Moderni dārznieki mēslojumu uz lauku neved ar ķerrām, bet sēj ar sēklām 4
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Moderni dārznieki mēslojumu uz lauku neved ar ķerrām, bet sēj ar sēklām.
“Visekoloģiskākais mēslojuma veids augsnes ielabošanai ir audzēt zaļmēslojumu. Kur raža novākta, iesēj augus, kas gādās barību tiem augiem, kurus stādīs nākamgad,” iesaka uzņēmuma “Latvijas Šķirnes sēklas” galvenā agronome Iveta Gūtmane.
Lai kādu saimniekošanas veidu izvēlētos, lai ko paredzētu audzēt dārziņā, augsnei noteikti jābūt irdenai un labi mēslotai, bagātai ar augiem tīkamām vielām. Tradicionāli to ielaboja ar kūtsmēsliem un kompostu. Taču nu laiki mainījušies un labi kūtsmēsli ir kļuvuši par deficītu. Arī kvalitatīvs, pareizi gatavots komposts ir vien retajam (krauts slāņiem, bez nezāļu sēklām, slimību ierosinātājiem u. c.).
Gan lielu, gan mazu dārzu saimniekiem agronome Iveta Gūtmane iesaka sēt zaļmēslojumu, kuru profesionāļu aprindās smalki sauc par starpkultūrām.
Izvēlas sēklu
Speciālie zaļmēslojuma augi, kas ir visu maisījumu pamatā, ir baltās sinepes un eļļas rutki. Tos sēj gan vienus pašus, gan maisījumā ar papildaugiem. Tad efekts būs vēl labāks un velēnā veidosies bagātīga sakņu vijumu pasaule. Papildus pievieno, piemēram, zirņus, pupas, vīķus, kuru sakņu sistēmās gumiņbaktērijas piesaista augsnei slāpekli. Pa lauku var izkaisīt arī tās zirņu sēklas, kas palikušas neizsētas.
Dažādus maisījumus var iegādāties gatavus, taču tie parasti ir lielos iepakojumos (no 10 kg), jo paredzēti lielaudzētājiem. Taču arī mazā dārziņā šo daudzumu var pirkt un izlietot, jo sēklu var glabāt nākamgadam vai dalīties ar kaimiņu. Ja tas par daudz, sēklu veikalos iegādājas katru augu atsevišķi un samaisa pats.
Sēj tagad
Īstais sējas laiks ir augusta beigas, septembra sākums. Zaļā masa būs gatava iestrādāšanai apmēram 30 dienās. Tad nu izvērtē, kā ar to rīkoties. Ja plānots ierakt ar lāpstu, tad nevajag ļaut izaugt pārāk garai. Vienkārši velēnu apgriež otrādi un viss labums – zaļums – lēnām sadalīsies, bagātinot augsni. Ja zaļmēslojums paaudzies garāks, to nopļauj un tad ierok.
Taču var arī zemei nedarīt nekādus varas darbus, bet zaļmēslojumu pievelt vai nolauzt piemīdot. Šī metode ir sevišķi vērtīga ar to, ka pasargā augsni no barības vielu izskalošanās. Šī problēma pēdējos gados kļuvusi sevišķi izteikta. Agrāk visi rudenī iestrādātie mēslojumi ziemā iesala augsnē un šādi iekonservējās līdz pavasarim, bet tagad augsne gandrīz nesasalst un tiek skalota visu ziemu.
Klasika ir sēt siltumnīcā un dārziņā rudzus. Arī tie ir labi, taču ar garu veģetācijas periodu un nedod tik strauji lielu masu kā viengadīgie.
Pavasarī vēlreiz ieteicams iesēt zaļmēslojumu un iestrādāt dobēs, kur augus stādīs maija beigās.
Rušina viegli
Populārāko zaļmēslojumu (eļļas rutki, baltās sinepes) sēklas ir mazas, tādēļ tās sēj sekli, ne dziļāk par diviem trim centimetriem. Pirms sēšanas augsni mazdārziņā, kur novākta raža, viegli nolīdzina un uzrušina ar grābekli. Ja augsne ļoti sablietējusies, tajā nekas nav audzis, tad to uzirdina (ar dakšām, kultivatoru). Sēkliņas pieveļ vai ļauj ieskalot lietum.
Zaļmēslojuma sega neļaus sasēties nezālēm.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
