Gunārs Nāgels: Sabiedrības integrācija – vienāda domāšana, vai kopīga dziedāšana? 0
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kas ir viltus ziņas? Dažreiz tā ir apzināta cilvēku mānīšana, un dažreiz tā ir neapzināta puspatiesību tālāk sniegšana. Šajos laikos, kad katrs, ar “Facebook”, “Twitter”, “YouTube” un līdzīgu rīku palīdzību, ir savs izdevējs, viltus ziņu izplatīšana ir vieglāka nekā jebkad agrāk.
Minēto platformu īpatnība līdz šim ir bijusi to atteikšanās uzņemties atbildību par saturu, bet tajā pašā laikā virzīt saturu tālāk līdzīgi domājošiem, šādā veidā pastiprinot viltus ziņu ticamību. Jo, ja kaut kas tiek atkārtots un atkārtots, tad tam taču jābūt patiesībai. Vai ne?
Neizbēgamais rezultāts ir sabiedrības slāņošana ekstrēmi domājošos grupējumos. Objektīvā patiesība spēlē nenozīmīgu lomu. Un saprātīga saruna starp grupējumiem ir tikpat kā neiespējama. Jebkāds centiens pārrunāt viedokļus tajā pašā “Facebook” vai “Twitter” visbiežāk ātri nogrimst līdz abpusējiem apvainojumiem.
Gandrīz lieki nosaukt dažus piemērus: melnādainais Džordžs Floids, “policisti – slepkavas” un “melnādainie marodieri”; Covid-19 un to ierobežošanas mēru lietderība; dažādas izpratnes par “ģimenes vērtībām”; “klimata maiņa” jeb “globālā sasilšana”. Interesanti, ka Latvijā tradicionālās domstarpības 16. marta un 9. maija sakarībā netiek tik asi izstrīdētas sociālajos medijos kā citi te minētie piemēri. Iespējams, ka datumu jautājumā pretējās nometnes ir tik attālinātas, ka pat netiek līdz strīdiem.
Tā kā visiem minētiem piemēriem ir nopietnas sekas, gan juridiskas, gan morālas, gan mūsu civilizācijas ilgtspējai, tad visu mūsu interesēs ir veicināt nopietnas pārrunas, ne abpusēju apsaukāšanos. No otras puses, ir zināms, ka dažu spēku interesēs ir sēt neapmierinātību un neuzticēšanos Rietumu liberāli demokrātiskā sabiedrībā. Šim nolūkam veselas “troļļu fabrikas” ražo ekstremālus ierakstus sociālajos medijos, lai tikai sētu naidu.
Vistrakākais ir tas, ka daudzi ir aizmirsuši, ka vārds “liberāls” nozīmē “tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas”, un cenšas iestāstīt, ka liberāļi ir tikpat kā pasaules ļaunums, lietojot to gandrīz kā lamu vārdu. Viņi neapjēdz, ka, ja mums nebūtu liberāla demokrātija, tad varbūt tieši viņi būt tie, kas tiktu (atkal) apspiesti.
Daudz tiek runāts par sabiedrības integrāciju, bet mums jādomā plašāk – integrācija attiecas ne tikai uz dažādu tautību integrēšanu vienotā sabiedrībā, bet arī dažādu viedokļu integrēšanu. Mums nav jādomā visiem tāpat, bet ir “jādzied no vienas lapiņas”, kaut arī dažādās balsīs. Atklāts paliek jautājums – kā to veicināt?
