Skursteņslaucītājs brīdina: slapja malka rada sodrējus un palielina ugunsgrēka risku 0
Kurina, bet nesilst? Visticamāk pie vainas ir mitra malka. TV24 raidījumā “Uz līnijas” biedrības “Latvijas Skursteņslaucītāju amata brālība” valdes priekšsēdētājs Andris Duļbinskis skaidro, kāpēc slapjas malkas izmantošana var kļūt ne tikai par neefektīvu apkures risinājumu, bet arī nopietnu draudu mājai.
“Pirmkārt, tas ir neracionāls malkas izlietojums,” norāda Duļbinskis. “Ar vienu malkas klēpi izkurinot, saņemam mazāku siltumu, jo ir mazāka siltuma atdeve.”
Taču vēl bīstamāka ir ietekme uz skursteni. Slapja malka veicina pastiprinātu sodrēju veidošanos, kas var radīt nepatīkamas sekas.
“Klients atzīst, ka kurināta mitra malka, uzreiz varēja novērot izteikti vairāk sodrēju,” saka Duļbinskis. Visbiežāk problēmas sākas ar to, ka sāk dūmot. Taču nākamais solis ir daudz bīstamāks, jo palielinās arī ugunsgrēka risks.
Lai pasargātu ķieģeļu dūmeni, arvien biežāk tiek izmantotas metāla čaulas. Tās ne tikai aizsargā vecos skursteņus, bet arī palīdz dūmiem vieglāk izplūst, samazinot iespēju, ka kvēpi un sodrēji aizķersies dūmvadā.
“Parasti šādas čaulas var ievietot, ja skursteņa šķērsgriezums to atļauj,” skaidro Duļbinskis. Viņš uzsver, ka svarīgi ir pareizi izveidot pieslēgumu telpā un noteikti paredzēt tīrāmo lūku.
“Ja kāds plāno darīt šo darbu, tad vēlams neieekonomēt pāris desmitus eiro,” viņš aicina, norādot, ka pretējā gadījumā pēc gada var saskarties ar problēmu, ka nav iespējams iztīrīt skursteni.
Īpaša uzmanība apkures sistēmai tiek pievērsta tieši no cilvēkiem, kuri iegādājas vai manto lauku īpašumus. “Tas ir iepriecinoši, ka daudzi apzināti sāk ar apkures sistēmas sakārtošanu,” uzsver Duļbinskis. “Tā ir pareiza pieeja, jo drošība un efektivitāte jāliek pirmajā vietā.”
