Sāk kalt Latvijas eiro monētas 0

Pievieno LA.LV

27.07.2013 LETA.
Foto-LETA
Sāksies Latvijas eiro monētu kalšana, apstiprināja Latvijas Bankā. Svinīga kalšanas iekārtu palaišana plānota 31.jūlijā Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuvē (“Staatliche Münzen Baden-Württemberg”), Štutgartē. Latvijas eiro monētas, kas nepieciešamas pārejai un pirmajam apgrozības gadam, tiks kaltas divās Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuves ražotnēs – Štutgartē un Karlsrūē.

Kokteilis
Ar šo zodiaka zīmju pārstāvjiem labāk nestrīdēties: viņi vienmēr atradīs veidu, kā pamatīgi atriebties
Veselam
Ārsti nosauc četrus augļus ar kuru ēšanu pēc 45 gadu vecuma nevajadzētu pārlieku aizrauties
“Man pat neomulīgi palika!” Sēņotāja mežā uziet ļoti biedējošu vietu 5
Lasīt citas ziņas

Pasākumā piedalīsies Bādenes-Virtembergas Finanšu ministrijas, kaltuves un Latvijas Bankas pārstāvji. Ražošanas sākšanu iemūžināt aicinātas arī lielākās Latvijas televīzijas.

Monētām Eiropas puse – tā, kurā redzams arī tās nomināls, – visās eirozonas valstīs ir vienāda, bet nacionālās puses – atšķirīgas. Apgrozībā eirozonā ir astoņu dažādu nominālu eiro un centu monētas – 1 un 2 eiro un 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centi. Tātad nomināli ir tādi paši kā lata un santīmu monētām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas eiro monētu dizains tika izvēlēts tautas ideju konkursā 2004.gadā, kurā par labāko atzina jēkabpilietes Ilzes Kalniņas priekšlikumu. Šaurāk nekā iecerēts, tomēr viņas doma saglabājas arī apstiprinātajos paraugos: eiro rotās Latvijas naudas dizaina lepnums – pieclatnieka tautumeita, bet centus – lielais un mazais Latvijas ģerbonis.

Latvijas Bankas 2012.gada rudenī izsludinātā konkursā tika noskaidrots, ka Latvijas eiro monētas kals Bādenes-Virtembergas Valsts kaltuve Vācijā. Tā jau kalusi arī vairākas lata apgrozības monētas, piemēram, abus 2012.gada īpaša dizaina vienlatniekus ar ezi un Ziemassvētku zvaniņiem, kā arī gandrīz pusi no visām Vācijas eiro monētām.

LA.LV Google ziņās Pievienot
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.