“660 eiro uz rokas – un kur paliek dzīve?” Ja parēķina, ko var “izstiept” ar minimālo algu, pārāk priecīgi nav 0
Cik tālu Latvijā šodien iespējams “izstiept” minimālo algu? Šādu jautājumu sociālajā tīklā “Threads” aktualizējusi kāda lietotāja, kura intereses pēc mēģinājusi sarēķināt, kā izskatās ikdiena cilvēkam, kurš saņem minimālo algu vai tikai nedaudz vairāk.
“Intereses pēc parēķināju, kā šodien Latvijā izskatās dzīve cilvēkam, kurš pelna minimālo algu un nedaudz virs tās. Un tad es sapratu, ka klasiskā ‘50% vajadzībām, 30% vēlmēm, 20% uzkrājumam’ shēma šeit diezgan ātri aiziet pa skuju taku,” raksta “Threads” lietotāja “latviangirl98”.
Viņa savā aprēķinā pieņem, ka cilvēkam pēc nodokļu nomaksas paliek aptuveni 660 eiro mēnesī.
“Jau ar pavisam parastām lietām – mājokli, pārtiku, transportu, telefonu, higiēnu un veselību – nauda diezgan veikli pazūd,” secina ieraksta autore.
No 2026. gada 1. janvāra minimālā mēneša darba alga Latvijā normāla darba laika ietvaros ir 780 eiro pirms nodokļu nomaksas. To nosaka Ministru kabineta noteikumi, un šo apmēru norāda arī Labklājības ministrija.
2026. gadā darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme ir 10,5%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme šādam ienākumu līmenim ir 25,5%, bet mēneša neapliekamais minimums – 550 eiro. Ja algas nodokļa grāmatiņa iesniegta pie darba devēja un nav citu īpašu apstākļu, no 780 eiro bruto algas pēc nodokļiem patiešām paliek aptuveni 660 eiro.
Diskusija zem ieraksta ātri aizvirzījusies pie jautājuma, vai ar šādu summu vispār iespējams runāt par ierasto budžeta sadalījumu, kur daļa ienākumu tiek novirzīta ne tikai nepieciešamajam, bet arī izklaidēm un uzkrājumiem.
“Būsim reāli – ja cilvēks pelna 660 uz rokas, izklaides un restorāni nav viņa sarakstā, ja vien viņš grib kaut kad labāku dzīvi,” spriež kāds komentētājs.
Citi norāda, ka lielākā problēma ir mājokļa izmaksas.
“Ja dzīvo Rīgā, gribi vai negribi, mēnesī uz mājokli aizies 500 eiro. Pat ja īre ir zem 300 eiro, internets, elektrība, komunālie, vēl varbūt apsaimniekošana – un savācas. Ārpus Rīgas vēl var domāt,” raksta Daniels.
Vēl kāds atgādina, ka arī 300 eiro īres maksa galvaspilsētā vairs neesot nekas neparasts: “Nemaz nerunājot par to, ka īre ir 300+.”
Savukārt kāda komentētāja uzskata, ka pat autores aprēķinātais budžets ir pārāk optimistisks.
“Šis tāds knaps variants… Pārtikai noteikti aiziet vairāk. Un auto izdevumi – degviela, remonti – tur ir kosmiskas izmaksas,” viņa raksta.
Diskusijā izskan arī atgādinājums, ka minimālā alga Latvijā nav tikai teorētisks skaitlis.
“Jā, arī tā cilvēki dzīvo. Un ne mazums. Īpaši ārpus galvaspilsētas,” norāda kāda “Threads” lietotāja.
Cits komentētājs savukārt secina skarbi, bet vienkārši: “Ja cilvēks saņem minimālo algu, tad diezgan minimāli sanāk dzīvot.”
Interesantu pretstatu diskusijā sniedz arī sieviete, kura mēnesī saņem aptuveni 1300 eiro “uz rokas”. Viņa raksta, ka dzīvo privātmājā, tāpēc īres maksas nav, tomēr, saskaitot komunālos maksājumus, telefona un interneta rēķinus, automašīnas un studiju kredītu, medikamentus, degvielu, abonementus, pārtiku un dzīvnieku barību, mēneša beigās visam pārējam paliekot aptuveni 80 eiro.
Tas arī izraisījis plašāko jautājumu – vai padoms sadalīt ienākumus pēc principa “50% vajadzībām, 30% vēlmēm un 20% uzkrājumiem” vispār ir piemērojams cilvēkiem ar zemiem ienākumiem?
