E-adreses izveidē ieguldīts neticami daudz – teju 7 miljoni eiro, bet ietaupītas piecas tonnas papīra 3
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) sāka darboties 2018. gada vasarā, kad obligāti to vajadzēja sākt izmantot valsts iestādēm, bet iedzīvotāji, uzņēmumi u. c. brīvprātīgi izmantot e-adresi var kopš 2019. gada 2. janvāra.
Risinājuma mērķis ir gana daudzsološs – nodrošināt drošu, efektīvu un kvalitatīvu elektronisko saziņu un elektronisko dokumentu apriti starp valsts iestādēm un privātpersonām vienā vietā, kas ļautu ietaupīt arī līdzekļus.
Ieguldīti septiņi miljoni
Valsts kontrole (VK) gan secinājusi, ka e-adresi izmanto šaurs loks valsts iestāžu un uzņēmumu. Negūto ietaupījumu apmērs var sasniegt pat 5,32 miljonus eiro gadā, bet e-adreses izveidē ieguldīts jau neticami daudz – 6,94 miljoni eiro, aplēsusi VK.
Šobrīd e-adresē nosūtīto ziņojumu skaits sasniedz vidēji 800 tūkstošus gadā (divos gados kopumā 1,7 miljoni).
Kaut gan VARAM norāda, ka e-adresi izmanto vairāk nekā 3400 iestāžu, VK secinājusi, ka gandrīz puse iestāžu e-adresi nemaz nelieto un lielāko daļu no nosūtītajām ziņām sūtījušas vien desmit iestādes. Privātpersonām e-adresē no valsts sūtīti vien 10% vēstuļu.
VK uzskata, ka jāpilnveido e-adrešu katalogs, jānovērš trūkumi ziņojumu garantētā piegādē un saņemšanas termiņos, jāsalāgo piekļuves risinājumi dažādām lietotāju grupām u. c.
Lai situāciju mainītu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai e-adreses ieviešana jāvada kā valsts līmeņa informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projektu.
Strādās pie lietotāju skaita palielināšanas
VARAM atbildējusi, ka ir iepazinusies ar ziņojumu, un norāda, ka paustie ieteikumi palīdzēs veicināt digitālu pakalpojumu saņemšanu. Pašlaik notiekot darbs pie e-adreses lietotāju skaita paplašināšanas.
Ministrija sola turpmākajā darbā īpašu uzmanību pievērst risinājuma popularizēšanai iedzīvotāju un iestāžu darbinieku vidū.
“Ieviešot e-adresi kā analogu risinājumiem, kas ierasti tiek lietoti papīra formā, rodas ne tikai iespēja modernizēt dokumentu apriti, ietaupīt oficiālai saziņai tērējamos izdevumus un nosūtīšanas laiku, bet papildus arī ievērojami ietaupīt papīra resursus,” norādījis VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Āris Dzērvāns.
Viņš uzsver, ka platformas lietošana divu gadu laikā ļāvusi ietaupīt vairāk nekā piecas tonnas papīra.
Par deklarētu e-pastu
Ministrija uzsver, ka e-adreses izmantošanas paplašināšanai un pielāgošanai lietotāju ērtībām ir liels potenciāls, jo no 2023. gada risinājumu paredzēts ieviest kā obligātu saziņas kanālu arī juridiskām personām – uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskām partijām u. c.
Tāpat joprojām plānots risinājumu popularizēt iedzīvotāju vidū. VK bažījas, ka bez skaidri redzamām e-adreses priekšrocībām un ieguvumiem neviens nesteigsies to izmantot, ņemot vērā, ka joprojām ir pieejami citi elektroniskās saziņas kanāli.
Tādēļ VARAM turpinās strādāt pie e-adreses lietotāju uzvedības datu analīzes, lietotāju komunikācijas izvēršanas un stratēģisko mērķu plānošanas. Ministrija plānos, analizēs, rakstīs stratēģijas, kaut gan pirms vairāk nekā pieciem gadiem uzņēmēji piedāvāja vienkāršāku risinājumu.
2015. gadā dažādu uzņēmēju un asociāciju pārstāvju vēstulē tā laika premjerei Laimdotai Straujumai aicināja izveidot vienkāršu risinājumu, kurā ikvienam iedzīvotājam būtu obligāti jādeklarē sava oficiālā e-pasta adrese, uz kuru iedzīvotāji piekristu saņemt ikvienas iestādes adresētās ziņas.
Vēstules autori kā labu piemēru minēja deklarētās dzīvesvietas reģistru, kas pieejams ikvienam valsts, pašvaldības un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kamēr personas e-pasts nav pieejams nevienam.
Apvienojot deklarētu e-pasta adresi ar Valsts ieņēmuma dienesta EDS komunikāciju servisu, varētu notikt veiksmīga un vienkārša komunikācija ar iedzīvotājiem.
Tolaik vēstuli premjerei parakstīja gan “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, gan LTRK prezidents Aigars Rostovskis, gan “Accenture” vadītājs Maksims Jegorovs, gan vairāki citi.
