Pētniekus pārsteidz seno grieķu aizkapa greznība 0
Vietne greece.greekreporter.com vēsta jaunas ziņas par Amfipolisā (Grieķija, 104 km no Salonikiem) Kasta pakalnā atklātajām kapenēm, kas pārsteigušas pētniekus ar vērienību un greznību.
Kapeņu perimetrs bija 490 metru, ieeju tajās sargāja piecus metrus augsta lauvas skulptūra. Pašās kapenēs, kas sastāvēja no divām telpām, kuras norobežoja divas kariatīdu skulptūras, grīdas rotāja marmora mozaīka. Pusotra metra dziļumā tajās tika atklāts apbedījums ar kaulu, koka sarkofāga un līdzi doto vara, dzelzs un stikla izstrādājumu paliekām. Jau senos laikos izlaupītās kapenes reiz noteikti bijusi īsta dārgumu krātuve. Grieķijas Kultūras ministrijas pārstāvji paziņojuši, ka apbedītais, visticamāk, bijis kāds Maķedonijas Aleksandra (356. – 323. g. pr. Kr.) radinieks vai ar ļoti augstu statusu apveltīts līdzgaitnieks.
Saloniku universitātes profesors Manolis Papagrikorikas izteicis pieņēmumu, ka viņš bijis vidēja auguma cilvēks ar gaišu ādu un rudiem vai kastaņkrāsas matiem. Turpmākajos astoņos mēnešos noritēs atrasto atlieku ķīmiskā analīze. Mozaīku gleznojumiem kapenēs ir arī liela līdzība ar atveidiem Maķedonijas valdnieku kapenēs Verginā (75 km no Tesalonikiem), kur reiz guldīts Maķedonijas Aleksandra tēvs Filips II.
Pētnieki gan noraida baumas, ka šis varētu būt pats dižā karavadoņa kaps, jo ir liecības, ka viņš tika apbedīts Aleksandrijā. Kapenes datē ar 4. gs. pr. Kr. pēdējo ceturtdaļu un tiek uzskatīts, ka to autors ir Maķedonijas Aleksandra galvenais arhitekts Deinokrāts.
