Skābēti kāposti. 15 ieteikumi, lai izdotos kraukšķīgi un gardi 1
Skābēšanai izvēlas vēlās rudens vai ziemas kāpostu šķirnes. Kāpostu galviņām jābūt cietām, baltām, ar smalku lapu dzīslojumu un sulīgu, mazu kacenu.
1. No galviņām atdala ārējās bojātās lapas, cieši gar galviņu nogriež kacenu.
2. Galviņā palikušo kacena daļu neizgriež, bet ar nazi tikai iešķeļ (kacens satur tādas pašas uzturvielas, ‘C vitamīna pat vairāk nekā lapas).
3. Tad kāpostu galviņas ar kāpostu ēveli sasmalcina skaidiņās (1,5—2 mm platas un 5—8 cm garas)
4. Uz 100 kg kāpostu ņem 0,5—3 kg vārāmās sāls.
5. Kāpostiem vēlams pievienot ķimenes, burkānus, dzērvenes vai brūklenes, jo šīs piedevas papildina kāpostu garšu.
6. Burkānus nomazgā, notīra un sasmalcina skaidiņās vai ripiņās, ogas noskalo un pievieno kāpostiem veselas, nesašķaidītas.
7. Ķimenes, burkānus, dzērvenes vai brūklenes kāpostiem pievieno dažādās attiecībās, rezultātā iegūstot dažādus skābētu kā-postu veidus ar īpatnēju garšu. Kāpostiem var pievienot 0,05—0,1 % ķimeņu; 1,5—3% burkānu; 1,5—3% burkānu un 0,05% ķimeņu; 1,5%: dzērveņu ogu un 0,05% ķimeņu; 1,5% dzērveņu ogu, 0,02% koriandra un 0,03% lauru lapu.
8. Kāpostus skābē koka (ozola, oša vai egles) mucās, tilpumā 100—200 kg. Kā jaunas, tā lietotas mucas pirms kāpostu ievietošanas mērcē tīrā, aukstā ūdenī apmēram 2 nedēļas, ūdeni ik pēc 3-—5 dienām mainot, lai no jaunām mucām izvilktu koka miecvielas un lietotās sabriedinātu. Pēc tam mucas izmazgā ar sodas ūdeni, izberž ar suku un izskalo.
