“Atpalicība ir dramatiska!” Kāpēc Latvija atpaliek saules un vēja enerģijas izmantošanā? 71
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi tiesību aktu priekšlikumu paketi, kas nosaka likumdošanas rīkus, ar kuriem sasniegt Eiropas klimata mērķus, virzoties uz zaļākiem risinājumiem, ilgtspēju un enerģētisko neatkarību.
Galvenokārt izmaiņas paredz labvēlīgāku vidi atjaunojamās enerģijas izmantošanai, plašāku un stingrāku emisijas kvotu sistēmu un visas enerģijas sistēmas elektrifikāciju.
Trīs vaļi, uz kuriem balstīt atjaunīgās enerģijas izaugsmi, ir ūdens, saule un vējš.
Salīdzinot Baltijas valstis, esam neaizsniedzamos līderos ūdens enerģijas izmantošanā, piemēram, 2019. gadā mūsu trīs lielajās HES (Rīgas, Pļaviņu, Ķeguma) un 149 mazajās HES kopā saražojot 2108 gigavatstundas elektroenerģijas (GWh).
Turpretī Latvija pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm vēja un saules enerģijas izmantošanā. Par atskaites punktu ņemot to pašu 2019. gadu, atpalicība ir dramatiska.
Lietuvā togad saražoja 91 un Igaunijā 54 GWh, bet Latvijā tikai 3 GWh solārās enerģijas, savukārt vēja parkos Lietuvā ieguva 1499, Igaunijā – 687, bet Latvijā vien 154 GWh enerģijas.
Pārmaiņas briest
Latvijas Vēja enerģijas asociācija uzskata, ka EK plāni prasa daudz atvērtāku un aktīvāku Latvijas pozīciju likumdošanas izmaiņu ieviešanā, kas veicinātu krietni straujāku atjaunīgās enerģijas avotu izmantošanu enerģētikā.
Ieviešot izmaiņas likumdošanā, EK mērķis ir panākt paātrinātu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanos un astoņu procentu enerģijas ieguves pieaugumu no atjaunojamajiem resursiem, 2030. gadā sasniedzot 40 procentus.
Tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā (ES) katru gadu jāuzstāda vismaz 30 GW vēja enerģijas jaudas, lai no šobrīd esošās 180 GW kapacitātes deviņu gadu laikā sasniegtu 451 GW enerģijas.
Dalībvalstīm būs jāizsniedz atjaunojamās elektroenerģijas izcelsmes sertifikāti, līdz ar to uzlabosies atjaunojamās elektroenerģijas izsekojamība.
Tāpat iekļauti jauni indikatīvie rādītāji atjaunojamās elektroenerģijas izmantošanai rūpniecībā, paredzot, ka katru gadu atjaunojamo energoresursu īpatsvaram jāpalielinās par 1,1%.
Pārskatītajā Enerģijas nodokļu direktīvā ierosinātais nosaka jaunus noteikumus nodokļu ieviešanai elektroenerģijai un enerģētikas produktiem, ko izmanto transportā un apkurē.
Tas izraisīs fosilo kurināmo (naftas, gāzes, ogļu) cenu kāpumu, tiks ieviesta stingrāka SEG emisiju kvotu sistēma.
Tā tiks veicināta straujāka pāreja uz lētākas elektroenerģijas ieguvi no atjaunojamajiem resursiem, uzskata Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Andris Vanags.
Vēja parki pie dzeltenās gaismas
Taču uzņēmējiem saberzēt rokas vēl pāragri, jo pagaidām tik viegli kā ar mazajām hidroelektrostacijām vēja ģeneratoru uzstādīšana nesokas.
Jau 2016. gadā vietējās pašvaldības saņēma pieteikumus no “Pienava Wind” īpašnieka, uzņēmuma “Eolus” par vēlmi Dobeles un Tukuma novados izveidot Latvijā lielāko vēja elektrostaciju parku, kam sekoja iedzīvotāju iebildumi, un pret šo ieceri tika savākts aptuveni desmit tūkstoš cilvēku parakstu.
Šobrīd izskatās, ka Dobelē vēja parku vairs nebūvēs, taču Tukuma novada Pienavā Vides pārraudzības valsts birojs pirms diviem gadiem izdeva atzinumu, ka, ievērojot virkni ierobežojumu, plānoto 28 turbīnu vietā tomēr iespējams uzbūvēt 22 turbīnas.
Pret to iebilda Tukuma novada pašvaldība, taču uzņēmums to apstrīdēja Administratīvajā tiesā un uzvarēja.
Lai gan pašvaldība ir nolēmusi spriedumu pārsūdzēt, vēl ir iespējams panākt kompromisu, jo gan domnieki, gan vietējie iedzīvotāji varētu vēja parka ierīkošanai piekrist, ja pretī saņemtu atbilstošu kompensāciju.
“Tiesa jau vienreiz ir lēmusi un, visticamāk, lems tāpat, bet tāpēc nevajadzētu ciest cilvēkiem. Ja diviem miljoniem no tā ir labums, bet simt cilvēkiem rodas traucējumi dzīvē, tad vajadzētu būt kaut kādai kompensācijai, labumiem kopienai, kura tur dzīvo,” izteicies Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Imants Valers.
Pašlaik šādam gadījumam valstiskā līmenī kompensāciju mehānisms nav izveidots.
Arī nākotnē vēja parku attīstītāji iekšzemē varētu saskarties ar līdzīgām problēmām. Iedzīvotāju galvenie pretargumenti ir ainavas bojāšana, meliorēto zemju izniekošana un trokšņa piesārņojums – zemas frekvences skaņas, kas rodas, rotoram griežoties, un par kuru ilgstošu ietekmi uz cilvēku veselību nav pētījumu.
Braucot pa autoceļu “Via Baltica” Igaunijas pierobežā pie Ainažiem uzmanību piesaista divi vēja ģeneratori, kas pieder “Latvenergo”.
Uzņēmuma pārstāvis Andris Siksnis atzīst, ka pagājušā gadsimta 90. gados no Vācijas saņemtie lietotie, kaut pirms pieciem sešiem gadiem renovētie rotori vairs neatbilst 21. gadsimta prasībām, tomēr savu funkciju pilda un arī šobrīd kalpo par vairāku inovatīvu risinājumu izmēģinājumu poligonu.
Tādēļ likumsakarīgi nākamajos gados uzņēmums plāno nopietnāk pievērsties vēja enerģijas ražošanai, jo uzskata, ka tieši vējš un saule tehnoloģiju attīstības un izmaksu dēļ ir visperspektīvākie enerģijas avoti.
Savukārt Liepājas tuvumā Grobiņā 2002. gadā SIA “Ierosme” izveidotais vēja parks ar 33 ģeneratoriem un kopējo jaudu 19,8 MW pie vēja ātruma 13 m/s tobrīd bijis lielākais Baltijā.
Te nesošo mastu augstums ir 78 m un 0,6 MW jaudas ģeneratoros izmantotas modernas tehnoloģijas un risinājumi, kas samazina ģeneratora radīto trokšņu līmeni, detaļu nodilumu, enerģijas zudumus, kā arī negatīvo ietekmi uz vidi.
Uzņēmēji apgalvo, ka vēja ģeneratori labi iekļāvušies ainavā, ir videi draudzīgi un vietējie iedzīvotāji nav izjutuši neērtības.
Vēja parka tuvumā lido bites, dārzos viesojas meža zvēri un putni, tiek attīstīta lopkopība un turpinās zemes īpašumu iegāde.
Šā gada pavasarī sākta vēja parka būvniecība Ventspils novada Tārgalē, kur līdz 2022. gada rudenim paredzēts uzstādīt 14 turbīnas ar jaudu 4,2 MW 152 metru augstumā.
Kopš vēja parka detālplānojuma apstiprināšanas Ventspils novada domē pagājuši desmit gadi.
Projekta dokumentāciju vērtējusi Ventspils reģionālā vides pārvalde, citas atbildīgās iestādes un eksperti, apliecinot, ka vēja parks līdz minimumam samazinās tā ietekmi uz vidi un būtiski neietekmēs putnu un sikspārņu populāciju, kā arī gaisa satiksmes drošību.
Ieguvums – elektroenerģijas nodrošināšana aptuveni 50 tūkstošiem mājsaimniecību.
Iespējams, vieglāk un ātrāk vēja parki varētu attīstīties jūrā. “Eesti Energia” ar dāņu kompāniju “Forsted” jau noslēgusi sadarbības līgumu par vēja parka būvniecības sākšanu Rīgas līcī 2025. gadā.
Vēja ģenerators – ainavas sastāvdaļa
“Neskatoties uz ieguvumiem, sabiedrībā izskan dažādi viedokļi par vēja parku ietekmi uz vidi un vēja parku tuvumā dzīvojošo labsajūtu ikdienā. Visbiežāk iedzīvotāju izteiktās bažas ir saistītas ar mirguļošanu jeb noēnojumu, ko uz tuvējām ēkām varētu veidot vēja ģeneratori, un potenciālo troksni. Šobrīd tehnoloģiju attīstība šos jautājumus ir atrisinājusi un apsvērumi, kas būtu jāņem vērā pirms desmit un divdesmit gadiem, kļuvuši maznozīmīgi,” saka Andris Vanags.
“Digitalizācija un modernās tehnoloģijas mūsdienās ļauj vēja parkus automātiski vadīt tā, ka noteiktos apstākļos, piemēram, konkrēta saules staru krišanas leņķī, vēja elektrostaciju darbība tiek apturēta, lai neradītu noēnojumu uz tuvējām mājām. Tehnoloģijas mūsdienās piedāvā risinājumus gan apēnojumam, gan aviācijas aizsarggaismu un trokšņu līmeņa mazināšanai.
Nesen noslēdzies Somijas valdības pasūtītais pētījums pierādīja, ka infraskaņas līmenis vēja parku teritorijās vidēji atbilst infraskaņas līmenim parastā pilsētas vidē, līdz ar to atklājas tehnoloģiju attīstības sasniegtie rezultāti – vēja ģeneratori kļūst apkārtējiem iedzīvotājiem arvien draudzīgāki.”
Latvijas likumdošanā ir noteikti kritēriji, kur un kā var tikt izvietoti vēja ģeneratori, piemēram, minimālais attālums no lieljaudas (2 MW un vairāk) vēja elektrostacijām līdz dzīvojamajām un publiskajām ēkām ir 800 metri un pirms katra ģeneratora uzstādīšanas tiek izvērtēta ietekme uz vidi un sabiedrību
Ar sauli vienkāršāk?
Saules radiācija ir galvenais enerģijas avots uz Zemes, un tās daudzums atkarīgs nostaru krišanas leņķa (saules augstuma virs horizonta) un dienas garuma, turklāt enerģiju saņemam arī apmākušās dienās.
“Runājot par saules paneļu efektivitāti, Latvijā tā ir tikpat augsta kā Vācijā, dažkārt pat augstāka, jo enerģijas atdeve lielāka būs zemākā gaisa temperatūrā, proti, saulainā, bet vēsā laikā. Saules enerģijas izmantošanas potenciāls pie mums ir liels. Izaugsmes prognozes atkarīgas gan no elektroenerģijas un tehnoloģijas cenām turpmāk, gan tiešo vai netiešo valsts atbalsta mehānismu izveides, gan sabiedrības izpratnes, cik klimata jautājumi būtiski. Solārās enerģijas ražošanas apjoms ik gadu varētu pieaugt par 10–15 procentiem, tuvākajos gados pat vēl straujāk,” prognozē “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Martens.
Viņš neslēpj, ka no valsts gaida izlēmīgus politiskus lēmumus, lai varētu straujāk virzīties uz atjaunīgās enerģijas mērķu un īpatsvara pieaugumu ekonomikā.
“Ir izstrādāts un apstiprināts Nacionālās enerģētikas klimata plāns. Tajā konceptuāli ir nostiprināta valsts gatavība virzīties uz priekšu ar mērķu izpildi, ka vajag veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu, samazināt izmešus, bet atbilde, kā to secīgi pa soļiem izdarīt, nav sniegta. Nav skaidrības, kādu konkrēti ceļu mēs gribam iet, vai valsts piedāvās savus atbalsta mehānismus, vai mājsaimniecībām un uzņēmējiem būs jābalstās tikai uz saviem resursiem.”
Solāro paneļu lietotāju pieredze
Pirms trim gadiem par “Elektrum” pirmo privāto klientu kļuva Mārupes novada iedzīvotājs Miķelis Zondaks. Viņam tika uzstādīts joprojām lielākais solāro paneļu komplekts (40) ar ražošanas jaudu 10 kW, jo vidējais mēneša patēriņš sasniedza 1100 kWh, elektroenerģiju tērējot apkurei ar zemes siltumsūkni un ģimenes mājas (200 m²) sadzīves vajadzībām.
“Pirmkārt un galvenokārt – saules paneļi ir ilgtermiņa investīcija, un tieši šādā aspektā tas jāvērtē. Viens veiksmīgs vai neveiksmīgs gads vēl neko nenozīmē. Atmaksāšanos pa īstam iespējams izvērtēt vien pēc vairākiem gadiem. Šobrīd varu teikt, ka saules paneļu uzstādīšanas rezultāti ir izrādījušies pat labāki, nekā es pieņēmu savos aprēķinos pirms komplekta iegādes.
Ja mēs mājās elektroenerģiju tērētu maz un pārsvarā tikai apgaismojumam, tad lēmumu iegādāties saules paneļus nepieņemtu – tas vienkārši nav izdevīgi. Taču mūsu ģimenes mājā viss balstās uz elektrību – virtuve, apgaismojums, apkure, siltais ūdens, par sadzīves elektroierīcēm nemaz nerunājot, tādēļ kopējais elektrības patēriņš mājsaimniecībā ir liels,” pieredzē dalās M. Zondaks, piebilstot, ka šajā gadījumā ļoti svarīgi, ka viņš visus enerģētikas procesus var apsekot un regulēt arī attālināti.
“Man arī svarīgi, ka enerģija, ko mājās saražoju, nāk no atjaunīgajiem resursiem – saules. Pateicoties Daugavas hidroelektrostacijām, Latvijā atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir salīdzinoši liels, un es lepojos, ka varu dot arī savu artavu. Man šī apziņa ir ļoti nozīmīga.”
Savukārt jūrmalnieks Māris Jekalis divdesmit saules paneļus uz savas privātmājas jumta uzstādījis tikai šā gada pavasarī, taču ekonomiskais efekts uzreiz jūtams – mēneša vidējā maksa par elektroenerģiju no 67 eiro nokritusies līdz 18 eiro.
“Galīgais aprēķins gan notiek gada griezumā, jo vasarā pašu patēriņš krietni atpaliek no saražotās enerģijas daudzuma un atlikums tiek atdots “Sadales tīklam”, no kura ziemā elektrību ņemsim atpakaļ. Saulainā dienā saules paneļi saražo ap sešus kilovatus elektrības stundā, un visefektīvāk sadzīves tehniku darbināt tieši šajā laikā, jo naktī un lietus laikā saražotā enerģija jāņem atpakaļ no tīkla. Ja debesis ir apmākušās, tad tiek saražots trīsreiz mazāk elektrības.”
Māris ir “Enefit” klients un atklāj, ka uzņēmums pirms saules paneļu uzstādīšanas mājsaimniecībā rūpīgi veicis līdzšinējā elektrības patēriņa analīzi.
Neesot jēgas uzlikt vairāk paneļu, nekā nepieciešams pašiem, jo par elektrības pārvadi vienā vai otrā virzienā ir jāmaksā “Sadales tīklam” un ar nelieliem enerģijas pārpalikumiem tas nav izdevīgi.
Ideālā variantā, kā tas ir Jekaļu ģimenes mājai, saules paneļi jānovieto uz jumta dienvidu puses slīpnes, kuru saulainā laikā nenoēno koki. Var to darīt arī uz zemes, taču tad ierīkošanas izmaksas būs lielākas.
Māris teic, ka dzirdējis arī par saules ritam līdzi grozāmiem paneļiem, taču visu izšķir izmaksas un iegūtā efektivitāte. Viņš saules paneļu uzstādīšanai ņēmis ap piecus tūkstošus eiro lielu patēriņa kredītu un prognozē, kas tas atmaksāsies septiņos gados.
Tā kā ražotājs paneļu mūžu rēķinājis uz 25 gadiem, tad saules enerģija noteikti ir ieguldījums nākotnē. Pat pēc šā termiņa beigām paneļi ārā nebūs jāmet, vien darbosies ar mazāku efektivitāti (~ 80%).
Bet var arī paneļus nomainīt, jo pašu paneļu izmaksas ir krietni mazākas nekā visas sistēmas izbūve kopumā un, attīstoties tehnoloģijām, noteikti būs radīti modernāki risinājumi.
Video:
EKSPERTA VIEDOKLIS
Vēja enerģiju Latvijā izmantos vairāk
Andris Vanags, Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs: “Eiropas Komisijas priekšlikumi ir ļoti vērtīgi un parāda skaidru ceļu, kā soli pa solim vadīt ES Zaļo kursu un dalībvalstīm veikt pāreju uz zaļāku ekonomiku, turklāt ir izstrādāti vairāki atbalsta mehānismi, lai pārejas periodā un īstermiņā netiktu izjusti zaudējumi vai negatīvi ietekmētas kādas sabiedrības grupas. Mēs esam labā situācijā šo priekšlikumu ieviešanā, jo Atjaunojamo energoresursu direktīvas mērķrādītāju sasniegšanai mums ir risinājums – vēja enerģija.
Lai palielinātu vēja enerģijas izmantošanas jaudu, jāattīsta moderni lieljaudas vēja parku projekti. Viena no alternatīvām ir vēja parku uzstādīšana jūrā, bet jāņem vērā, ka šādu projektu izveide prasa vismaz divas reizes lielākas izmaksas, kuras agrāk vai vēlāk nāksies segt patērētājiem.
Vēl viena alternatīva – būvēt jaunās paaudzes vēja ģeneratorus mežos. Arī šādos gadījumos vispirms jāizvērtē ietekme uz vidi un jāmeklē vispiemērotākās vietas.
Jāturpina dialogs ar cilvēkiem – apkaimes iedzīvotājiem un zemes īpašniekiem, lai atrastu argumentētus risinājumus katrā konkrētajā gadījumā, jo vēja enerģijas izmantošanas īpatsvars tuvākajā laikā augs arī Latvijā.
Jāapzinās, ka jebkura cilvēka veiktā saimnieciskā darbība atstāj ietekmi uz vidi, bet vēja enerģijas apgūšana, salīdzinot ar citām cilvēka veiktajām darbībām, atstāj vismazākās sekas.
Pirmajos sešos viena vēja ģeneratora darbības mēnešos tiek kompensēti visi CO² izmeši, kas rodas vēja ģeneratora ražošanā un būvniecībā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
