Ziedu jūra uz zīda. Saruna ar zīda apgleznotāju Ivetu Meieri 1
Apbrīnojami, cik daudz māksliniece paspēj! Ikdienā Iveta Meiere vada keramikas nodarbības Lapmežciema pamatskolas bērniem, ilgstoši darbojas Latvijas Lauku sieviešu apvienībā kā mākslas nodaļas vadītāja, rada zīda apgleznošanas lielformāta darbus. Ar tiem LLSA projektu ietvaros viņa piedalījusies izstādēs pie mums un arī Norvēģijā, Skotijā, Bavārijā, Portugālē, Beļģijā un citās valstīs.
Jūs esat beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Vai jau studiju laikā izvēlējāties zīda apgleznošanu?
Sākumā mīļākā nodarbe bija gleznot ar pasteļiem. Ar zīdu sāku nodarboties aptuveni desmit gadus vēlāk, 90. gadu beigās, kad kādā Vecrīgas salonā pamanīju skaistas apgleznotas šalles. Gribēju tādas arī sev, tāpēc interesējos, kā tās izgatavot. Mākslinieku piederumu veikalā taujāju krāsu lietošanas instrukcijas. Izmēģināju ieteikto un atkal izprašņāju. Tā pašmācības ceļā apguvu zīda apgleznošanu.
Vai izmantojat vairākas tehnikas, un kura no tām ir iecienītākā?
Zīdu var siet, locīt, un tādējādi veidojas atšķirīgas krāsu spēles. Ir gan ar gludekli, gan ar tvaicēšanu nostiprināmas krāsas. Atšķirība ir manāma galaproduktā. Ar tvaiku fiksējamo krāsu izstrādājumiem ir skaistāka auduma faktūra, tie ir zīdaināki. Strādāju gan karstajā, gan aukstajā batikas tehnikā, kurā gleznošanai liek lietā kontūras, kuras nav jākarsē. Dažreiz vienā darbā apvienoju abas. Ja vajag kādam tērpam pieskaņotu vienkāršu šallīti, izmantoju mikroviļņu krāsnī fiksētu krāsu tehniku un izstrādājumus smejoties saucu par piecu minūšu šallēm. Kopumā iespēju ir ļoti daudz, un katra tehnika ietver daudz izpausmes iespēju.
PILNU INTERVIJU LASIET JAUNAJĀ ŽURNĀLĀ “PRAKTISKIE ROKDARBI” UN ŽURNĀLA E-VERSIJĀ!
