pexels.com/MART PRODUCTION

“Liela daļa no viņiem bija potenciālie tehnikumu audzēkņi…” Kas notiek ar Latvijas bērniem, tehnikumi ceļ pamatotu trauksmi 0

Pievieno LA.LV

Tuvojoties 1. septembrim, profesionālajās vidusskolās šogad uzņemts mazāk audzēkņu nekā iepriekš. Daļēji tas skaidrojams ar demogrāfisko situāciju, taču ir arī cits iemesls – nenokārtotie eksāmeni, norāda 360TV Ziņas.

Kokteilis
Kad satiekas šīs zodiaka zīmes, garlaicīgi nav nekad: astrologi nosauc saderības, kurās dzimst labākās idejas un piedzīvojumi
Veselam
Neēdiet šos piecus pārtikas produktus termiski neapstrādātus – tie var izraisīt nopietnas veselības problēmas
FOTO. “Vētra paballējusies arī mūsmājās…” Aktrise Zane Daudziņa atrāda dabas stihijas nodarītos postījumus 24
Lasīt citas ziņas

Malnavas koledžai šogad nav izdevies nokomplektēt visas studiju grupas. Līdzīga situācija ir lielākajā daļā profesionālo izglītības iestāžu. Viens no galvenajiem iemesliem – teju 800 devītās klases skolnieku pavasarī nenokārtoja matemātikas eksāmenu, kas viņiem liedza turpināt mācības. Liela daļa no viņiem bija potenciālie tehnikumu audzēkņi.

“Tika organizētas atvērto durvju dienas, un tie jaunieši, kuri jau izteica vēlmi kaut vai tajā brīdī jau stāties iekšā, diemžēl, nenokārtoja šo eksāmenu. Varbūt kāda skola ir izpildījusi uzņemšanas plānu, bet lielākā daļa nē,” norāda Jēkabpils tehnoloģiju tehnikuma direktore Rita Pole.

CITI ŠOBRĪD LASA

Agita Zelča, LBTU Malnavas koledžas direktores vietniece ārējo sakaru un izglītojamo atbalsta darbā, uzsver, ka liels nenokārtotā eksāmena gadījumu skaits var radīt risku, ka bērni vispār izkrīt no izglītības sistēmas. Viņasprāt, šī problēma būtu jārisina Izglītības un zinātnes ministrijai.

Vienlaikus atbildība par eksāmenu rezultātiem esot jāuzņemas arī pamatskolu skolotājiem – īpaši laukos, kur speciālistu trūkuma dēļ ne vienmēr laikus pamana jauniešus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts.

“Lauku skolās bieži nav sociālā pedagoga, nav speciālā pedagoga, psihologa un tad problēma sākas jau tur. Tad pienāk 9.klases eksāmens un izkrīt,” saka Zelča.

Tomēr vislielākā atbildība par nenokārtotu eksāmenu, protams, gulstas uz pašu jauniešu pleciem. Gan nenokārtoto eksāmenu dēļ zaudētie jaunieši, gan demogrāfiskā situācija kopumā rada spiedienu arī uz skolu budžetu.

“Demogrāfiskās bedres nav tik ilgi, lai kādu skolu slēgtu, tāpēc ir svarīgi šīs skolas noturēt, saglabāt. Tas ir izaicinājuma posms mums priekšā,” stāsta Pole.

Uzrunātie arī vairākkārt uzsver, ka valstij jādomā, kā palīdzēt profesionālās izglītības iestādēm, jo tas nav stāsts tikai par daļu jauniešu, bet gan visa reģiona stiprināšanu.

VIDEO:

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.