dzīvē daudz cietušu cilvēku, bet kā Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vadītājs viņš man nav autoritāte, jo viņa dogmatiskais un autoritārais vadības stils man, kā arī daudziem luterticīgajiem un pat daļai garīdznieku nav pieņemams.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko līdz arhibīskapa, tiešām sirsnīgie un izjustie sprediķi ekumēniskajos dievkalpojumos valsts svētkos, ja ar savu nostāju baznīcas jautājumos viņš panāk LELB atsvešināšanos no pasaules luterāņu kopienas.

Kopš J.Vanags kļuvis par LELB arhibīskapu, viņš mērķtiecīgi izveidojis sev paklausīgu mācītāju korpusu, tādējādi panākot izdevīgu sinodāļu balsojumu sev vēlamajos jautājumos.

Spilgts piemērs ir pēc arhibīskapa J.Vanaga uzstājīgas ierosmes, veiktās izmaiņas baznīcas Satversmē, nostiprinot sieviešu kā mācītāju ordinēšanas aizliegumu, pretēji Pasaules luterāņu federācijas (PLF) ieteikumam to nedarīt.

Šādas LELB vadības nostājas skaidrošanai kā vienīgais arguments tiek minēta atsauce uz apustuļa Pāvila vēstulēm, kaut gan Bībelē par sieviešu kā mācītāju neordinēšanu nav ne vārda teikts.

Tas izslēdz jebkādus LELB un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) apvienošanās centienus, kā arī ved uz LELB pašizolēšanos no pārējās pasaules luterāņu sabiedrības un rada šķelšanos arī pašā Latvijas luterāņu baznīcā ar citādi domājošo draudžu izstāšanos no LELB, vai pilnīgi pretēja viedokļa paušanu, kā tas notika ar Liepājas un Rīgas luterāņu draudzēm. Arī vissenākajā mūsu Rubenes draudzē notiek citādi domājošo aizplūšana, kā rezultātā pēdējā laikā dievkalpojumus apmeklē 10 – 12 ticīgie.

Tas viss notiek laikā, kad pat sevišķi konservatīvās, Romas katoļu baznīcas pāvests nācis klajā ar ieteikumu apsvērt iespēju ordinēt sievietes par priesteriem (mācītājām).

Jā, baznīca radikalizējas, tāpat kā visa sabiedrība kopumā, un nav nekāds brīnums, ka LELB netiek radīts iekšējās drošības dienests citādi domājošo apkarošanai.

Pievieno LA.LV
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.