Sarunas par Irānas kodolprogrammu Ženēvā noslēgušās bez vienošanās 0
Ženēvā notiekošās sarunas starp lielvalstīm un Irānu par tās kodolprogrammu agrā svētdienas rītā noslēgušās bez kādas vienošanās.
Tomēr diplomāti norāda, ka trīs dienas ilgajās sarunās panākts būtisks progress, kas ļaus mēneša beigās pusēm no jauna sēsties pie sarunu galda.
Sarunas par Irānas kodolprogrammas risinājumu ieilga trešo dienu iepriekš paredzēto divu vietā, delegāciju vadītājus nomainot visaugstākā līmeņa diplomātiem. Piektdienas vakarā Ženēvā ieradās ASV, Lielbritānijas, Francijas, Vācijas un Krievijas ārlietu ministri.
Eiropas Savienības (ES) augstākās ārlietu pārstāve Ketrina Eštone pēc sarunu noslēguma paziņoja, ka puses panākušas konkrētu progresu, taču saglabājas dažas nevienprātības.
Pēc Eštones sacītā, sarunas atsāksies 20.novembrī.
Irānas ārlietu ministrs Mohamads Džavads Zarifs paziņoja, ka nav vīlies par iznākumu, sarunas raksturojot kā “pamatu, uz kura mēs varam būvēt tālāk”.
Visas sarunās iesaistītās puses “atradās vienā frekvencē, taču pusēm neizdevās panākt vienošanos”, sacīja Zarifs.
Tikmēr ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sacīja, ka puses vienošanās noslēgšanai “ir tuvāk nekā iepriekš”.
“Mēs ne tikai esam mazinājuši savas nevienprātības un precizējuši tās, kas saglabājas, bet mēs esam panākuši būtisku progresu, izskatot pieejas šim jautājumam kā ierobežot šo programmu un garantēt tās nemilitāru statusu,” sacīja Kerijs.
“Mēs ieradāmies Ženēvā ar apņemšanos nodrošināt, lai Irānas rīcībā nenonāktu kodolieroči. Šis mērķis saglabājas,” norādīja ASV valsts sekretārs.
Rietumvalstis cerēja vienoties ar Irānu, lai tā piekrīt uz pusgadu iesaldēt savas kodolaktivitātes apmaiņā pret dažu sankciju ekonomisko atvieglošanu.
Ierosinātā vienošanās paredzēja, ka Irāna urāna bagātināšanu varētu veikt līdz 20%, samazinātu esošos urāna krājumus un neiedarbinātu plutonija reaktoru Arakā. Pretī Rietumvalstis solīja spert “ierobežotus un maināmus” soļus ekonomisko sankciju mazināšanai, kā Rietumu bankās iesaldēto Irānas līdzekļu atbrīvošanu.
Sākotnējā vienošanās ļautu sarunu pusēm izstrādāt plašāku nolīgumu, kas, pēc Teherānas sacītā, varētu notikt gada laikā.
Delegāti iepriekš ziņoja, ka sarunās panākts labs progress, tomēr avoti vēsta, ka Francija vēlējusies stingrāku nostāju, lai ierobežotu Teherānas kodolplānus.
Tikmēr Irānas prezidents Hasans Ruhani svētdien paziņoja, ka Irāna neatteiksies no savām kodoltiesībām un urāna bagātināšanas.
“Šeit ir sarkanās līnijas, kas netiks pārkāptas,” uzrunā parlamentā paziņoja Ruhani.
“Irānas nācijas tiesības un mūsu nacionālās intereses ir sarkanā līnija. Tāpat arī kodoltiesības saskaņā ar starptautiskām regulām, kuru vidū ir arī [urāna] bagātināšana Irānas teritorijā,” sacīja Ruhani.
Savukārt Izraēla svētdien noraidīja mēģinājumus mīkstināt starptautisko nostāju pret Irānu.
“Tā ir ļoti slikta vienošanās. Izraēla to stingri noraida,” paziņoja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.
Irānas kodolprogramma ir problemātisks jautājums jau gadiem ilgi.
Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tai nepieciešams līdz 20% bagātināts urāns, lai nodrošinātu degvielu medicīniskās izpētes reaktoram.
Šāds urāns var tikt izmantots kā degviela kodolreaktoros, bet, ja to bagātina līdz 90% līmenim, to var izmantot arī atombumbu ražošanai.
