Valsts dara vienu, uzņēmēji gaida ko citu 3
Autori: Olafs Zvejnieks, Raivis Šveicars
Šonedēļ valdība nolēma beidzot ķerties pie virtuālo valūtu tirgus regulēšanas. Tomēr šķiet, ka valdība ar regulēšanu saprot izvairīšanos no riskiem, ko rada virtuālās valūtas, bet uzņēmēji cer uz ko citu – valsts atbalstu šīs jomas attīstībai.
Ministru kabinets otrdien pieņēma vairākus lēmumus par virtuālo valūtu (sauktas arī par kriptovalūtām) tirgus regulēšanu. Proti, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) līdz 2018. gada 20. decembrim jāizstrādā vadlīnijas par finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvu attiecināšanu uz sākotnējo virtuālo valūtu piedāvājumu. Valsts ieņēmumu dienestam (VID) līdz 2019. gada 31. martam jārada vadlīnijas par nodokļu un grāmatvedības normu piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam, kā arī vadlīnijas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam. Savukārt Finanšu ministrijai tika uzdots līdz šā gada 20. decembrim sagatavot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai noteiktu kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas. Jāpiebilst, ka šāda regulējuma radīšanā Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.
Valstij rūp risku novēršana
Finanšu ministrijas finanšu tirgus politikas departamenta direktore Aija Zitcere stāsta, ka virtuālās valūtas kļūst arvien aktuālākas – gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī notiek diskusijas par to, kādus riskus un kādas iespējas tās rada. Salīdzinot virtuālo valūtu apgrozījumu ar naudas un citu instrumentu apgrozījumu, tas joprojām esot niecīgs. Tomēr lielākās bažas globālā līmenī rada pats šo valūtu raksturs – proti, anonimitāte. Starptautiskā līmenī ir panākta vienošanās, ka virtuālās valūtas ir jāregulē tieši no naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas viedokļa. Uzraudzība šajā jomā Latvijā sāksies jau no nākamā gada vasaras, tomēr jasaprot, ka efektīva šo valūtu uzraudzība iespējama tikai starptautiskā līmenī, saka A. Zitcere.
“Pirmais, pret ko valstij jāvēršas, ir šo valūtu anonimitāte. Komersanti, kas sniedz pakalpojumus virtuālo valūtu jomā, proti, nodrošina to turēšanu jeb “maciņus” un to maiņu pret reālu naudu, – tiks padarīti par naudas atmazgāšanas novēršanas likuma subjektiem. Šādā gadījumā klientu izpēte un identifikācija kļūs par vienu no viņu pienākumiem, un aizdomīgu darījumu gadījumā viņiem par tiem jāziņo. Nodokļu nomaksa no darbībām ar virtuālajām valūtām nav lielākā valsts prioritāte, toties tas, ka ar virtuālo valūtu netiek finansēta noziedzība un pirktas narkotikas – ir gan.” A. Zitcere skaidroja, ka galvenās valsts iespējas virtuālo valūtu tirgus kontrolē slēpjas valūtu pirkšanas un pārdošanas brīža konstatēšanā, šādi arī noskaidrojot šā tirgus dalībniekus, kā arī centienos padarīt virtuālo valūtu blokķēdes caurskatāmas ar uzņēmēju kontroli. “Ja izdosies pārraut anonimitātes ķēdi, tad virtuālo valūtu tirgus uzraudzība vienkāršosies, jo tirgus kļūs ļoti pārskatāms – to nodrošina pati blokķēdes tehnoloģija. Tomēr tā nebūs viegla cīņa.”
A. Zitcere prognozēja, ka nodokļu jomā nekādi pārsteigumi neesot gaidāmi – privātpersonu ienākumiem no darbībām ar virtuālajām valūtām tiks piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis, un uz to tikšot attiecināts kapitāla pieauguma nodoklis, bet juridisko personu darbības ar šīm valūtām nodokļu jomā esot pietiekami regulētas jau šobrīd. Tomēr tieši kapitāla pieauguma nodokļa piemērošana varētu radīt zināmas problēmas visiem tiem, kas virtuālās valūtas ieguvuši, nevis nopērkot par naudu, bet “rokot” virtuālo valūtu fermās.
A. Zitcere uzsvēra, ka līdzīgas izmaiņas likumdošanā šobrīd tiekot ieviestas visā Eiropas Savienībs teritorijā, izpildot t. s. piekto naudas atmazgāšanas novēršanas direktīvu un arī starptautiski.
Uzņēmēji cer saņemt valsts atbalstu
Konstantīns Vasiļenko, kriptovalūtas maiņas biržas “Paybis” izpilddirektors, Latvijas blokķēdes asociācijas valdes loceklis.
Pirmkārt, Latvijas valsts iestāžu iesaistīšanās virtuālās valūtas nodokļu, normatīvu u. c. lietu sakārtošanā būtu ļoti svarīga, jo mēs esam krietni atpalikuši no mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, kā arī no dažām Eiropas Savienības valstīm. Beidzot būtu skaidrs gan privātpersonām, gan uzņēmumiem, kā strādāt ar kriptovalūtām, kā maksāt nodokļus no darījumiem un kā pareizi veikt grāmatvedību. Tas viss savukārt dos iespēju attīstīt finanšu tehnoloģiju industriju. Šobrīd daudzi jaunie uzņēmumi reģistrējas kaimiņvalstīs, jo tur ir skaidrāka situācija. Nākamais solis būtu normu ieviešana, lai uzņēmumi varētu saņemt kriptovalūtu kā maksāšanas līdzekli no klientiem, kuri gribētu ar to norēķināties. Jo pieprasījums no patērētāju puses pastāv! Šobrīd, lai virtuālā nauda nonāktu maksājumu kartē un to varētu tērēt veikalos, ir jāizmanto starpnieki. Tāpat būtu lietderīgi, lai valsts un pašvaldību iestādes sāktu pieņemt maksājumus kriptovalūtā no uzņēmumiem un privātpersonām. Tas nav joks, tādi piemēri pasaulē ir. Jāsaprot, ka regulēt kriptovalūtas mijiedarbību ar tradicionālo ekonomiku nav nekas slikts. Problēma rastos tad, ja iestādes sāktu regulēt, no kurienes virtuālā valūta tiek saņemta un kur iztērēta, regulētu pašu kriptovalūtas emisiju un to izmantošanu. Tas būtu pretrunā ar kriptovalūtu sākotnējo mērķi, un to pat nav iespējams izdarīt. Ko vēl es sagaidu no valsts iestādēm? Šobrīd ļoti populāra lieta jaunuzņēmumiem ir kopfinansējums. Tas ļauj veidot kopfinansējuma kampaņas, izlaižot savu kriptovalūtu un tālāk pārdodot to cilvēkiem, šādi vācot finansējumu projektam. Piemēram, Igaunijā, Maltā, Šveicē, arī Gibraltārā jau tiek veidotas normas, kuras ļautu jaunuzņēmumiem legāli reģistrēt uzņēmumu un pamatkapitālu, kurš savākts tieši šādi. Tāpēc jāstrādā pie tā, lai tiktu radīts šīs jomas regulējums Latvijā un mūsu “fintech” uzņēmumi paliktu šeit, nemeklējot lojālāku jurisdikciju citās valstīs.
Būt atvētiem mūsdienu tehnoloģijām
Inokentijs Isers, kriptovalūtu vēstniecības “CryptoCash” dibinātājs un vadītājs.
Cik nozīmīgi valsts pārvaldei ir beidzot ķerties klāt šīm lietām? Tāpat es varētu pajautāt, cik nozīmīga ir valsts ekonomiskā attīstība? Mums vai nu ir iespēja ielēkt pēdējā virtuālo valūtu attīstības vagonā, vai arī palikt uz perona. Jo vilciens ar progresīvo Lietuvu jau ir priekšā, arī Lielbritānija un Igaunija attālinās no mums arvien tālāk un tālāk. 2017. gada decembrī bitkoini pēc kapitālizācijas bija piektā lielākā pasaules valūta. Pat pēc šā gada cenas krituma kapitalizācija ir liela. Šajā segmentā ir milzīga nauda, tas ir milzīgs tirgus, kuru mēs varētu piesaistīt ar pievilcīgām un skaidrām likumu normām. Vajadzētu sākt ar definīcijām, piemēram, kas ir kriptovalūta, kas ir kriptovalūtu maks utt., lai likumos nebūtu pretrunu. Tad arī lieli starptautiskie projekti arvien biežāk nonāks Latvijā.
Jā, pēc savas būtības kriptovalūtu nav iespējams kontrolēt. Un tas arī nenotiks. Tomēr ir iespējams, un mēs iestājamies tieši par to, lai virtuālo valūtu sabiedrības dalībnieki varētu legāli ar to pelnīt un norēķināties. Mēs es esam par to, lai šie darījumi tiktu fiksēti, tiktu atspoguļotas pirkšanas un pārdošanas cenas.
Papildu esošājām valsts pārvaldes darbībām es sagaidu arī lojālu pieeju, aktīvu atbalstu. Nozare Latvijā attīstās pati saviem spēkiem. Bet ar valsts atbalstu progress būtu daudz ātrāks. Kaimiņos ir labi piemēri, un mēs gribam izmantot viņu pozitīvo pieredzi Latvijā. Piemēram, Lietuvas Centrālā banka atbalsta jaunus uzņēmumus, tiek veidoti tematiskie biznesa inkubatori, viss aktīvi virzās uz priekšu. Rezultātā Lietuva ir virtuālo valūtu pasaules spilgtākā valsts, kurā veidojas leģendāri projekti. Kāpēc mēs nevarētu darīt ko līdzīgu? Arī Baltkrievija ļoti palīdz virtuālo valūtu jomas uzņēmumiem. Tur ieviesta nulles nodokļu likme kriptovalūtu biznesam uz pieciem gadiem. Iedomājieties, cik tā ir pievilcīga vide, lai šo valsti izvēlētos kā jurisdikciju! Tāpat Latvijas ierēdņi varētu piesaistīt milzīgo Āzijas naudu, atverot Latvijā kriptobiržas. Piemēram, kriptobiržas “Bitfinex” apgrozījums ir vairāki miljardi dolāru dienā. Galvenais – būt atvērtiem mūsdienīgām lietām un tehnoloģijām.
